Ķekša pēc


Viens no maniem uzstādījumiem ir uzrakstīt vismaz vienu rakstu mēnesī, ko es arī sistemātiski izpildu. Kaut arī laika ir maz un iedvesma ir aizbraukusi atvaļinājumā uz ilgu laiku, tomēr esmu šeit un rakstu. Izmantošu šo vienkāršo, bet populāro triku starp bloga rakstītājiem – ja nav par ko rakstīt, raksti par rakstīšanu.

Klasika ir regulāri atskatīties atpakaļ un izteikt atziņu, atbildot uz vienu īsu jautājumu, kāpēc es rakstu blogu. Ja palasa uzmanīgi iepriekšējos rakstus, kas rakstīti, piemēram, 2015. un 2016. gados, tad var redzēt, ka šī atbilde un tās atziņa un jēga, kā arī saturs nemitīgi mainās. Pārmaiņas noteikti ir pozitīvs rādītājs, jo tas nozīmē, ka bloga autors aug un attīstās.

Svarīgākais, ko centos ievērot visu laiku, sagatavojot rakstus, tā ir izvairīšanās no cikliskām lietām. Piemēram, ļoti viegli sākt rakstīt par sporta zāles apmeklēšanu, tomēr ļoti grūti pēc tam nokāpt no tās tēmas. Cilvēks ieciklējās, paplašina zināšanas par sporta zāli un viņam gribas ar to dalīties. Diemžēl monētas otrā puse ir redzes loka sašaurināšanās par pārējām tēmām. Līdz ar to nākas nepārtraukti meklēt viduceļu un risinājumus. Viens no efektīvākajiem līdzekļiem ir sevis sviešana ārā no komforta zonas. Ja kāds tagad lasa šo tekstu un jūtās komfortabli, tad pirmais ko var darīt, tas ir piecelties no krēsla vai gultas, nostāties puspietupiena pozā un tādā stāvoklī lasīt šo raksta atlikušo daļu. Komforta nebūs, un rezultātā tiks nostiprināti kāju muskuļi, tā tad ķermenis attīstīsies un kā jau minēts senā parunā, veselā miesā, vesels gars.

Par turpmāko. Noteikti uzrakstīšu kādu stāstu, par pamatu ņemot tiesas spriedumu. Pats tiesas nolēmums man jau ir atrasts, atliek tikai pievienot tam māksliniecisko sastāvdaļu un latviskot tajā minētos apstākļus, jo spriedumu ņēmu no Anglijas tiesas.

Plānos ir tupināt rakstīt un rakstīt, tikai pašlaik nav zināms apjoms, līdz ar to nekādus solījumus un mērķus sev neizvirzu, bet noteikti pieturēšos pie formāta –  vismaz viens raksts mēnesī. Protams, ja iedevesma izdomās atgriezties no dievs vien zin, kur tā ir aizbraukusi vai aizlidojusi, vai aizpeldējusi, rakstu būs vairāk. Bet pagaidām visiem novēlu patīkamas kāju un vēderu muskuļu sāpes, kad piecelsieties no puspietupiena pozas.

Advertisements