Ģeogrāfiskās kartes un iekarojumi


Kaut kad nesen iepazinos ar BBC raidījumu Kartes: vara, laupīšana un valdījums (Maps: Power, Plunder and Possession). Noteikti iesaku visiem to paskatīties, jo pēc būtības, tā ir īsa ģeogrāfisko karšu vēsture. Raidījumā tiek apskatīta pirmā atrastā karte, kas tika atrasta Itālijas ziemeļos, tāpat tiek apskatīta vēlākā karšu attīstība gan Eiropā, gan citās pasaules daļās, piemēram, viduslaiku Ķīnā.

Ļoti interesanti kartes tiek aplūkotas no politiskā un militārā skatu punkta, jo bez kartes nav iedomājama veiksmīga kara vešana, kā arī valdniekam ir jāapzina savs valdījums, lai veidotu pēc iespējas efektīvāku politiku. Arī mūsu laikos, kartes bija par iemeslu daudzām traģēdijām, kad impēriju laikā tika sadalītas tautas un ciltis Āfrikā un Āzijā. Bija laiki, kad varas pārstāvis ar zīmuli uz kartes izšķīra miljonu cilvēku likteņus. Ārī mūsdienās liela daļa konfliktu ir teritoriāli, kam par pamatu kalpo tieši ģeogrāfiskais izvietojums un tā laika notikumi, kas šo izvietojumu noteica.

Advertisements

Ārstu streiks – pozitīvās iezīmes


Ziņās tiek publicēts daudz informācijas par ģemenes ārstu streiku. Sabiedrība kā vienmēr sadalās divās frontēs, viena no tām ir par finansiālās atlīdzības palielināšanu ģemenes ārstiem, otra, par to, ka ārstiem jau tagad pietiekoši daudz maksā un, ka papildus finansējums nav nepieciešams. Šajā bloga ierakstā nepaudīšu savu viedokli par šo jautājumu, jo priekš tā ir nepieciešama padziļināta tēmas izpēte. Savukārt vēlos uzrakstīt par situāciju kopumā, kāpēc uzskatu, ka pats par sevi streiks ir ļoti labs rīks diskusijā ar valdību.

Darbinieku streiki kā protesta forma radās industriālās revolūcijas laikā, kad strauji palielinājās manifaktūru un rūpnīcu strādnieku skaits, kuriem bija zems atalgojums, un ļoti liels darba stundu skaits dienā, līdz sešpadsmit stundām. Streika mērķis vienmēr ir panākt izmaiņas jautājumos, kuri neapmierina strādniekus un vēsturē varam atrast liecības, ka streiki bieži izvērtās asiņainās sadursmēs ar varu. Pēc tam valsts vara saprata, ka nepieciešams izstrādāt tiesisko regulējumu, lai reglamentētu streika norisi.

Mūsu valsts Satversmē 108. pantā ir noteikts, ka trādājošajiem ir tiesības uz koplīgumu, kā arī tiesības streikot, un valsts aizsargā arodbiedrību brīvību. Tas nozīmē, ka streiks ir likumā noteikts rīks, kā strādājošie var aizsargāt savas tiesības. Protams, tam ir jānorit atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai un ievērojot dažādus ierobežojumus, piemēram, streikot nevar militārā dienestā esošās personas. Līdz ar to nesaprotu cilvēkus, kuri kritizē pašu streika izmantošanu sarunā ar valsti. Tik pat labi var kritizēt cilvēku, ja viņš ierodas valsts iestādē pēc izziņas, vai prasa būvatļauju, jo tādā gadījumā cilvēks arī izmanto sev likumā noteiktās tiesības.

Kāpēc streiks pats par sevi ir pozitīvs? Latvijā vistiešākā cilvēku ietekme uz politiskajiem procesiem ir vēlēšanas. Savukārt jebkāds cits mehānisms no valsts viedokļa tiek uzskatīts par otršķirīgu un bieži to var neņemt vērā. Streiks nodrošina to, ka valsts varai ir nepieciešams veidot dialogu ar streikojošajiem, tādējādi arī periodā starp vēlēšanām, veidojot saikni ar sabiedrību, kas ilgākā laika periodā padara mūsu valsti tiesiskāku, jo beztiesiskā valstī valsts vara dzīvo savu dzīvi un cilvēki paralēli savu, savukārt streiks liek valsts varai mijiedarboties ar sabiedrību. Esmu par to, lai visas neapmierinātās sabiedrības daļas aktīvi cīnītos par savām tiesībām, tajā skaitā izmantotu likumā noteiktos mehānismus un rīkus. Galu galā valsts esam mēs paši un mēs paši veidojam vidi apkārt sev ar aktīvu darbību vai bezdarbību.

Alternatīva Skype – qTox


Šeit nolēmu padalīties ar iespaidiem par alternatīvu Skype.

Ilgāku laiku mani kaitina Skype ar visu laiku augošiem ierobežojumiem, gan failu apjomā (tagad cik zinu tie ir 300 mb), ko var nodot caur Skype, gan esošās reklāmas utt. Neapšaubāmi, no Skype tuvākajā laikā atteikties pilnībā nebūs iespējams, jo lielākai daļai cilvēku tas ir ieinstalēts un neviens bez lielas nepieciešamības neko nevēlēsies mainīt. Tomēr man bija interesanti pameklēt kaut kādu alternatīvu.

Ņemot vērā, ka man patīk Linux un bieži sanāk izmantot atvērtā koda programmas (piemēram, Libreoffice), tad uzmanību vērsu uz tādu programmu kā qTox. Protams, tai nav veikta tik laba un plaša izstrāde kā Skype, toties ir dažādi plusi, kas piesaistīja manu uzmanību. Piemēram, qTox nelieto kopējo serveri, bet savienojums notiek tieši no datora uz datoru. Patīkams un vienkāršs interfeiss, vienādi labi strādā gan uz Linux (mēģināju uz Fedora 25), gan Windows. Failu izmērs, ko var nodod ir neierobežots.

Līdz ar to, ja kādam ir nepieciešama alternatīva Skype, tad droši varat lūkoties uz qTox pusi, ko varat atrast, ievadot nosaukumu meklētājā (piemēram, Google).