Vairākas dienas presē vai nu kampaņas veidā, vai vienkārši aiz reportieru labās gribas, tiek publicēti raksti par to, ka ar Latvijas parastās vidusskolas diplomu nav iespējams iestāties Kembridžas universitātē. Par šo tēmu nolēmu izteikt savu viedokli, jo sistemātiski tiek kritizēta mūsu izglitības sistēma, kaut arī objektīvi paskatoties, iespēmas nemaz nav tik slikti.
Pirmkārt, par salīdzināšanu ar Kembridžas vai jebkuru citu Anglijas (nevis Lielbritānijas) universitāti jāatgādina, ka studiju maksa gadā tur ir 9000.00 GBP, kas ir aptuveni 12534.00 EUR pēc šodienas valūtas kursa. Ņemot vērā, ka studiju programma ir paredzēta vismaz 3 gadiem, tad trīs gadu laikā studiju maksa jebkurā Anglijas universitātē būs 37602.00 EUR. Papildus jāatzīmē, ka studentam ir kaut kas jāēd un jāvelkā kaut kāds apģērbs. Īrējot istabu ar citiem studentiem un pieticīgi ēdot, papildus studiju maksai var droši pieskaitīt ikmēša izdevumus 700.00 GBP apmērā, kas gadā būtu 8400.00 GBP jeb aptuveni 11699.00 EUR, kas trijos gados būtu 35097.00 EUR, tādējādi par studijām kopā būtu jāmaksā 72699.00 EUR. Man ir ļoti liels prieks, ka taisot presē rakstus par Kembridžas universitāti saisībā ar to, ka Latvijas vidusskolu diploms tur netiek akceptēts, reportieri uzskata, ka vidējais Latvijas iedzīvotājs mūsu valstī var atļauties savam bērnam izmaksāt studijas Anglijā trīs gadu laikā par tām iztērējot iepriekšminēto naudas summu, pie nosacijuma, ka vidējā neto alga Latvijā 2014. gadā bija 560.00 EUR, kas 12 mēnešos ir 6720.00 EUR. Tad man rodas jautājums, vai nu tiek rakstīts par dažādām Latvijām, no kurām vienā es arī ļoti vēlētos dzīvot, vai arī kādam tiešām ir ļoti bēdīgs izglītības līmenis, it sevišķi matemātikas jomā. Būsim godīgi, apmaksāt studijas ārzemēs saviem bērniem Latvijā var ļoti mazs cilvēku skaits, pie tam lielai daļai cilvēku ļoti nopietnas grūtības sagādā studiju maksas atmaksa par studijām Latvijā, kur studiju maksa ir krietni zemāka. Līdz ar to, ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Latvijas vidusskolu diploma pieņemšana vai nepieņemšana Anglijas universitātē ir tik mazsvarīgs jautājums, ka tas var tikt izmantots vienīgi sabiedriskās domas radīšanai un citiem mērķiem, kas saistīti ar studijām un valsts budžetu. Papildus jāmin fakts, ka tie vecāki, kas tiešām plāno un var atļauties sūtīt savus bērnus studijām Anglijā, iepriekš jau veic nepieciešamos sagatavošanas darbus, sūta bērnus uz vasaras nometnēm ārzēmēs, kur tiek mācīta angļu valoda, nodrošina, ka bērni saņem papildus izglītību vai nu kursos vai privāti un laicīgi nokārto nepieciešamos papildus eksāmenus, jo, ja vecākiem ir nauda un vēlēšanās, visi jautājumi ir atrisināmi.
Otrkart, jāatceras, ka valstī ir tikai viena politika, pēc iespējas vairāk no iedzīvotājiem paņemt nodokļu un nodevu veidā un pēc iespējas iedzīvotājiem mazāk atdod, kas nozīmē, ka izglītības jomā tiks darīts viss, lai izglītību padarīt par lētāku ar mazākiem izdevumiem, tādējādi nevis reformējot, bet optimizējot. Šajā gadījumā izglītības kvalitāte tiek novirzīta pie otršķirīgajiem jautājumiem. Gadiem tiek rakstīts presē, ka skolnieki tiek pārslogoti un mācībās informācijas apjoms nemitīgi pieaug, ļoti daudz reizes tika minēts pasniedzēju atalgojuma jautājums, jo par tādu naudu, kas pašlaik tiek maksāta skolotājiem, spējīgi un talantīgi cilvēki neies strādāt, jo samērā viegli tiem būs iespējams sevi realizēt citur. Kā vēl viena problēma tiek minēta eksaminēšanas sistēma, kad pieaug obligāto eksāmenu skaits, skolu skaita samazinājums utt. Īsumā apkopojot, varētu teikt, ka tiek uzkrātas fundamentālas problēmas, kas netiek ilgstoši risinātas. Papildus varētu pievērst uzmanību skolotāju kvalifikācijas pārbaudei. Ņemot vērā, ka skolotāju skaits samazinās, tad arī kvalifikācijas kritēriji tiek samazināti, lai aizpildītu tukšās vietas. Iepriekšminētais rezultējās ar to, ka skolotājs nespēj izprast mikorklimantu klasē, nespēj nodrošināt skolēnu tiesības būt drošā vidē un netruacēti iegūt izglītību, kad jautājumi ir jākārto pašiem vecākiem vai reizēm pat policijai. Šajā gadījumā paviršais skolotāja darbs tiek attaisnots ar to, kā par tādu atalgojumu neko vairāk sabiedrība nevar jau prasīt, kaut arī pēc tādiem argumentiem, šāds skolotājs būtu vienkārši atbrīvojams no darba, par kvalifikācijas trūkumu.
Treškārt, iepriekšrakstītais par skolu problēmām ir ļoti aktuāls, tomēr objektīvi vērtējot, skolā ir iespējams iegūt labu izglītību, jo tiek piedāvāts mācību materiāls, ir daudz labu skolotāju, kas tiešām kvalitatīvi izpilda savu darbu un strādā daudz vairāk nekā par to skolotājiem tiek maksāts, jo skolotāji saprot, ka viņu ieguldījums ir daudz svarīgāks, par materiālām vērtībam, kas pēc būtības ir pareizi, bet ļoti netaisnīgi no valsts puses, kas lieliski to izmantot. Šeit atliek apskatīt trešo jautājumu, paša skolnieka attieksmi pret mācībām. Skolnieka attieksme pret mācībām veidojās vēl pirmsskolas vecumā, jo vairāk pūļu vecāki velta bērna audzināšanai un disciplinēšanai, jo vieglāk un ar labākiem rezultātiem bērns var apgūt skolā piedāvāto informāciju un iziet apmācību kopumā. Ja vecāki savu bērnu izglīto papildus skolā piedāvātajam, tas ir, runā ar bērnu, apspriež ar viņu sarežģītus jautājumus (arī prims skolas un sākuma klasēs), izskaidro bērnam sarežģītas lietas un parāda pasauli kaut vai apkārtējās vides sfērā, kontrolē, kādu informāciju bērns saņemt izmantojot datoru, kā bērns pavada brīvo laiku, sūta bērnu uz papildus nodarbībām sportā un pulciņos, tad bērns viegli apgūs skolā pasniegto, skolotājiem būs daudz vieglāk strādāt, klasē būs labāks mikroklimats, un beigu beigās no bērna puses tiks pievērsta pastiprināta uzmanība tām lietām, kas viņam būs nepieciešamas, lai pēc skolas turpinātu studijas tieši tur, kur viņš vēlas, par neskatoties uz to, ka vidusskolas diploms daudzās vietās ārpus Latvijas netiek akceptēts, jo izeja un risinājumi vienmēr ir. Apkopojot var secināt, ka lielākā atbildība bērna izglītošanā ir nevis skolai, bet vecākiem. Papildus var minēt to, ka, ja vecāki pievērstu lielāku uzmanību skolotāju darbam, tad arī no skolotājiem prasot vairāk, tiem būtu jāceļ sava kvalifikācija ne tikai zināšanu jomā, bet arī pedagoģisko prasmu jomā.
Kopsavilkumā var minēt, ka gribot kaut ko mainīt, ir jāsāk no sevis paša. Šāda atziņa ir ļoti sena un neapstrīdami pareiza, jo sistēmu un valsti mēs veidojam paši, nevis politiķi vai kādas valsts Latvijas diploma atzīšana vai neatzīšana, kas bieži notiek dēļ tā, ka tā valsts vienkārši aizsargā savu darba tirgu, jo Latvijā ir ļoti daudz talanīgu, gudru un izglītotu cilvēku, kas ļoti viegli izkonkurētu Rietumu valstīs vietējos iedzīvotājus.
sarkanakmens 