Lekcija saistībā ar seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem

Šodien presē tika publicēta informācija par to, ka daudziem raisija sašutumu lekcija skolniekiem par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem. Lekcijas laikā tika izteikts ieteikums, ka visdrošākais veids kā izvairīties no seksuāli transmisīvām slimībām un grūtniecības, ir atturēties no seksa vispār. Spriežot pēc komentāriem, daudzi ļoti uzbudinājās par šo tēmu un katrs teica ko vien zina un domā par seksu, kontracenpciju un ģimenes plānošanu. Diemžēl, joprojām, dzīvojam viduslaiku steriotipos un nevēlamies pieņemt acīmredzamas un pašsaprotamas lietas, tāpēc šoreiz īsumā pāris domas par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem.

Sākumā, ļoti labi, ja skolotāji, vecāki un pārējie izbeigtu baidīt skolniekus un studentus un arī citus ar seksuāli transmisīvām slimībām. Patiesībā, bez prezervatīva nodarbojoties ar vaginālo seksu ar cilvēku, kuram ir HIV, sievietei varbūtība saslimt ar HIV ir tikai 1 pret 1250, savukārt vīrietim 1 pret 2500. Daudz lielāka iespējamība salimt ir nodarbojoties ar anālo seksu, kur varbūtība ir 1 pret 909. (avots: https://www.poz.com/article/HIV-risk-25382-5829) Parasti par to raksta reti, lai mazinātu cilvēku velmi nodarboties ar seksu bez prezervatīviem, un šeit es daļēji piekrītu, bet mazākā apmērā, jo informētība ļauj izdarīt pareizus secinājumus, par kuriem rakstīšu turpmāk.

Augstāk minētais nozīmē, ka pats par sevi vagināls sekss nav bīstams un prezervatīvu galvenokārt jālieto, lai izvairītos no nevēlamās grūtniecības, savukārt no HIV un citām seksuāli transmisīvām slimībām var izvairīties ar regulāru pārbaudi un partnera meklēšanu, kā arī sekošanu tam, lai partneris regulāri veic veselības pārbaudes. Nepieciešams uzsvērt, ka divi veseli cilvēki, nodarbojoties ar vaginālo seksu, nevar nodot viens otram slimību, jo viņi ir veseli, savukārt sekss ir dabīgs process un fizioloģija paredz dažādus aizsargmehānismus no otra cilvēka baktērijām.

Līdz ar to, izejot no iepriekšminētā, sieviete un vīrietis var izvēlēties kontracepciju. Ja sekss notiek ar nepazīstamu partneri, prezervatīvu jālieto vienmēr, bet arī gadījuma seksa laikā, nelietojot prezervatīvu, saslimt ar HIV iespējamība ir zema, tomēr tas nav ieteicams, jo ir vēl briesmīgākas slimības, kā C hepatīts un sifilis. Ja sekss notiek starp partneriem, kuri veic regulāras veselības pārbaudes, daudz lietderīgāk ir izmantot pretapaugļošanās tabletes, sievietei regulāri konsulētjoties ar ginekologu, jo seksa jābūt daudz un tas var notikt jebkur, kas nozīmē, ka prezervatīvs nevienmēr būs par rokai.

Kad sekss kļūst bīstams veselībai un, kas tiešām būtu jāstāsta skolniekiem un studentiem? Vislielākais ļaunums ir alkohols un narkotikas. Pirmkārt, šīs vielas būtiski pasliktina imuno sistēmu un tiešā veidā sekmē partnera baktēriju nonākšanu un izplatīšanos ķermenī. Tieši alkoholo reibumā sekss notiek nekontrolēti un kontracepcija tajā brīdī var netikt lietota, jo reibuma brīdī tas būs nesvarīgs. Otrkārt, tieši alkohola un narkotiku reibumā notiek liels skaits izvarošanu. Pie tam sekss ar miegā esošu cilvēku vai cilvēku stiprā alkohola vai narkotiskā reibumā arī ir krimināli sodāms un var būt kvalificējams, kā izvarošana.

Skolotājiem, vecākiem un pārējiem vajadzētu sākt propagandēt un skaidrot, ka sekss un alkohols nav sinonīmi. Sākumā sabiedrība kopumā visu laiku stāsta meitenei, ka sekss ir slikti, ja nodarbosies ar seksu ar visiem pēc kārtas, būsi palaistuve, sekss ir slimības un iespēja palikt stāvoklī, sabojājot visu savu dzīvi. Puišiem parasti nesaka neko, izņemot, ka sekss var būt tikai nopietnu attiecību ietvaros. Rezultātā, skolniekiem un studentiem visu laiku skalo smadzenes, bet visiem konstanti gribas seksu, jo tas ir normāls vesela cilvēka fizioloģisks stāvoklis. Tāpēc skolnieki un studenti rīko dažāda veida pasākumus, lieto alkoholu un narkotikas, lai atslēgtu veselo saprātu un tiktu uz brīdi projām no dažāda veida kultivētiem steriotipiem un tādā stāvoklī nodarbojas ar seksu, pie tam pa kluso no pieaugušajiem un bieži nezinot pamata noteikumus saistībā ar prezervatīvu lietošanu un personīgo higienu. Rezultātā slimību izplatības, nevēlama grūtniecība un izkropļots uzskats par seksu, zemapziņā asociejot to ar alkoholu vai narkotikām.

Kā vajadzētu darīt, lai viss būtu labi un pozitīvi? Atbilde ļoti vienkārša, beidzot jāpasaka, ka seksam ir vairākas funkcijas. Sekss pilda ne tikai reproduktīvu funkciju, bet arī sociālo un veselības uzlabošanas funkciju. Skolniekiem un studentiem ir jāpasaka, ar seksu jānodarbojās un tikai skaidrā prātā, jāveic regulāras pārbaudes un jāaicina to darīt partneris, sekss ar vairākiem partneriem ir labi un tas nav jāslēpj un no tā nav jākaunās. Vienmēr jalietot atbilstoša kontracepcija un jārūpējās par personīgo higienu. Galu galā vecākiem ir jāpasaka savām atvasēm, nodarbojies ar seksu, lieto kontracepciju, bet gadījumā, ja gadīsies meitenei palikt stāvoklī, tu neesi viens vai viena, palīdzēsim bērnu uzaudzināt, no mūsu puses pilnīgs atbalsts. Tādējādi veidosies veselīga attieksme pret seksu, izzudīs seksuāli transmisīvās slimības un abortu skaits samazināsies, jo meitenei jūtot pilnīgu atbalstu no ģimenes, instinktīvi nebūs motivācijas pārtraukt grūtniecību.

Lūk, kā vajadzētu pasniegt šo vielu un reizēm šī vielā tā arī tiek pasniegta. Svarīgi ir necensties kontrolēt skolnieka un studenta seksuālo dzīvi, bet dot nepieciešamās zināšanas un veidot adekvātu attieksmi. Mēs visi esam ieinteresēti, lai sabiedrība attīstītos pēc iespējas veselīgāka un bez nevajadzīgiem un kaitīgiem steriotipiem.

Starp citu, šo parasti reti kur stāsta, bet tas ir jāzina. Kriminālatbildība iestājās no 14 gadu vecuma, savukārt dzimumattiecības ar personu līdz 16 gadu vecumam ir krimināli sodāmas, kas nozīmē, ka sekss starp 14 un 15 gadīgiem jauniešiem ir aizliegts abiem jauniešiem un katrs no tiem var tikt sodīts. Tāpēc līdz 16 gadu vecumam ar seksu nav jānodarbojās vispār. Savukārt ar personām no 16 līdz 18 gadu vecumam var nodarboties ar tradicionālu seksu, savukārt no 18 gadiem var mēģināt grupveida seksu, bdsm un citas izpriecas. Iepriekšminētais attiecas tikai uz Latviju, citās valstīs, piemēram, ASV, likumi ir daudz stingrāki.

Starptautiskie reitingi

Šodien man radās iedvesma uzrakstīt nedaudz par starptautiskajiem darījuma jeb biznesa reitingiem. Bieži mēs redzam presē makslīgus rakstus ar pozitīvu pieskaņu, ka Latvija ir pakāpusies vienā vai otrā sarakstā, bet, diemžēl, reālā aina uz ielas to neparāda. Vispopulārākais reitings ir Doing Business, ko veido Pasaules banka (World Bank), bet vai, tiešām, tas ataino reālo situāciju un reitings ir ņemams par pamatu priekš biznesa uzsākšanas un valsts novērtēšanas?

Atbilstoši Doing Business reitingam, 2019. gadā 11. vietā priekš biznesa veikšanas pasaulē ir Lietuva. Interesanti, ka Lietuva apsteidz tādas valstis kā Austrāliju un Somiju. Tāpat Vācija, Īrija, Austrija un Kanāda, atbilstoši reitingam, ir sliktākas priekš darījumiem un biznesa attīstības nekā Lietuva, Latvija un Igaunija. Jebkurš cilvēks, kurš centās organizēt biznesu Vācijā un Latvijā, viegli varēs pateikt, kāpēc viņš izvēlas Vāciju nevis Latviju. Piemēram, Vācijā daudz labāk tiek aizsargāts privātais īpašums un efektīvāk strādā policija. Doing Business reitings sastāv no tādiem kritērijiem, kā biznesa uzsākšana, būvniecības atļauju saņemšana, pieeja elektroenerģijai, nekustamā īpašuma reģistrācija, kredīta pieejamība, mazākuma akcionāru aizsardzība, nodokļu sistēma, pārrobežu tirdzniecība, līguma izpildes nodrošināšana caur tiesas sistēmu un maksātnespējas procesa efektivitāte. Latvija reitingā ir 19. vietā un Igaunija 18. vietā.

Skaidrs, ka Doing Business neņem vērā korupcijas līmeni, noziedzības līmeni, izglītības līmeni, cita veida infrastruktūru un citus svarīgus parametrus. Augstāk minētie kritēriji ir vairāk vērsti uz paspēlēšanos, nekā reālās bildes atainošanu, kaut vai tāpēc, ka 25. vietā ir Kazakstāna un 28. vietā Krievija. Pamēģiniet tur uzsākt veiksmīgu biznesu un noturēties vismaz 5 gadus, nesamaksājot nevienam ierēdnim kukuli un nodevu kādai spēka strūktūrai.

Kaut arī Doing Business reitings neataino patieso situāciju, mums tomēr patīk pētīt tabulas par vidējo temperatūru slimnīcā, kas visbiežāk arī ir reitingi. Manā ieskātā, daudz lietderīgāk ir skatīties Globālās konkurenspējas ziņojumu (The Global Competitiveness Report), ko veido Pasaules ekonomiskais forums (World economic forum).

Skatāmies Globālās konkurenspējas ziņojumā un redzam, ka Lietuva tajā ir tikai 39. vietā, Latvija 41. vietā un Igaunija 31. vietā. Šāds izskārtojums daudz reālāk demonstrē mūsu valsts vietu globālajā pasaulē. Vācija, savukārt šeit ir 7. vietā, Kanāda 14. vietā, Kazakstāna 55. vietā un Krievija 43. vietā. Globālās konkurenspējas ziņojumā tiek vērtēti tādi kritēriji, kā darba spēka pieejamība, finanšu sistēma, institūciju attīstības līmenis, infrastruktūra, makroekonomiskā stabilitāte, veselības nozare, iedzīvotāju prasmes, tirgus apmērs, biznesa attīstības dinamika un inovāciju apjoms ekonomikā. Kā redzams, atšķirībā no Doing Business, šeit tiek analizētas daudz fundamentālākas lietas un tiek noteikts daudz precīzāks rezultāts.

Par detalizētu informācijas apskatu kaut kad vēlāk, bet šajā rakstā vēlos demonstrēt, ka ir daudz interesantāki reitingi par Doing Business. Svarīgi ir nepakļauties propogandai un vienmēr skatīties detaļās, jo tieši tur slēpjās velns un citas interesantas lietas.

Saeima pati sevi atlaidīs

Ļoti sen neko neesmu rakstījis, jo ir daudz lietas, kas nodarbina gan prātu, gan ķermeni, bet pie rakstīšanas noteikti vajadzēs atgriezties un šoreiz par ļoti aktuālu tēmu – parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. 2019. gada 15. novembrī Centrālā vēlēšanu komisija izsludināja parakstu vākšu par iniciatīvu atlaist Latvijas Republikas Saeimu. Cilvēki sāka parakstīties samērā lielā tempā un jau pašlaik Delfi sāka nelielu PR akciju, ievietojot rakstā par parakstu vākšanu ne visai jauku bildi no protestiem pret valsts varu. Šādu PR akciju būs ļoti daudz, drīz arī sabiedrībā populāri cilvēki aicinās neparakstīties, bet, kad būs referendums, aicinās balsot pret atlaišanu, jo vēlēšanas ir dārgs process. Starp citu lētākais pārvaldes modelis ir vadonis un cilts, bet jebkura cita pārvaldes forma ir dārgāka un tas ir normāli, ka uz to tiek tērētā nauda. Līdz ar to rodas jautājums, kas patiesībā notiek valstī?

Kaut kad nesen dzirdēju ļoti labu frāzi, ka pilsoņiem nekad nav tik liela spēka un organizētības pakāpes, lai uz tukšas vietas motivētu citus pilsoņus vērsties pret valsts varu. Šādu motivāciju var radīt tikai un vienīgi pati vara, veicot secīgi nepareizus soļus, kas vērsti uz neproporcionāli liela personīgā labuma gūšanu attiecībā pret publiskās varas servisa nodrošināšanu un taisnīgas vides radīšanu. Īsāk sakot, ja politiķi pieņem lēmumu zagt vairāk, nekā pilsoņi uzskata par pieņemamu, tad no pilsoņiem seko pretreakcija.

Kas vispār ir vēlēšanas un kāpēc Saeimas atlaišanas iespējamība pēc būtības ir pozitīva? Lai atbildētu uz šo jautājumu, jāapskata, kas pēc savas būtības ir vēlēšanas. Tās noteikti nav labākā kandidāta izvēle, bet gan uzticamākā kandidāta izvēle. Vēlētājs balsojot par kādu politiķi un partiju, vienkārši izsaka savu uzticību noteiktam cilvēkam un organizācijai, ka tā realizēs valsts politiku vēlētāja interesēs. Teorijā, kamēr partija un politķis darbojās vēlētāja interesēs, pēdējais balsos par šo partiju un politiķi neskaitāmas reizes, savukārt zaudējot uzticību, vēlētājas vienmēr neskaitāmas reizes balsos pret noteikto politiķi un politisko partiju. Līdz ar to problēma ir nevis vēlētājā, bet tikai un vienīgi partijā un politiķī. Tas nozīmē, ka pat teorētiskā iespējamība, ka Saeima var tikt atlaista, rada vēlētājam iespēju biežāk par četriem gadiem izteikt uzticību, kas nozīmē, ka politiķim un partijai nepārtraukti ir jārīkojās vēlētāja interesēs, lai nezaudētu vēlētāja uzticību.

Kāpēc notiek tā, ka liela daļa vēlētāju grib atlaist Saeimu? Uz šo jautājumu var atbildēt vienkārši, bet šo lietu nevar izlabot ātri. Kā notiek politiskā karjera Vācijā? Cilvēks iestājās partijā, darbojās partijas struktūrā un pierādot sevi, iegūst tiesības kandidēt no partijas zēmākā federācijas subjekta līmenī, pašvaldībā. Ja cilvēks ir spēcīgs un spēj radīt uzticību vēlētājos, pēc kaut kāda laika, kad ir veikts darbs pašvaldībā, politiķis kandidē uz federatīvā subjekta augstāko politisko struktūru. Ja tur viss notiek veiksmīgi, poltiķis strādā un gūst vēlētāju uzticību, tikai tad viņš kandidē federatīvā līmenī uz Bundestāgu jeb parlamentu. Kā redzams, Vācijā politiķim ir jāiziet ļoti daudz līmeņi, jāpierādā sevi, jāgūst vairākkārt vēlētāju uzticību, jāiemācās viss par pašvaldības dzīvi, federācijas subjekta dzīvi un nonākot parlamentā, viņš ļoti labi zina, kā iegūt un noturēt vēlētāja uzticību, jo viņa politiskā karjera jau ir vismaz 15 – 20 gadi un tika uzkrāta milzīga pieredze. Pie mums, savukārt, cilvēks strādā represīvā struktūrā un uzreiz nokļūst Saeimā. Cilvēks strādā par ārstu un uzreiz nokļūst Saeimā, cilvēks vada biznesu un uzreiz nokļūst Saeimā utt. Ļoti labi ir redzama atšķirība starp ievēlēto cilvēku politisko kvalitāti un pieredzi Vācījā un Latvijā, kas rezultējās augstā dzīves līmēnī Vācijā un samērā zemā dzīves līmenī Latvijā, ja salīdzinam šīs abas valstis.

Līdz ar to lielākā daļa Saeimā ievēlēto deputātu ir kā skolnieks, kuram jāstrādā atomfizikas laboratorījā un neko no tā visa nesaprotot, skolnieks spēj tikai izdomāt, kā sev personīgi gūt kādu labumu, jo neko citu viņš nemāk. Tāpēc arī pēc vēlēšanām mēs uzreiz redzam jaunievēlēto politiķu ļoti acīmredzamas un vienkāršas kļūdas, kā, piemēram, diskusija par sava atalgojuma palielināšanu. Pie tam lielākā daļa deputātu tur ir nokļuvuši nejauši un priekš viņiem Saeimas deputāta vietai nav lielas vērtības, jo viņi nav veltījuši 20 gadus politikai, nav izgājuši vairākus vēlēšanu ciklus dažādos līmeņos un nav ieguldījuši spēkus un laiku savas politiskās karjeras attīstībai. Vēlētāji to visu jūt un tāpēc vienmēr gribēs atlaist jebkuru Saeimu, līdz brīdim, kad tiks izveidotas lielas, spēcīgas partijas, kas spēs nodrošināt karjeras liftu un noteikumus iekš partijas, ka Saeimas vēlēšanās varēs piedalīties tikai tas partijas biedrs, kurš ir uzvarējis pašvaldības vēlēšanās. Tādējādi notiks pozitīvā selekcija iepretīm tagadējai situācijai, kad selekcijas nav, bet ir tikai bars ar neko nesaprotošiem cilvēkiem politikā, kuru mērķis ir pēc iespējas ātrāk gūt savu personīgo labumu.

Līdz ar to nobeigumam varam secināt, ka nevis pilsoņi, bet pati Saeima dara visu iespējamo, lai to atlaistu, jo ievēlētie deputāti ir nejauši cilvēki, nevis politiķi, kas veidoja ilgstošu karjeru no pašas politiskās organizācijas apakšas.