Interesants atgadījums notika 29.08.2012., kad Solvita Āboltiņa iznāca LDZ kausa balvas pasniegšanas ceremonijā un tika izsvilpta no klātesošo puses. Kaut arī par to nerakstīja ziņās, tomēr to redzēja vairāki desmit tūkstoši skatītāju. Godīgi sakot man politiķes vietā būtu kauns iet ārā un teikt, ka “es esmu lielākais Dinamo fans”, ja pirms, gada viņa izteica domu, ka Dinamo ir krievu klubs, kuru sponsorē Gazprom un vispār latviešiem būtu jāveido savs čepionāts. Protams, viņa to teica, jo viņai par to tiek maksāts ar vēlētāju balsīm, tomēr, paldies dievam, lielākajai daļai skatītāju, tas nepalika nepamanīts. No LDZ kausa organizātoru viedokļa, labāk nebūtu vispār laiduši klāt politiķus, jo tie ir nesuši tikai negatīvas lietas komandai.
Monthly Archives: augusts 2012
Plūstot laikam uz priekšu (vasara)
Atskatoties uz 2012. gada, nu jau gandrīz aizritējušu, vasaru pagātnes ceļā, noteikti varam secinām, ka viss pamazām mainās uz priekšu un nekas nav tā, kā bija 3 mēnešus atpakaļ. Šoreiz nevēlos rakstīt secīgi un loģiski, bet gan dalīties ar emocijām un pārdomām.
Svarīgs sporta notikums, kurš nevarēja paiet nepamanīts, bija aizvadītās Londonas olimpiskās spēles, kuras jau bija 30. mūsdienu vēsturē. Liels prieks, ka Latvija atkal ieguva zelta medaļu, kas noteikti iepreicināja tūkstošus un arī mani. Secinājums, ka mūsu mazā valsts var visu, ja tik vēlās un cītīgi strāda priekš rezultāta.
Zīmīgs notikums, kā jau katru vasaru bija Rīgas svētki, kas atšķīrās šoreiz ar daudz lielāku koncertu un uzvedumu skaitu nekā citus gadus, nedaudz atgādinot Rīgas 800 gades svinības.
Šī vasara noteikti atšķīrās ar vēso laiku un mākoņiem, kas aizklāja zilās debesis padarot apkārtni drūmu un skumīgu.
Lai aprakstītu plūstošo laiku, iepriekšminētie notikumi parāda, ka vasaru varam dalīt līdz un pēc kāda notikuma, tik pat labi kāds to sadala posmos līdz un pēc Jāņiem vai Jaunajam vilnim un kāds to dalīs līdz un pēc saviem lokāliem notikumiem. Noteikti apsēžoties pie tases tējas svētdienas rītā un analaizējot trīs aizvadītos mēnešus var secināt, ka vasaras laikā pilnībā izmainījusies dzīve, bet izmaiņas netika pamanītas ikdienas steigā un rutīnā, kad mazsvarīgas lietas kļūst svarīgas, bet būtiskas lietas pazūd no dzīves, dēļ laika trūkuma.
Sēžot un pārlasot iepriekšējās rinadas, rodas sajūta, ka vasara pagāja interesanti un piepildīta ar dažādiem notikumiem, tomēr nepamet sajūta, ka viss pagāja nemanot bez kopainas un neesot nekādiem notikumiem tajā pašā laika posmā, iespējams, nekas nemaz nebūtu mainījies. Protams, to neviens nekad neuzzinās, līdz ar to, ir labi tā kā ir pašlaik.
Globālā sasilšana un atdzišana
Skatoties, ka Dienvideiropā un Centrālājā Eiropā tiek sisti karstuma rekordi viens pēc otra, rodas sajūta, ka tiešām klimats kļūst sisltāks un beidzot to varam izjust uz sava ādas. Tomēr paskatoties uz termometra stabiļu no rītiem liekas, ka Latvijā atrodas kāda citā kontinetā un iespējams pat uz citas planētas, jo šodien Rīgā bija +8 no rīta pulkstens 05:00. Protams, ka esmu vēsā laika piekritējs un priecājos par tādiem laikapstākļiem, tomēr sajūta, ka vasara ir visapkārt izņemot pie mums, mani neatstāj. Nu ko, ja tā turpināsies, tad visdrīzāk starpība starp Eiropas dienvidiem un ziemeļiem naākamajos tikai pieaugs.
Sandra Veinberga nemīl pamatotu kritiku
Šodien no rīta (19.08.2012) saskāros ar interesantu situāciju. Biju nokomentējis Sandra Veinbergas postu (Krievijas propagandai ir izdevies izskalot latviešu popmūziķu smadzenes) viņa blogā izsakot samērā pamatotu kritiku par rakstu. Mani pārsteidza tas, ka mans komentārs 30 minūšu laikā saņēma 5 plusiņu, kas nozīmē, ka lasītāji piekrita manam viedoklim, bet pēc 35 minūtēm iepriekšminētā bloga autore komentāru izdzēsa, jo izrādījās, ka autore nav gatava uzklausīt kritiku, bet vēlās tikai redzēt piekrišanu viņas viedoklim. Protams, tāds cilvēcīgas velmes ir saprotams, bet uzskatu, ka reportieris, nedrīkst pakļauties tāda veida emocījām, jo ir profesionālis savā jomā un viedokļu dažādība ir katra neatkarīga un brīvi domājoša reportiera mērķis. Tagad īsumā pastāstīšu no kā manā komentārā, tad nobijās autore.
Raksts, kurā tika kritizēti latviešu mūzikas mākslinieki, kā Renārs Kaupers vai Olga Rajecka par to, ka neiestājās par Krievijas nosodīšanu saistībā ar Pussy Riot lietu. Raksts bija vērsts uz to, ka Krievijā notiekošais ir nepieņemami, bet mūsu mūzikas mākslinieki, nav īsti makslinieki, bet tikai izliekās par tādiem. Mana kritika bija par to, ka posta autore klaji atrafarē “rietumu” propogandas kampaņu pret Krieviju un salīdzīnāju viņas centienus aizstāvēt Pussy Riot ar Sīrijas nemiernieku aizstāvēšanu, kuri slepkavo un nogalina, bet ir saņēmuši atļauju no “rietumiem” to darīt un tāpēc ir attaino presē, kā karēvji par demokrātiju Tuvajos austrumos. Sandrai Veinbergai visticamāk nepatika tas, ka pamatoti un argumentēti izteicu viedokli, ka autore neveic personīgu analīzi, bet kopē domas un propogandas paņēmienus no Zviedru un Britu mēdījiem. Interesantākais tas, ka tāda veida komentārs saņēma 5 plusiņus, līdz ar to, neesmu vienīgais, kas domā līdzīgi.
Vienīgais, kas nāk prātā par cilvēkiem, kas noliedz kritiku savā adresē, ir tie, kuri uzskata, ka ir visgudrākie un zinošākie, bet pārējos uzskata par Krievijas propogandas upuriem, tadējādi liekot klišejas, kas nav tīrākais propogandas paņēmiens. Diemžēl, vēlos izdarīt nelielu atklājumu, Latvijā ir cilvēki, kuriem izglītība un zināšanas ļauj domāt un analizēt, kas ļauj nekļūt par zombijiem un neņemt pretīm visu, ko piedāvā vienīgās patiesības zinātāji.
Ar šo postu nevēlējos nevienu aizskart vai pazemot. Atzīmēju, ka iepriekšrakstītais ir manas personīgās domas, kuras izsaku balstoties uz savu personīgo pieredzi un noteikti neapgalvoju, ka tā ir pilnīga un absolūta patiesība.
Pussy Riot satricina Krieviju?
Pēc 17.08.2012. tiesas sēdes Maskavā, kad tika pasludināts spriedums Pussy Riot dalībniecēm, pasaules mēdīji pasniedza to tā, it kā notiesātājām tiktu piespriests nāvesods. Tomēr vai tiešām šī ziņa satricināja Krieviju, vai tikai radīja ilūziju par to.
Protams, ja palasa vai paskatās BBC news vai CNN, tad rodas iespaids, ka Krievijā notika kaut kas briesmīgs un tika būtiski pārkāptas cilvēktiesības. Šajā gadījumā, atšķirībā no daudzām citām reizēm, pēc manām domām viss notika likuma ietvaros. Pirmkārt, noziedzīgs nodarījums tiešām tika izdarīts un par katru nodarījumu personai jānes atbildība. Otrkārt, lielā preses uzmanība, neļāva varas iestādēm būtiski pārkāpt procesuālās un materiālās normas, jo katrs lēmums tika kontrolēts ar mēdīju palīdzību.
Gadījumā, ja ir velme kritizēt tiesas lēmumu, tad interesenati atzīmēt, ka pie mums Krimināllikumā noteikts:
231.pants. Huligānisms
(1) Par rupju sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību vai bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu vai uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), vai organizāciju darbu (huligānisms), —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.
(2) Par huligānismu, ja tas izdarīts personu grupā vai ja tas saistīts ar miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam vai ar mantas bojāšanu vai iznīcināšanu, vai ar pretošanos varas pārstāvim vai personai, kura vēršas pret sabiedriskās kārtības pārkāpšanu, vai ja tas izdarīts, lietojot ieročus, kā arī citus miesas bojājumu nodarīšanai izmantojamus priekšmetus, —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz septiņiem gadiem un policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.
Līdz ar to Latvijā viņas varētu notiesāt līdz 7 gadiem, jo noziegums tika izdarīts grupā un šis ir alternatīvs tiesiskais sastāvs. Tas ļauj secināt, ka piespriestais sods noteikti nav bargs, jo pie mums soda mērs nav mazāks.
Kaut arī neesmu Krievijā pastāvošā režīma fans un Putins nav ne tuvu labākais politiķis, tomēr šajā gadījumā, notika tas, kas notiek ik pa laikam presē, tiek iedarbināta liela propogandas mašīna, kā tas bija 2008. gada augustā konfliktā starp Gruziju un Abhāziju, tomreiz lielākā daļa pasaules mēdīju rādīja, ka Krievija uzbruka Gruzijai un tikai pēc vairākiem mēnēšiem BBC news atzina, ka ziņas bija nepatiesas, savukārt citi mēdīji neizdarīja pat to. Arī Latvijā redzam, ka lielākie kritizētāji ir Providus, kuri saņem tiešo finansējumu no dažādiem starptaustiskajiem fondiem, kuri pēc būtības pieder ASV (to var redzētu pašu organizāciju majas lapās). Princips vienkārš, kurš maksā, pasūta mūziku.
Runājot par satricinājumu, skatījos PBK kanālu, kurā visu dienu rāda biznesa ziņas Krievijā, un secinājums viens, ziņa par Pussy Riot dalībnieču notiesāšanu nepazemināja būtiski rubļa kursu un nevienas kompānijas akcijas strauji nesāka iet uz leju. Viss ir izskaidrojams ļoti vienkārši, tie kas investē Krievijā, ņems vērā un ietver riska aprēķinā lielo korupciju un režīma īpatnības, tāpēc varam secināt, ka Pussy Riot propogandas akcija ir visdrīzāk, ASV atriebība Krievijai par tās pozīciju attiecībā uz Sīrijas jautājumu un mēģinājums izdarīt spiedienu, lai iegūtu labvēlīgākas pozīcijas un preferences turpinot tirgoties par Sīriju un ietekmi reģionā kopumā.
IBAN Lielbritānijā
Mēs zinām, ka briti mīl tradīcijas un savus ieradumus. Ātrāk visa pasaule sēdīsies pie automašīnām ar stūri labajā pusē, nekā briti pāries uz visā Eiropā pieņemto kreiso sūres pusi. Līdzīgi ir arī ar banku kontu numuriem. Lielbritānijā banku konta numurs dalās īsajā (sort code), kas izskatās tā: 11-11-11 un garajā kodā (acount number), kas izskatās tā: 123456789. Kamēr banku operācijas tiek veiktas Lielbritānijā, tikmēr lielas grūtības tas nesagādā, tomēr veicot starptautiskos maksājumus nepieciešams pasaulē izpaltītais IBAN (International Bank Account Number) konta numura formāts, kas parasti sākās ar divām pimajām zīmēm, kas apzīmē valsti (LV, LT, GB utt.).
Saskāros ar jautājumu, kad nepieciešams pārskatīt naudas summu no Latvijas bankas uz Lielbritānijas banku. Tad sāku domāt, kā lai uzzina, kāds Lielbritānijā ir IBAN konta numurs un kā var veikt pārskatījumus uz Lielbritānijas banku.
Ņemot vērā, ka man bija liels slinkums meklēt internetā detalizētu informāciju par IBAN kontu numuriem Lielbritānijā, izdarīju vienkāršāk, piezvanīju uz Lielbritānijas banku. Nācās spiest 5 reizes dažādas telefona pogas, kamēr nonācu līdz starptautisko pārskatījumu specialista. Pirmie iespaidi bija samērā pārsteidzoši, jo uz jautājumu, kā uzzināt, kāds kontam ar klasisko britu numerāciju ir IBAN numurs, man klientu apkalpošanas specialiste starptautisko pārskaitijumu jomā atbildēja, lai paskatos google. Uzreiz iedomājos, ka gadījumā, ja Latvijā Swedbanka vai Nordea bankā man tā atbildētu, apkalpošanas specialists tiktu atlaists tajā pašā dienā no darba. Bet atgriežoties pie zvana, darbinieks man paskaidroja, ka google var atrast IBAN ģenerātoru, kurā ievadot savu konta numuru, iespējams iegūt IBAN formātu. Sistēma izrādijās ļoti vienkārša, ģenerātors uzģenerē pirmos 8 simbolus un pārējo daļu izveidot saliekot sort code + account number.
Uzzinot IBAN konta numuru, SWIFT kodu atradu bankas mājas lapā un veiksmīgi veicu pārskaitījumu uz Lielbritāniju. Veicot pārskatījumu otrdien maksājot 8.00 Ls, kas bija lētākais pārskaitījuma veids, nauda nonāca Lielbritānijā jau piektdienā. Zinu, ka tas nebija lētākais veids kā pārskaitīt naudu, bet toties ērti un vienkārši.
Līdz ar to kārtējo reizi pārliecinājos, ka Latvijā apkalpošana un banku sistēma ir daudz labāka un ērtāka klientam nekā daudzās Eiropas valstīs, vienkārši nenovērtējam bieži to, kas mums ir un ko esam sasnieguši.
sarkanakmens 