Kāpēc aizstāvēt Latviju?

Jautājums, vai aizstāvēt Latviju, kļūst aizvien aktuālāks, jo Krievija neslēpj savu vēlmi turpināt iesākto Ukrainā, ja pēdējā zaudēs karu tuvākajā laikā. Rodas loģisks jautājums, kurš aizstāvēs Latvijas valsti, kādā veidā un vai vispār tas tiks darīts. Šajā rakstā pacentīšos apskatīt tēmu no dažādiem skatu punktiem, lai varētu uzdot pareizos jautājumus un rast skaidras atbildes. Šī tēma ir ļoti bīstama valsts varai un kontrolējošiem dienestiem, tomēr, mēs taču pieņemam, ka Latvijā ir vārda brīvība, kas nozīmē, ka varam runāt par visu interesējošo.

Sākšu ar to, ka mums jāpieņem fakts, ka cilvēki ir samērā racionālas būtnes, ja runa ir par viņiem pašiem un samērā iracionālas, ja runa ir par kopējo sabiedrības labumu. Spilgtākais piemērs bija 2008. gada finanšu krīze, kuras rezultātā uz neatgriešanos valsti pameta vairāk kā 400 tūkstošu cilvēku, ar dažādu kvalifikāciju un darba spējām. Pie tam daudzi jau braucot projām teica, ka neplāno atgriezties atpakaļ arī pēc tam, kad finanšu krīze beigsies. Ja skatāmies no Latvijas valsts viedokļa, šāda masveida migrācija bija īstermiņa atvieglojums valdībai, bet ilgtermiņā būtiski bremzēja valsts izaugsmi un labklājību kopumā. Rezultātā mēs redzējām, ka cilvēki savu labklājību lika augstāk, nekā sabiedrības kopējo labumu un arī pašlaik reti kurš plāno braukt atpakaļ no tiem, kuri pārceļas ārpus valsts.

Tagad iedomājamies situāciju, kad pie Latvijas robežas stāvēs 200 tūkstošu liels karaspēks un būs gatavs uzbrukt. Skaidrs, ka Krievijas uzbrukuma gadījumā cilvēku dzīves kvalitāte un rocība kritīsies daudz dramatiskāk, nekā 2008. gada krīzes rezultātā. Tas nozīmē, ka iepriekšējas labklājības noturēšanas motivācija cilvēkos būs daudz lielāka, kas pastiprināsies ar dzīvības draudiem. Pie tam, atšķirībā no 2008. gada, tagad katram ārzemēs ir radinieki vai draugi, angļu valodas zināšanu līmenis sabiedrībā ir augstāks un arī naudas cilvēkiem ir vairāk, lai ātri pārceltos uz Rietumiem.

Rezultātā varam izdarīt secinājumu, ka reāla apdraudējuma gadījumā daudzi cilvēki vienkārši aizbrauks projām, jo būs tāda iespēja un motivācija to darīt.

Tagad apskatāmies citu cilvēku daļu. Mums ir ļoti liels skaits cilvēku gan latviešu, gan krievu, kuri atbalstīs Krievijas armijas uzbrukumu. Tie būs gan nepilsoņi, gan korumpētie ierēdņi, gan daļa Latgales iedzīvotāju, kuriem Krievijas televīzijas kanāli ir lielākā cieņā nekā latviešu, kaut vai valodas vai satura kvalitātes dēļ. Daļa iedzīvotāju jau pašlaik ir apvainojušies uz Latvijas valsti, gan valodas jautājumā, gan krievu sistemātiskas diskriminācijas dēļ, kas notiek kopš 1992. gada. Šādi cilvēki klusībā cer, ka būs iespēja revanšēties par visām sāpēm, ko noteikti izmantos Krievijas propagandas mašīna, kura to jau pašlaik dara nepārtraukti pašā Krievijā un ārpus tās.

Līdz ar to redzam, ka Latvijā ir divas iedzīvotāju grupas, kuras noteikti nepretosies Krievijas armijai, bet vienkārši vai nu aizbrauks projām, vai pat gaidīs ienaidnieka karaspēku.

Tagad beidzot nonākam līdz jautājumam, kāpēc mums aizstāvēt Latviju, un nonāksim pie secinājuma, ka tāda iemesla nav. Tāds iemesls netiek definēts arī no valsts puses. Šeit paskaidrošu detalizētāk. Lai kāds vēlētos ziedot savu dzīvi, dzīvību un pat savu ģimeni, lai Latvija kā valsts izdzīvotu un pretotos daudz spēcīgākam ienaidniekam, jābūt racionālai un skaidrai motivācijai, kas atsvērs velmi doties projām. No vienas puses tas varētu būs nekustamā īpašuma apjoms vai uz iekšu vērsts bizness. No otras puses varētu būt radinieki, kuri fizisku iemeslu dēļ nevar aizbraukt. Papildus iepriekšminētajam, jābūt izredzēm izdzīvot. Cilvēki nekad masveidā neies labprātīgi karot un ziedot savu dzīvību, ja viņiem nebūs pārliecības, ka karu var uzvarēt.

Augstākminētais liek uzdot jautājumu, kāpēc aizstāvē Latviju, nevis aizbraukt projām vai padoties. Kāpēc ir jāpretojas un ko tieši cilvēki sargās un par ko cīnīsies? Un tagad nepatīkama atbilde, kas ir desmitu gadu korupcijas un zagšanas rezultāts. Latvijā ir samērā slikta medicīnas sistēma, zema līmeņa izglītības sistēma, augsta korupcija, briesmīga nodokļu sistēma, neefektīva tiesībsargājošā sistēma, zemas kvalifikācijas ierēdniecība un monopolizēta politiskā vide, kas mākslīgi liedz politikā ienākt ne ar valsts eliti vai augstāko ierēdniecību saistītiem cilvēkiem. Šī visa rezultātā arī uzņēmējdarbības vide kopumā pie mums ir samērā bēdīga, kas liedz daudziem cilvēkiem pašrealizācijas iespējas. Un tagad vēlreiz jautājums, vai šo visu cilvēki ir gatavi aizstāvēt, liekot uz galda savu dzīvību? Vai Krievijas režīms ir pietiekami baiss un vai Rietumos ir tik slikti, lai nepadotos Krievijai no vienas cilvēku grupas skatu punkta un neaizbrauktu no otras cilvēku grupas skatu punkta? Vai mūsu politiķi spēs palikt uz vietas līdz pēdējam, kā Ukrainas vadība, nevis pirmajiem evakuēties no apdraudētās teritorijas?

Tika uzdoti daudz nepatīkami jautājumi, uz kuriem valsts un sabiedrība kopumā nevēlas atbildēt, jo pati atbilde var izrādīties daudz nepatīkamāka, nekā sākotnēji šķiet. Neapšaubāmi, karš ir briesmīgs un riski to sagaidīt katru dienu pieaug, bet daudzi joprojām dzīvo, it kā 2000 km attālumā nebūtu kara un it kā Krievijā nebūtu ļoti agresīvs, totalitārs režīms. Ja gribam, lai Latvija eksistētu vēl ilgi, tad mums katram un kopā visiem ir jāatbild uz fundamentālu jautājumu, kāpēc mums jāaizstāv Latviju?