Pārbaudījums Divritenis Hokejs

Šie trīs vārdi man asociejās ar pavasari, jo tieši šie trīs vārdi tiek pieminēti katru dienu neskatoties uz to vai ārā līst vai spīd saule. Parasti blogā nerakstu par sevi, bet ņemot vērā, ka pasaulē nekas svarīgs nenoteik, izņemot to, ka Latvija no demokrātiskas valsts pārveršas par autoritāru, kur valdīs šaura elite (runa ir par ierobežojumiem rosināt referendumus) un PSRS tipa deputātiem kā, piemēram,  Čepāne, kas proklanē, ka visi vēlētāji ir muļķi un viņa vienīgā gudrā, kaut arī man ir diamentrāli pretējs viedoklis. Bet atgriežoties pie jaukā un patīkamā.

Pārbaudījums ir tas, kas sagaida drīzā nākotnē. Diplomdarba aizstāvēšana noteikti nesīs daudz emocijas un satraukumu, jo aizstāvēšana ir trekns punkts visam, kas tika darīts četrus studija gadus. No vienas puses žēl, ka pienācis finišs, no otras puses stimuls studēt tālāk maģistratūrā, kas man šķiet ļoti interesanti un lietderīgi.

Divritenis sen aizvietoja skriešanu, jo skriet, kad var braukt, kaut kā vairs neliekas pievilcīgi un skrienot daudz jauna neredzēsi, bet braucot ar riteni attālums pieaug 10x un iespaidi kopā ar izjūtām. Parasti dienā cenšos nobraukt vismaz 20km, bet brīvdienās 40-60km. Pie tam tagad izdomāju riteni apvienot ar pievilkšanos pie stieņa, kas padara braucienu lietderīgu arī no fiziskās slodzes viedokļa, jo vienkārši braucot ar divriteni, dēļ zemā pulsa diez vai kaut ko izdosies attīstīt sevī.

Hokejs. Protams gaidu, un ceru, ka Latvijas izlase varēs pacīnīties par medaļām, jo nav nekas nereāls un šogad pēc manām domām mūsu izlase ir labā formā un fiziskā kondīcijā. Tākā jātur būs īkšķi!

Pensija – lieka cerība

Paaugstināt pensijas vecumu pēc manām domām ir vissliktākais ko var izdarīt valdošā elite, jo tas novedīs pie neatgriezeniskām sekām. Neatgriezeniskas sekas būs daudzās dzīves jomās un vēlos izteikt savas domas šajā jautājumā.

Svarīgākais pensijas maksāšanas iemesls ir nodrošināt cilvēkam viņa cilvēktiesību ievērošanu. Daudzi jautās kāda saikne ir cilvēktiesībām ar pensiju sistēmu Latvijā. Saikne ir un pat ļoti liela. Otrās paaudzes cilvēktiesības nosaka, ka katram cilvēkam ir kāds sociālā atbalsta minimums, kuru valstij ir pienākums nodrošināt. Atteikties no minimuma nodrošanāšanas valsts var vienīgi gadījumā, ja priekš tā ir leģitīms mērķis un nav citu mehānismu, kā nodrošināt civlēktiesību ievērošanu. Pie otrās paaudzes cilvēktiesībām pieder sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības. Svarīgi atzīmēt, ka valsts nevar aizbildināties ar to, ka tai nav naudas, jo pastāv iespējas naudu noplenīt un aizņemties izmantojot starptautiskos finanšu līdzekļus.

Mūsu politiskā elite neskatoties uz iepriekšminēto, domā citādāk, jo kaut ko noņemt un samazināt var jebkurš, tam nav vajadzīgs nedz liels intelekts, nedz māka. Ierēņiem viegli atbalstīt šādu projektu, jo tie var parādīt savu nepieciešamību un pazīmēties televīzijā ar savu “kompetenci” sabiedrības priekšā, savukārt politiķi itkā aizstāvot darbaspējīgo iedzīvotāju grupu cenšās celt savu popularitāti. Bet jāskatās kas patiesībā notiek un notiks, ja pensionēšanās vecums būs 65 gadi vai pat vairāk!

Pirmkārt, iedzīvotājiem būs lielāka motivācija braukt prom no valsts un jau studenta gados plānot došanos uz Norvēģiju, Īriju, Krieviju vai Vāciju. Šāds stimuls nepieciešams tām valstīm, kurām trūkst darba spēks un kurām nepieciešami jauni gudri cilvēki, lai pildītu visādus darbus medicinā, IT jomā, būvniecībā un citur. Ja paskatās uz šo problēmu no šāda skata punkta var skaidri redzēt ģeopolitiskās intereses. No Latvijas kopš 2004. gada sistemātiski tiek visādos veidos piespiesti cilvēki braukt prom. Arī šoreiz pensionēšanās vecuma palielināšanos izdomāja ES komisijas gaiteņos, kurās dominē Vācijas un Francijas velmes un viedoklis. Kas notiks? Latvija paaugstinās pensionēšanās vecumu un cilvēki sāks braukt prom, bet Vācijas piemēram pēc 2 gadiem samazinās pensionēšanās vecumu, tādējādi radot papildus motivāciju Austrumeiropas cilvēkiem (Tas kā piemērs).

Otrkārt, milzīgs risks priekš valsts paaugstinot pensijas vecumu, ka iedzīvotāji, kas vēl palikuši šeit, sāks maksāt vēl mazāk nodokļus, it sevišķi sociālo nodokli, kur jēga līdz ar pensijas vecuma paaugstināšanu, izzūd, jo par sabiedrības solidaritāti diez vai vērts sapņot. Tādā gadījumā valsts budžets saruks un naudas kļūs vēl mazāk, kas stimulēs vēl lielāku pensijas vecumu nākontē, piemēram, 75 gadi.

Tādējādi Latvija iekļūst apburtajā lokā, kad naudas paliks aizvien mazāk, jo valsts politika tiek sistemātiski virzīta uz to. Pēc manām domām valstij tieši otrādi nepieciešams ņemt starptautiskos aizņēmumus un uzlabot dzīves apstākļus, kā arī infrastruktūru, lai piesaistītu no citām valstīm kvalificētu darba spēku un radīt pēc iespējas labākus biznesa attīstības apstākļus, kam nepieciešama liela nauda. Ņemot vērā, ka Latvija jau ir parādā 47% no IKP, tad palielinot parādu līdz 60% nebūtu tik sāpīgi pie nosacījumā, ka paņēmtā nauda tiks virzīta iepriekšminētajai attīstībai. Pretējā virzienā – izejas nav!!!

MS Office – atgriešanās pie vecajām vērtībām

Jau ilgāku laika periodu, tas ir, 3 gadus lietoju bezmaksas ofisa programmas, kā Openoffice un vēlāk Libreoffice. Problēmu nebija, kamēr bija nepieciešams sastādīt tekstu un varēju saglabāt openoffice failu formātā .odt, kas ir līdzīgs .doc formātam, tomēr ar būtiskām atšķirībām. Ja bija nepieciešams nosūtīt kādu failu pa e-pastu, tad saglabāju visu .doc formātā bez nekādām problēmām.

Jau no laika gala zinu, ka bezmaksas programmām ir viens būtisks trūkums, tās strādā, kamēr lietotājs izmanto standarta funkcijas, jo priekš standartajām funkcijām programmas kodā ir izlabotas iespejamās kļūdas un novērstas nepilnības. Sarežģījumi rodas tad, kad nepieciešams novirzīties no ierastā ceļa. Manā gadījumā tas notika ar prezentācijām. Nevienam neiesaku taisīt prezentāciju ar Libreoffice palīgprogrammas Impress palīdzību, ja prezentēt nāksies no datora, kurā ir vienīgi MS powerpoint. Nepilnība ar Impress ir tā, ka tā ir pilna ar kļūdām, jo saglabājot Impress progrāmmā apstrādātu failu .ppt formātā radīsies kļūda ar burtu šriftu un background var pazusts jebkurā brīdī demostrācijas laikā vai pirms tās. Arī slide show režīms nepārliecināja mani par labu iznākumu, jo gan fons, gan daļa atstarpju bija kaut kur nozudusi un pašā failā veidojās nesaprotamas teksta nobīdes ar katru jaunu palaišanu.

Lai izkļūtu no sarežģītās situācijas, uztaisīju Uninstall Libreoffice progrāmmai, bet vēlāk ar lielāko prieku ieinstalēju MS Office 2007 (2010 man nepatika). Tādat izvēli pēc iespējas jāverš uz maksas progrāmmu šajā gadījumā, jo bezmaksas produkts ir ar stipri zemāku kvalitāti. Izvēli bija izdarīt viegli, jo pēdējā laikā pamazām sāku atteikties no opensource. Sākumā atteicos no linux – Fedora un tagad no Libreoffice.

Klusums vakara stundā

Klusums vakara stundā

Sniega pārslas aiz loga lido

Vējš klusām dzen nemanot nost

Tālumā gaisma blāvi mirgo

Taisās kareivis zobenu jozt

 Zirga pakavi apkalti droši

Ceļš dusmīgi priekšā stājās

Kareivis paskatās moži

Bez apstājas karam taisās

 Un loga rāmis bez viltus

Laiž aukstās vēsmas šurp

Par uzvaras skatienus siltus

Kareivi pavadīs turp.

Degvielas cena

 

Interesanti, ka degvielas cenas mums ir virs viena lata, kaut arī tagad naftas cenas krīt un nav augstākajā punktā. Augstākais punkts bija pagaišgad, kaut arī toreiz cena par litru nebija virs lata, tas nozīmē, ka degvielas tirgotāji vienkārši gūst palielinātu peļņu, par ko neviens īpaši neuztraucās.

Kaut arī grafikā parādīta cena ASV tirgū NYMEX, tomēr kopējā tendence ir redzama. Kā vienmēr degvielas tirgotāji paceļ cenas līdz ar naftas cenu kāpumu, bet nolaist cenas nesteidzās, kas nozīmē ka faktiski konkurences nav un ir cenas pēc iepriekšējās vienošanās, kas ir aizliegts ar likumu, bet kā jau teicu, nevienu tas neuztrauc.

Interesanti, ka arī produktu cenas veikalā tika paceltas par procentiem, kaut arī degvielas cenas nekāpa tik strauji, kas arī liecina par tirgotāju velmi nopelnīt, jo maza konkurences apstākļos alternatīvu cilvēkiem nav.

Game of Thrones (Cīņa par troni)

Kaut kad nesen pārskatīju imdb.com mājas lapas seriālu top 10 un atradu interesantu seriālu, kuram nevarēju paiet garām. Tad izdomāju, ka jānoskatās viena sērija. Pēc pirmās sērijas sapratu, ka seriāls patīk un tā sērija aiz sērijas tika divos vakaros noskatīta pirmā sezona, kura sastāvēja no 10 epizodēm.

Mani ieinteresēja fakts, ka šis darbs tika novērtēts ar 9.4 punktiem, kas ir visnotaļ augsts vērtējums, kas liecina gan par ietvertajām seriālā problēmām, gan par aktieru kvalitatīvu spēli. Noskatoties radās ļoti pozitīvs iespaids.

Žanrs – fantastika, kuras sižets izstrādāts klasiskā fantasy stilā ar pūķiem, tumšiem spēkiem, un cilvēku savstarpējām attiecībām, kad tās tiek izmantotas savu ambīciju un varas kāres apmierināšanai. Par pamatu tika ņemti viduslaiku un dažādas leģendas, kuras ietvertas grāmatās pēc kurām uzņemts seriāls. Grāmatas neesmu lasījis tāpēc nevaru pateikt, cik seriāls ir tuvu grāmatām.

Pašlaik iznaca otrās sezonas 2. epizode, kuru var skatīties vai nu lejuplādējot no torrenta (lostfilm) vai oficiālajā seriāla mājas lapā.

Horvātija Eiropas Savienībā

Pašlaik pēc mūsu prezidenta tikšanās ar Horvātijas prezidenu tiek gan apspriesta, gan analizēta mēdijos. Tomēr neredzēju padziļinātu situācijas analīzi Eiropas Savienības kontekstā. Īss apskats, kas tad patiesībā pēc manām domām notiek.

Latvijā pēc Eurostat datiem ir aptuveni 15% bezdarbs, kas svārstās ap šo skaitli. Horvātijā uz doto momentu ir ap 14% bezdarbs valstī. Savukārt Portugālē, kurai daudzi paredz defoltu tāpat kā Latvijai ir 15% liels bezdarbs. Apskatot citus datus: Latvijai ir 5.5% IKP pieaugums 2011. gadā, savukārt Horvātijai bija no -0.2 līdz 0.6%, kas tiek vēl precizēts. Portugālē, kura ir defolta priekšā IKP izaugsme 2011. gadā bija -1.6%. Redzam, ka pēc ekonomiskiem rādītājiem Horvātija atrodas smagā stāvoklī un nekas neliecina par to, ka kadreiz kaut kas var mainīties, jo vienīgā rentablā industrija Horvātijā ir tūrisms. Ņemot vērā visu iepriekšminēto, rodas loģisks jautājums- kāpēc ES vispār vajadzīga Horvātija, kas ir defolta kandidāts, pēc pārējām dienvidu valstīm, jo darba ražīgums Horvātijā ir gaužām zems.

Atbildi jāmeklē ES politikā, kas pamazām putina ārā tādas valstis kā Franciju, Vāciju un Skandināvu valstis. Protams Horvātija saņēma ielūgumu stāties iekšā ES par to, ka izdeva Balkānu kara noziedzniekus Gāgas tribunālam, par to, ka attālinājās no Serbijas un Krievijas ietekmes, kas Eiropai ļoti patīk un pilda visu ko Eiropas Savienība tai pasaka cerībā, ka kādreiz tā tiks apbalvota.

Savukārt ES valstīm izdevīgi pieņemt Horvātiju, jo tādējādi tā nostiprina savu ietekmi Balkānos, kas ir Vācijas sapnis vairākus simtus gadus gan kad tur bija Osmaņu impērija, gan kad dominēja Krievijas impērija. Ģeopolitiskās ambīcijas ir skaidras, tomēr vai Eiropa ir gatava un galvenais spējīga maksāt par šīm ambīcijām, jo Grieķijas piemērs parādīja, ka maza ekonomika, kas sastāda 3% no visas ES ekonomikas, spēj radīt ļoti spēcīgus satricinājumus visā pasaulē, tad iznāk, ka pieņemot Horvātiju Eiropas Savienībā mēs pielejam benzīnu ugunsgrēkā cerot, ka tādā veidā tas tiks apdzēsts.