Pasmieties var par mūsu politiķu replikām un domām. Āboltiņa laikam sen nav skatījusies skaidrojošā vārdnicā, ko nozīmē vārds demokrātija, kā arī mūsu poltiķu domu mērogs salīdzinājumā ar pasaulē notiekošo pasaka tikai to, ka kamēr mēs domājam kādā veidā sakrāt santīmu, tad pasaulē domā, kā iegūt triljonu. Mums noteikti būtu jādomā daudz plašāk. Print screen uztaisīju no apollo mājas lapas 23.07.2012.
Samērā reti rakstu kaut ko par pasaules tirgiem, bet šoreiz man likās interesanta tā situācija, ka paskatoties uz grafikiem, labi varam redzēt šodienas situāciju un izspriest nākotnes tendences. Informāciju parasti ņemu no marketwatch, rbk, bloomberg un bbcnews, jo pētīt situāciju padziļināti uz doto momentu nav laika.
Visi grafiki tika ņemti no marketwatch mājas lapas. Šajā tabulā mēs redzam valsts obligāciju procenta likmes attiecīgajām valstīm. Kā jau minēju iepriekš, šodienas rādītāji demonstrē mums visu Eiropā esošo situāciju. Redzam, ka visvairāk cietušās no krīzes ekonomikas ir Itālija un Spānija. Gadījumā, ja Itālijas parādzīmes procentu likme pieaugs virs 7%, tad Itālija nespēs apkalpot savu parādu un tas nozīmē, ka Eiropas Centrālajai bankai (ECB) atkal nāksies pirkt Itālijas parādzīmes, lai paildzinātu kritisko situāciju Eiropā. Ņemot vērā, ka ECB budžeta lauvas tiesu iemaksā Vācija, tad jautājums vai Vācijas parādzīmju procentu likme saglabāsies ilgstoši tādā pašā, komfortablā līmenī. Domāju, ka pieaugot palīdzības apjomam Dienvideiropai, arī Vācijas situācija pasliktināsies, kas nozīmē, ka arī Vācijai var gadīties dārgāk maksāt par sa aizņēmumu, kas savukārt nozīmē Vācijas patēriņa un ekonomikas attīstības mazināšanaš kopumā. Ja notiks iepriekšminētais scenārijas, tad Eiropas Savienība pēc manām domām vai nu sabruks, vai arī sadalīsies vairākās daļās, jo Spānija jau nav maksātspējīga un jautājums tikai, cik ilgi pārējās valstis būs gatavas ar to samierināties un galvenais maksāt, tādējādi, bremzējot savu attīstību. Tākā ES lēnu garu iet uz savām loģiskām beigām, jo savienība izaugusi pārāk liela, kas sāk bremzēt tās attīstību.
Savukārt otrais grafiks rāda, ka pārtikas cenas celsies, jo ceļas labības cenas. Kā vienmēr ziņās varam lasīt, ka pusē pasaulē ir milzīgs sausums un otrā pusē stipri lieti, kas rada zaudējumu zemniekiem un ietekmē labības augšanu. Līdzīgi, kā pie mums katru gadu vasaras beigās augustā, ziņās pa LTV vai LNT zemnieki vaimanā un uzstāda ultimātu, ka cenas būs jāceļ. Lēta propoganda un mēdiju triki, bet visa pasaule uz tā uzķeras. Tas nozīmē, ka gan pasaules, gan ES inflācija pieaugs, kas no vienas puses ir labi, bet, piemēram, mums radīs zaudējumus, jo lielu daļu pārtikas mēs importējam nevis ražojam paši. Tas nozīmē, ka cenu pieaugums bremzēs ES attīstību un radīs papildus slogu.
Kopumā tirgos ir negatīvs noskaņojums, jo visi, kam ir nauda, baidās ieguldīt akcijās un dažādos fondos un ir pat gatavi ieguldīt valsts parādzīmēs ar negatību procentu likmi, kā tas bija šonedēļ Vācijā. Pašreiz redzam apburtu loku, neviens neiegulda, jo nav pārliecības par peļņu, un nav peļņas, jo neviens neiegulda. Tas nozīmē, ka liela daļa fondu un akciju ir būvētas pēc piramīdas principa un vienīgā prātīgā vieta kur pašlaik varētu ieguldīt, ir enerģētīka, jo tradicionāli, šis sektors svārstās vismazāk un ir labs aizsardzības aktīva, kurā var nogaidīt “vētras” beigas. Principā pēc manām domām, var ieguldīt tādos uzņēmumos, kuri darbojās Āzijas tirgū un ir balstīti uz reālo nevis finanšu sektoru, ja nav šo divu faktoru, tad jebkurš ieguldījums salīdzināms ar ruletes spēlēšanu kazino.
Kalna galā
Kad apstājies un kalna galā
Redzi kaijas lidojam
Stāvot droši kraujas malā
Klusi smalki svilpojam
Ar debess mākoņiem tik dzirdam
Vēja šalkas tālumā
Bez gaismas paši spilgti mirdzam
Dabas dotā klajumā
Kurp nesīs domas tālā ceļā
Vai tomēr nedaudz apstāsies
Un šajā jaukā teātra scēnā
Zelta taka ieklāsies.
Vēlējos aprakstīt savu nelielo pieredzi savu tiesību izmantošanas jomā ar valsts iestādēm. Konkrēti viena tiesība, ka noteikta Administratīvā procesa likuma 9. nodaļā, proti, tiesības saņemt uzziņu no valsts iestādes par interesējošo jautājumu, kas ir konkrētās iestādes kompetencē. Tas nozīmē, ka pirms veikt kādas darbības, vēlams aizrakstīt un apjautāties par savām tiesībām un pienākumiem konkrētajā gadījumā. Piemēram, ir vēlēšanās pārdot saldējumu Vērmaņa dārzā, tad labi pirms uzsākt tirdzniecību uzrakstīt Valsts ieņēmuma dienestam par nodokļu maksāšanu, Rīgas pašvaldībai par tirdzniecības vietas atļaujām un Pārtikas un veterinārajam dienestam, lai uzzinātu kādas normas jāievēro. Līdz ar to valsts pārvalde ir cilvēku apkālpošanas mehānisms.
Personīgi saskaroties ar tāda veida uzziņu rakstīšanu, cenšos vienmēr rakstīt jautājumus konkrēti un pēc iespējas šaurāk, lai iestāde nevarētu vispārīgi norādīt atbildē likumu un tas skatītos kā atbilde. Otrkārt cenšos sūtīt vienā dienā vēstules par konkrēto jautājumu. Man gadījies, kad iestāde atbild nedēļas laikā, bet citreiz jāgaida mēnesis. Patīkami tas, ka pēdējā laikā atbildes nāk aizvien konkrētākas un pārdomātākas, nekā dažus gadus atpakaļ. Man ļoti patīk, kā atbil Rīgas pašvaldība, jo tas notiek ātri un atbilde samērā detalizēta.
Svarīgi atzīmēt, ka iestādēm, kas šajā gadījumā ir arī pašvaldības, atbildi jāsniedz saprātīgā laikā. Citāts no Iesnieguma likuma:
Iestāde atbildi pēc būtības sniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas, ja likumā nav noteikts citādi.
Līdz ar to aicinu izmantot savas tiesības un vienmēr būt infomētam pirms uzsākt kādu darbību.
Pēc lielām Lr Saeimā diskusijām, tika pieņemti grozījumi LR Darba likumā par to, ka sludinājumos nevarēs nepamatoti prasīt svešvalodas zināšanas. Darba likuma 32. panta 2. prim pants:
“Darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumu, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.”
Pēc būtības tiesību norma, kas ietvērta šajā pantā nerisina problēmu un noteikti nesasniegs likumdevēja mērķi, toties priekšvēlēšanu kampaņas laikā būs labs arguments, lai parādītu 4 gadu darba rezultātus vēlētājiem. Realitātē darba devējs izdomā valodas un kvalifikācijas testus, darba intervijās var sākt runāt angliski vai krieviski utt. Pie tam grūti iebilst, kad darba devējs meklē darba spēku, ar kura palīdzību viņš realizē savas biznesa idejas un pēc manām domām nedrīkst tādā veidā censties ierobežot uzņēmējdarbības brīvību. Ar šo normu tiek padarīts sarežģītāks darbā pieņemšanas process.
sarkanakmens 