Kāda medicīnas sistēmā nepieciešama reforma?


Esmu jau iepriekš rakstījis par mūsu medicīnas sistēmu 2020. gadā, kad sākās pandēmija. Secinājums bija viens, tā ir samērā sliktā stāvoklī, jo mums ir ļoti mazs vidējais mūža ilgums salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm. Viena no lielākajām veselības sistēmas problēmām tiek atzīmēta piekļuve medicīnas sistēmai, privāti pakalpojumi ir dārgi, bet valsts apmaksāta medicīna bieži nesasniedz savu mērķi garo rindu dēļ. Piemēram, man vajadzēja pierakstīties pie acu ārsta, izmantojot maksas pakalpojumu, pierakstīties uz vizīti var nākamajā dienā, bet valsts apmaksāts pakalpojums bija pieejams tikai decembrī, kaut arī acs man sāpēja septembra beigās un, skaidrs, ka līdz decembrim gaidot, būtiski var tikt sabojāta redze. Gadījums, kas raksturo visu sistēmas neefektivitāti un rodas jautājums, kas jādara, lai to padarītu efektīvāku?

Jāsāk ar to, kāpēc tāda sistēma ir izveidojusies. Pašlaik starp dažādiem veselības pakalpojuma sniedzējiem tiek sadalīts valsts pasūtījums, kas pēc būtības ir noteiktu ienākumu garantija, jo uz valsts apmaksātu pakalpojumu ir liels pieprasījums samērā lielas iedzīvotāju nabadzības dēļ. Ja cilvēks saņem minimālo algu, kas ir aptuveni 360 euro uz rokas, tad medicīnas maksas pakalpojuma cena 50 euro ir praktiski nesamaksājama naudas summa vai arī cilvēkam jāatsakās no pārtika uz kādu nedēļu. Rezultātā cilvēki ar savām kaitēm gaida rindu un tādā veidā slimības tiek ielaistas vai reizēm kļūst neārstējamas. Sanāk, ka sistēma ir izdevīga veselības pakalpojuma sniedzējiem, bet nav izdevīga pakalpojuma saņēmējam.

Jāņem vērā, ka Latvijā, mēs dzīvojam trīs dažādās realitātēs. Viena realitāte ir cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, kuriem ir garas rindas un slikts veselības stāvoklis, kas rezultātā vēl vairāk pasliktina viņu ekonomisko situāciju. Otra realitāte ir tiem, kuriem ir pietiekoši naudas līdzekļi, lai par visu samaksātu pašiem. Tādā gadījumā bieži pakalpojumu var saņemt vai nu tajā pašā dienā vai nedēļas ietvaros, kas atšķirībā no pāris mēnešiem pirmās realitātes gadījumā ir pieņemami un nodrošina nepieciešamo medicīnas palīdzības sniegšanas ātrumu. Trešā realitāte ir tiem, kuriem ir dažāds ienākumu līmenis, bet darba devējs nopērk veselības apdrošināšanas polisi, parasti uz gadu. Kaut arī apdrošināšanas polises ir dažādas, tomēr tās ļauj samērā ātri piekļūt medicīnas sistēmai un saņemt nepieciešamo pakalpojumu. Darba devējam tāda polise vienam darbiniekam var izmaksāt aptuveni no 600 līdz 1000 euro, atkarībā no apdrošināšanas polises apjoma. Būtiski atzīmēt, ka bez darba devēja starpniecības veselības apdrošināšanu nav iespējams nopirkt, no kā cieš daudz iedzīvotāju grupas, piemēram, pašnodarbinātās personas vai pensionāri.

Kādu sistēmu mēs visi gribam? Lai katram Latvijas iedzīvotājam būtu pieejami medicīnas pakalpojumi pēc iespējas ātrāk tad, kad tie ir nepieciešami. Es šajā gadījumā redzu risinājumu, kuru jau bija plānots sākt ieviest, bet nomainoties varai pēc vēlēšanām, reforma tika apturēta. Kāpēc? Jo esošā sistēma ir izdevīga veselības pakalpojuma sniedzējiem un tiem ir ļoti spēcīga ietekme uz politiku gan caur dažādām asociācijām, gan pa tiešo caur ministriju un politiķiem. Atgriežoties pie paša risinājuma, tā ir obligātā veselības apdrošināšana. Pie tam ir iespējamas vairākas pieejas. Viena pieeja, kad valsts izveido publisku apdrošināšanas sistēmu, kā tas ir, piemēram, Igaunijā vai Lielbritānijā. Otra pieeja, valsts ļauj pašiem cilvēkiem izvēlēties pakalpojuma sniedzēju, kā tas ir ar OCTA apdrošināšanu, un novirzīt savu obligāto iemaksu noteiktam apdrošinātājam. Rezultātā mēs iegūsim sistēmu, kurā katrs cilvēks varēs vērsties jebkurā veselības aprūpes pakalpojuma vietā, pie tam katrs no pakalpojuma sniedzējiem būs konkurences apstākļos un būs spiests uzlabot pakalpojuma kvalitāti, tāpat cilvēks pats pieņems lēmumu, kopā ar ģimenes ārstu, kāds tieši pakalpojums ir nepieciešams, jo pie pašreizējās sistēmas finansējums tiek izdalīts uz noteiktu pakalpojumu, neskatoties uz reālo pieprasījumu, tāpēc var rasties situācija, kad nav rindas uz valsts apmaksātu pakalpojumu, kas nevienam nav vajadzīgs un trūkst finansējuma tur, kur šis pakalpojums ir vitāli nepieciešams.

Nobeigumā varam apkopot to, ka Latvijas medicīnas sistēmā ir būtiski trūkumi, kas saistīti ar pakalpojuma pieejamību. To var risināt ar obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu, lai katram cilvēkam būtu iespēja piekļūt pakalpojumam tieši tad, kad tas ir nepieciešams nevis, kad slimība ir ielaista vai kļūst neārstējama. Ņemot vērā, ka nākošajā gadā būs vēlēšanas, medicīnas sistēmas reforma ir centrālā tēma, kas jāprasa no politiķiem un jābalso par tiem, kuri piedāvā efektīvu un ilgtspējīgu risinājumu.

Dzejolis – Blogs


Acīmredzama lieta, par kuru vēl neesmu rakstījis lirisku darbu, tas ir blogs. Noteikti daudzi cilvēki, kuri raksta savus tekstus, kas viņiem ir ļoti svarīgi, aizdomājās arī par emocionālu sastāvdaļu šai nodarbei. Pacentos izlikt emocijas dzejā.

Blogs

Reizēm drūmas domas atnāk
Biežāk prieki sirdī līst
Par visu vairāk patīk rakstīt
Blogu rakstīt neapnīk

No sapņa sajūta ir tāla
Kā bremžu diski gaiši dzirkst
Teikumi no vārdiem sastāv
Domas grozā gribas pīt

Patīk vīzijas un gleznas
Mākslā reibums apvijas
Zinības tik retas senas
Rakstā rātni sakritīs

Taustiņš spiežas skaļi klabot
Jaunus skatus aprakstīt
Dvēseli un sevi labot
Bloga raksti palīdzēs

Blogam 10 gadi


Vairāk kā desmit gadi ir pagājuši kopš mana pirmā ieraksta “Sākums blogam“. Viss sākās, jo bieži bija vēlme kaut ko pateikti vai padalīties ar kādu informāciju, vai viedokli, bet nesanāca ne laika, ne arī nebija īsto cilvēku pa rokai, kuri klausītos ne vienmēr tik interesantas tēmas. Šī iemesla dēļ un arī tāpēc, lai uzlabotu savu izteikšanās stilu un prasmi rakstot, dalījos šad tad ar savām pārdomām un skatījumu uz dažādām lietām, pievienojot savu pieredzi. Pašlaik nekas nav mainījies, tikai tēmas kļuvušas nopietnākas, bet izteikšanās tiešām labāka. Ja sākumā man bija īsi ieraksti un to radīšanai bija vajadzīgs ilgāks laiks, tad pašlaik es varu uzrakstīt rakstu pārdesmit minūšu laikā. Būtiski pieauga bloga lasāmība un atpazīstamība. Ņemot vērā, ka ir pagājis pietiekami liels laiks, vērts atcerēties, kā viss sākās.

Es sēdēju nelielas Anglijas guļamā rajona mājas istabā. Pati māja tika celta no sarkaniem ķieģeļiem un atradās uz ielas, kurā stiepās nebeidzama sarkano māju jūra. Pa logu bija dārzs un netālu stāvēja tādi pati māja ar aizmugurējo daļu. Biju atbraucis vēlu mājās un ēdu tikko pagatavotās vakariņas no pupiņām, kartupeļiem un cīsiņiem. Domāju, ko lai padara. Jau iepriekš biju lasījis dažādus blogus. Man patika to tēmas un cilvēku komentāri. Domāju, ka arī varētu uzsākt bloga rakstīšanu, jo bija tik daudz enerģijas un domu, kas nepārtraukti vijās ap galvu. Manā iztēlē bija zinātniskie raksti, romāni, stāsti, dzejoļi un piedzīvojumi. Tāpat bija viedoklis par dažādām politiskām tēmām un notikumiem. Visu laiku nepameta jocīga sajūta, ka ir jāpadalās ar to pasaulei, kā arī jāiesaistās citu blogu diskusijās. Tā arī piereģistrēju vietni un sāku domāt, ko lai raksta. Man iešāvās pirmā doma, ka tā arī varētu uzrakstīt par bloga sākumu. Pēc būtības tas ir sākums stāstam, kas turpinās līdz pat šodienai un turpināsies nākotnē. Katram ierakstam bija sava jēga un nozīme, pārdomas un emocijas, vēlmes un gaidas. Ja saliek visu kopā, tad var ieraudzīt mani. Tieši tāpēc vienmēr esmu uzjautrinājies no jautājumiem, kā mani sauc, cik man gadu un kas es esmu. Ja cilvēks ir tik aprobežots un slinks, ka nevar izlasīt manus rakstus un ieraudzīt, kas patiesībā esmu, tad ar tādu cilvēku nav vērts tērēt laiku.

Kad, lasītāj, iepazīsties ar šo rakstu, tad zini, ka aicinu tevi arī uzsākt sava bloga rakstīšanu. Noteikti ir vērts veltīt šai nodarbei laiku un spēkus, jo rakstīšana palīdz ne tikai sakārtot domas, bet atklāt sev pasauli, kas pirms tam slēpās tālu zemapziņā. Papildus tam, šeit vienmēr ir mani noteikumi. Atšķirībā no sociāliem tīkliem vai cita veida vietnēm, savā blogā es pats izvēlos kādus komentārus akceptēt, kādus nē, kādus attēlus izvietot un ko nelikt apskatei. Kaut arī es nekad nedzēšu komentārus un esmu par vārda brīvību, atklāta rupjība tiek aizklāta. Tāpat es izvēlos teksta garumu un, svarīgākais, saturu.

Protams, sociālie tīkli, vienā, no kuriem es arī aktīvi rakstu, ļauj īsumā izklāstīt svarīgāko domu un komunicēt ar citiem cilvēkiem, tomēr bloga priekšrocība ir tāda, ka šeit var uzrakstīt par tēmu detaļās. Tieši nianses spēlē svarīgāko lomu kādas tēmas iztirzāšanā, jo rakstot vispārīgi, viegli nonākt pie nepareiziem un maldīgiem secinājumiem, pārlieku visu vispārinot. Tā rodas daudzas nepatiesas teorijas un loģikas kļūdas. Savukārt šeit, kad rakstu un domāju līdzi, reizēm pieķeru sevi pie domas, ka mans sākotnējais viedoklis ir nepilnīgs un ir papildināms ar jaunu informāciju. Tāda pieeja ļauj paust ne tikai nostāju, bet dot vērtīgu pienesumu, kas iepriekš nebija citos avotos.

Bloga rakstīšanas laikā esmu iepazinies ar interesantiem cilvēkiem. Ar kādu pat saticies dzīvē. Vienu satikšanos vienmēr esmu augsti vērtējis, jo tas cilvēks bija savdabīgs un ļoti neparasts. Joprojām reizēm apmaināmies ar kādām ziņām, kas ir ļoti jauki. Kas man patīk bloga sfērā, tie ir cilvēki, jo blogu parasti raksta ļoti gudri un apķērīgi cilvēki. Pie tam ar savu unikālo skatījumu uz dzīvi. Blogs man asociējas ar mākslu un varu teikt, ka visi cilvēki, kas ved labu un kvalitatīvu blogu, neapšaubāmi, ir mākslinieki. Vislabāk šo mākslinieciskumu izbaudīt mēnessgaismā.

Uzrakstīju īsu ieskatu bloga dzīvē, atceroties daudz patīkamu brīžu. Noteikti arī turpmāk tiks publicēti daudz interesantu rakstu par visu, kas interesē, jo tieši tāpēc arī tiek rakstīts katrs vārds, veidots, katrs teikums un ievietots katrs ieraksts. Paldies visiem lasītājiem, no kuriem vairākus pazīstu personīgi un ar kuriem vienmēr ir patīkami komunicēt.

Kā iemīlināt sevī sievieti?


Mīlestība ir kaut kas mistisks un neesošs. Ja pajautājam sev, kas patiesībā ir mīlestība, tad nespēsim atbildēt uz šo jautājumu, jo mīlestība pret māti un tēvu nav tāda pati mīlestība, kāda pret māsu un brāli, tāpat mīlestība pret draugiem nav tāda pati kā mīlestība pret sievieti ar kuru tiecies. Vienīgais, ko var apgalvot droši, ka mīlestība ir noteikts apziņas stāvoklis, kad pret noteiktu cilvēku mums automātiski ir pozitīva attieksme, mēs uzticamies tam cilvēkam un šis cilvēks mums ir svarīgs, mēs domājam par to un pielaižam klāt emocionālā tuvībā. Daudzās pasakās un filmās mīlestību raksturo kā brīnumu, kas vienkārši rodas no zila gaisa, kaut arī zinātnieki sen ir atklājuši, ka tie ir noteikti bioloģiski procesi, kas rada izmaiņas apziņā. Ja ar bioloģiskiem procesiem var izraisīt iemīlēšanās sajūtu, tad noteikti ir algoritms, kā to izdarīt tieši tad, kad tas ir vajadzīgs. Šeit es uzrakstīšu nelielu teoriju un padalīšos ar savu pieredzi.

  • Sākotnēji ir jāsaprot, ka iemīlas tavā tēlā nevis tevī. Nav svarīgi, kas patiesībā tu esi, bet svarīgi, kā tevi uztver objekts. Šis ir ļoti svarīgi stāstot par sevi. Tas nozīmē, ka nav jālido kosmosā, lai tevī kāda sieviete iemīlētos kā kosmonautā.
  • Nākošā lieta ir noslēpumainība. Cilvēkiem ļoti patīk noslēpumainas lietas, kas nozīmē, ka tev jārāda labs un noslēpumains tēls sievietes prātā.
  • Vēl viens elements ir vēlme kaut ko bez atlīdzības darīt otram cilvēkam labu, piemēram, dāvināt dāvanas.
  • Pēdējais elements, kā tas neizklausīsies jocīgi, ir nozīmīgums. Tev priekš sievietes ir jābūt nozīmīgākam, nekā viņai priekš tevis.

Kā redzams, ka šo stratēģiju parasti izmanto sievietes. Viņas uzkrāsojās, radot neesošu tēlu (pamēģiniet uz daudzām paskatīties bez kosmētikas), tad uzvedas noslēpumaini, neko par sevi īsti nestāstot, prasa, lai viņām dāvina dāvanas un ceļ savu nozīmīgumu ar vēsu attieksmi, pretenzijām, palīdzības lūgumiem un konkurenci, parādot, ka viņai ir daudz pielūdzēju. Ja vīrietis uz šo visu uzķeras, tad viņš dara visu, lai iemīlētos sievietē, bet viņš nedara neko, lai sieviete iemīlētos viņā. Tāpēc efektīvi ir apgriezt situāciju un panākt to, lai sieviete visu to dara.

Kādām jābūt sajūtām, lai cilvēks varētu pateikt, ka ir iemīlējies un viņam ir jūtas pret kādu citu? Tas ir uztraukums, paātrināta sirdsdarbība, mainīgs asinsspiediens, ķermeņa daļu apsārtums, paplašinātas acu zīlītes, kad cilvēks skatās uz savu mīlestības objektu, apmulsums un nedroša rīcība, reiboņa sajūta. Pēc būtības tas ir tas pats, kas narkotiskās vielās, jo izstrādājās daudz bioloģiskas vielas, piemēram, dopamīns lielā daudzumā. Tāpēc arī pēc iemīlēšanās var būt ķermeņa laušana, bezmiegs, murgi un citas slimīguma pazīmes.

Šeit svarīgi saprast, ka augstāk aprakstīto stāvokli var izraisīt cilvēka darbības, kas ir raksturīgas cilvēkam, kurš ir iemīlējies. Tas nozīmē, ka nav jēgas dāvināt sievietei puķes, teikt, ka mīli viņu, jebkādā veidā izdabāt un būt ērtam un labam priekš sievietes. Tieši pretēji, ir jāpanāk, lai viņa tā rīkotos, jo tikai šādā gadījumā viņa iemīlēsies tevī, nevis tu viņā (vismaz viņa tevi mīlēs vairāk nekā tu viņu).

Kādām sajūtām ir jārodas sievietei komunikācijā ar tevi? Viņai jābaidās tevi zaudēt, tu priekš viņas esi vērtībā, viņa daudz domā par tevi, vēlas tev palīdzēt, sazinās ar tevi un jautā kā tev iet, viņa uztraucas par tevi, viņa ir greizsirdīga uz kādu citu tevis dēļ, viņa grib satikties ar tevi, interesējās par tevi, dāvina tev dāvanas, gatavo tev kādu ēdienu, atzīstās tev mīlestībā, stāsta citiem, cik tu esi labs un vērtīgs, nāk pie tevis jebkādu mazsvarīgu iemeslu dēļ, cenšas ar tevi jokot utt.

Rezultātā jākomunicē tādā veidā, kas rada iespaidu, ka tev ir daudz pielūdzējas. Tev nepārtraukti raksta un zvana citas sievietes un vispār, tas, ka tu tiecies ar šo sievieti, priekš viņas ir unikāla iespēja, ko viņa var palaist garām. Vēl labs variants ir pateikt, ka tikko saņēmi dāvanu no kādas citas sievietes, tāpat vien.

Vēl variants, lai sieviete domātu par tevi ir smaržas. Lieto smaržas un iedot viņai kādu papīra bloku, kurā visas lapas ir smaržinātas ar tavām smaržām, lai viņa tur katru dienu kaut ko ieraksta. Katru reizi atverot bloku un rakstot, viņa domās par tevi. Tāpat var sapūt smaržas viņas spilvenā vai drēbēs, piemēram, šallē.

Prasi, lai sievietes tev kaut ko dāvina. Svarīgi, lai viņas dāvina, nevis tu, jo tādā gadījumā viņas veic darbības priekš tevis un iemīlas. Piemēram, var pateikt, ka ļoti garšo kūka vai pīrādziņi, lai viņa uzcep. Vai palūdz, lai uzdāvina puķes, jo tas tevī radīs daudz prieka un smaida. Protams, tas viss jādara mīļi un jauki, jo šīm darbībām jābūt brīvprātīgām.

Vēl viena forša tehnika ir panākt to, lai sieviete pateiktu, ka mīl tevi, pie tam šeit nav svarīgs konteksts. Esmu izmantojis ludziņas izspēli, teicis, lai to pasaka, jo vēlos šodien to dzirdēt un tas padarīs manu dienu labāku, teicu, lai pasaka to joka pēc utt. Šis brīnišķīgi strādā pats par sevi, bet sasaistē ar citām tehnikām darbojās ļoti efektīvi.

Šeit es aprakstīju tikai dažas tehnikas, bet to ir ļoti daudz. Noteikti ir vērts patestēt esošās un pameklēt jaunas. Papildus ir lietderīgi palasīt par šo tēmu vairāk un galvenais atcerēties principu, ka iemīlas tas, kurš dara, nevis tas, kam dara. Pēc savas prakses varu apgalvot, ka šāda pieeja strādā un ir samērā efektīva. Izdevīgi ir dzīvot pasaulē, kur tevi visi mīl, nevis visus mīli tu, bet pārējiem esi vienaldzīgs.