Priekšvēlēšanu raidījumi


Šodien pēc laba izbrauciena ar divriteni, ieslēdzu uz 2 minūtēm LTV1, kur tika translēts raidījums “Izvēlies nākotni!”. Man pietika 2 minūtes, lai saprastu, ka raidījums ir pilnīgs murgs un nav vērts tērēt vairāk laika uz to.

Mani sajūsmināja raidījuma vadītājas jautājums vienam no Jelgavas pašvaldības deputātu kandidātam: “Kāds bija Jūsu drosmīgākais lēmums pēdējo četru gadu laikā?”. Pēc šī jautājuma rodas dažādas domas par iepriekšminētā raidījuma vadītājiem un mērķauditoriju. Man šis jautājums atgādināja, kaut kādus divus pirmā kursa sabiedrisko attiecību studentu pirmo interviju, kad aiz tā, ka nezina ko jautāt, uzdot vistriviālāko un bezjēdzīgāko jautājumi: “Pastāstiet kādu smieklīgu atgadījumu….”. Ja uz tādām lietām tiek tērēta mana nodokļu maksātāja nauda, apmaksājot šādu raidījuma vadītāju darbu, tad es esmu pret to.

Skatoties raidījumu, rodas sajūta, ka viss materiāls tiek domāts psihiski slimiem cilvēkiem, jo tiklīdz kāds no kandidātiem sāk runāt kaut ko tiešām svarīgu, viņu uzreiz pārtrauc kāds no raidījuma vadītājiem, nedod Dievs, ka kāds pasaka, kaut ko pareizu vai skaļu, jo tad taču partijām, kas tādus raidījumus finansē, izmantojot nodokļu maksātāju naudu, būs zemāki reitingi. Līdz ar to kandidātu vienīgā iespēja likt sev pievērst uzmanību, ir skaļi un ļoti īsi kaut ko nobļauties un, protams, labi izskatīties. Ņemot vērā, ka izteikties šajā raidījumā netiek ļauts, tad es kandidātu vietā būtu uzvilcis pingvīna kostīmu, uzvala vietā, jo tā vismaz varētu viegli palikt atmiņā skatītājiem un arī būtu iemesls pasmieties, kas šo raidījumu uzlabotu par vairāk kā 100%.

Vai ir jāvērtē kandidāti pirms vēlēšanām? Obligāti, bet viennozīmīgi nav jēgas tērēt laiku uz bezjēdzīgiem informācijas avotiem, kā, piemēram, televīzijas raidījumi, kas tiek veidoti šova stilā, lai izklaidētu publiku, nevis analizētu konkrēto kandidātu spējas un pārbaudītu zināšanas un māku.

Turpinot dzejoļu tēmu


Kaut kā pēdējā laikā parādijās velme dzejot, iespējams, ka tas ir saistīts ar silto laiku, vai arī pamazām esmu pieradis pie pārmaiņām, kas ir notikušas. Lūdzu vēl viens dzejolis, kas bija domāts kā turpinājums iepriekšējamam. Lai atrastu saikni ar iepriekšējo dzejoli, ir stipri jāpiedomā, bet tā noteikti ir.

Lietū uz sola

Blāva laternas gaisma trīcoši spīd
Pār pelēku asfalta ielu
Tikai gaismas stari caur ūdeni mirdz
Tu jūti visapkārt sev sienu

Pat nevajag spēlēt ar dziestošiem ziediem
Jo laika kā vienmēr ir maz
Un labirints vienmēr šķērslis priekiem
No metāla cilvēks nav kalts

Un sēdi tu lietū parkā uz sola
Patību citiem ar interesi pētot
Redzams ir viss – ikkatra joma
Kā grāmatas cilvēkus lasot.

Beidzot dzejolis


Jau vairāk kā pusgadu nebiju uzrakstījis nevienu dzejoli, šodien izdomāju, ka ir jāizraujās no tukšuma bedres lirikas pasaulē. Uzrakstīju tiešām dziļu un pārdomas vērtu dzejoli izmantojot daudz simbolus, lai būtu par ko aizdomāties.

 

Vidējais slānis

Līdz debesīm celties ar sāpēm ikdienu,

Sev un līdzīgo grupai par niecīgu prieku,

Meklēt un rosīties, staigāt un braukt,

Sev virsū masu kultūras ideālus aut,

Bet beigās iekrist ledainā upē aiz slāpēm

Neirozes kronim liekot virsū sarkaniem māliem,

Raganas, deimoni starp ūdeni peldēs,

Baltā puķe dzesošā skatienā ziedēs

Viegli gribēt visu saldo, kā nav

Lūkoties aiz sienas, kas citam pagalmā stāv

Spēlēt pie kāda nevis izdomāt pašiem,

Apņēmību rokot dziļi vēzēniem plašiem.

Par izglītību pasaulē


discussionPašlaik ļoti aktuāla tēma ir apmācība un izglītība. Iepriekšminētās tēmas aktualitāte tiek izcelta gan zinatniskājās aprindās, gan tādos laikrakstos kā The New York Times, jo vienīgā iespēja valstīm konkurēt pasaulē, ir uzturēt augstu izglītības līmeni. Līdz ar to plānoju uzrakstīt drīzumā par šo tēmu dažus pārdomas rakstus. Tāpēc, ja kādam ir kādas pārdomas, ierosinājumi vai tēmas diskusijai, droši rakstiet šā posta komentāros.