Visiem Labdien!
Šodien nolēmu dalīties savās domās par krīzi, kas nevienam nemanot atkal tuvojās, kaut arī vēl prātā labi palicis 2008. gada šoks, tomēr pēc 2011. gada vasaras iespējams būs daudz interesantāk un smagāk.
Lieta tāda, ka 02.08.2011 beigsies termiņš priekš ASV kongresa, lai pieņemtu lēmumu par turpmāko naudas drukāšu jeb maigāk skan: valūtas mīkstināšanu. Ja lēmums netiks pieņemts, tad ASV notiek defolts. Viss nebūtu tik traki priekš mums mazajā Latvijā, ja nepastāvētu vēl daži papildus faktori priekš iespejamās krīzes, tas ir, Eiropas dienvidvalstu parādu krīzes, kas ir līdzīga ar ASV problēmām un jau pārņem Itāliju, Spāniju, Grieķiju, Portugāli, Kipru, Īriju. Ja ASV nedrukās naudu, tad akciju tirgus un arī fondu tirgus ieies ilgstošā lejupslīdē un turpinās savu brīvo kritienu ilgu laika periodu, mazākais, 3-6 mēnešus, kas noteikti pavilks aiz sevis visu pasauli un pirmām kārtām Eiropu, jo uz doto mirkli ES ekonomika ir ļoti atkarīga no eksporta, it sevišķi, augsto tehnoloģiju jomā un pieprasījuma krituma gadījumā tieši šis sektors būs pirmais no kā cilvēki sāks atteikties līdzekļu taupības nolūkā. Pašlaik ES iekšējais tirgus nav tik liels, lai varētu nodrošināt visas Eiropiešu vajadzības. No iepriekšminētā var secināt, kā Latvijā iestāsies otrais krīzes vilnis tāpēc, ka no 2008. gada visa izaugsme balstās uz eksportu, kurš noteikti iepriekšminēto faktoru rezultātā saruks. Protams, daudzi domā, ka varēs veiksmīgi emigrēt uz Lielbritāniju vai Vāciju, tomēr jau uz doto mirkli šīs iespējas samazinās šo valstu iekšējo ekonomisko problēmu rezultātā un nekas neliecina par to, ka situācija mainīsies tuvāko gadu laikā uz labāko pusi, tā tad, darbu tur būs atrast samērā grūti, jo nāksies konkurēt ar vietējiem, kuri zina labāk valodu un ilgak darbojās esošā sistēmā.
Kamēr Rietumu pasaule vēl ilgus gadus risinās savas problēmas, Latvijai jārisina savējās un zināmas veiksmes rezultātā mums ir virzieni uz kuriem pašlaik netiek skatīts. Krīzes vismazāk skartais reģions ir Āzija, kas patreiz ir vienīgais pasaules ekonomikas dzinējspēks, un ar to jāsaprot gan Krieviju, gan Ķīnu un Indiju. Katram no mums ir iespēja veidot savu izaugsmi balstoties uz zināšanām un tehnoloģijām pieeju kurām mums sniedz kopīgā Eiropas telpa, kā, piemēram, samērā lētas studijas gan Anglijas, gan Skandināvijas augstskolās, kas nav brīvi pieejams Āzijas valstu iedzīvotājiem. Arī informatīvā un specialistu ziņā mēs esam vairākus gadus priekšā, jo papētot rūpīgi Āzijā tehnoloģijas ir zem stingras kontroles, ko veic Rietumu civilizācija. Līdz ar to mums ir praktiska iespēja apgūt zināšanas un vēlāk sniegt pakalpojumus sfērās, kur nepieciešama augsta kvalifikācija kā, piemēram, arhitektūra, ķīmija, medicīna, informācijas tehnoloģijas un jurisprudence. Tas pats arī attiecās uz ne tik eksotisku valsti kā Krievija, kurā mums ir pazīstama kultūra un mentalitāte, kas var palīdzēt virzīt dažādus projektus uz abām pusēm.
Secinājumā jābilst, ka, pēc manām domām, visu iespējamos līdzekļus jāvirza sevis izglītošanai un jātēmē uz Āzijas pusi, jo apkalpojot iepriekšminētajās sfērās tur esošos klietus, iespējams nodrošināt labklājību un pārticību visai Latvijas valstij kopumā un individuāli katram. Ja padomā, tad 1,2 miljoni aktīvo iedzīvotāju, kas uz doto mirkli ir pie mums, noteikti varētu atrast katrs savu nišu lielajā 3,7 miljardus lielajā Āzijas tirgū.
Sanāca samēra utopiski, tomēr velme ir mudināt skatīties plašāk un meklēt iespējas, lai nebūtu nepieciešamība pārdzīvot vēl kārtējos krīzes viļņus, kurus izraisa kāds cits. Manis minētais modelis līdzinās Niderlandei, kur ekonomiskie rādītāji ir vieno nolabākajiem Eiropā.
Ar cieņu lasītājiem!