Apgredzenot latviešus

Ņemot vērā, ka kopš 2004. gada no mūsu valsts ir izbraukuši vairāk kā 400 000 cilvēku un valsts nezina, kur lielākā daļa atrodās. Līdz ar to rodas problēmas ar statistikas datiem un budžeta aprēķinu, kā arī ar politisko plānošu, no kā cieš iedzīvotāji un sabiedrība kopumā.

Uzskatu, ka būtu lietderīgi apgredzenot katru iedzīvotāju ar elektronisku čipu, lai valsts iestādes varētu kontrolēt cilvēka pārvietošanos. Pirmkārt, policijai būtu daudz vieglāk atklāt noziegumus, otrkārt būtu vieglāk plānot un organizēt ceļa satiksmi, un treškārt, mums būtu precīza statistika, gan par mirušajiem, gan par aizbraukušajiem.

Iespējams Latvijai jākļūst šāda risinājuma ieviesējai, jo tādā gadījumā būsim pirmie uz pasaules.

Dzimtas ģērbonis

Pašlaik tiek runāts par to, ka Latvijā Ģērboņu likumā atļauts reģistrēt fiziskās vai juridiskās personas ģērboni. Līdz ar to iespējms reģistrēt ģimenes ģērboni. Domāju, ka to vajadzētu izmantot, jo tas varētu palielināt ģimenes vērtību, kā arī apvienot to. Simbolikai ir lielāka nozīme, nekā mēs to piešķiram. Armijā kara laikā karoga ar heraldiku nomešana, tika sodīta ar nāvi. Ideālā variantā, ja katrai ģimenei būtu savs ģērbonis, bet protams bez kara laika sodiem.

Melna ādas krāsa? Uzrādiet dokumentus!!!

Vācijā, Koblencā Administratīvā tiesā atļāva pārbaudīt personas apliecinošos dokumentus pamatojoties vien uz ādas krāsu. Kā skaidro policija, tad viņu uzdevums ir gādāt, lai Vācijā neiebrauktu nelegālie imigranti un vislielākās aizdomas raisa tieši personas ar melnu ādas krāsu. (informācija tika ņemta no The Local)

Ļoti strīdīgs lēmums, jo gadījumā, ja nāktos pārstāvēt kādu no pusēm: policiju vai melnādainu personu, tad argumentu būtu vairāk kā pietiekams katrai no pusēm. Būtu vietā minēt gan Eiropas savienības pamattiesību hartu, gan Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un pamatojums būtu ļoti spēcīgs. No otras puses cilvēktiesības var tikt ierobežotas gadījumā, ja valstij priekš tā ir leģitīms mērķis un tas tiek noteikt likumā.

Konkrētajā gadījumā redzama klasiska diskriminācija, kad dēļ personas ādas krāsas tiek piemērota dažāda attieksme, tomēr šāda rīcība nav cilvēktiesību pārkāpums.

Pirmkārt, tiesas spriedums pieskaitāms pie tiesu prakses, kas ir sekundārais tiesību avots un to var ņemt vērā interpretējot tiesību normu. Otrkārt leģitīms mērķis ir sabiedrības doršība, kā arī valsts labklājība, jo nekontrolēta imigrantu plūsma rada papildus slogu sociālajam budžetam, kā arī apdraud parastos iedzīvotājus, tāpēc ka starp nelegāliem imigrantiem var būt  pirāti, teroristi, cilvēku tirgotāji utt.

Līdz ar to Eiropā veidojās atšķirīga no ASV prakse, kad pie mums ādas krāsa nenozīmē kāda veida preferences, bet gan pozīciju, kas jāņem vērā izejot ārpus mājas, kas manuprāt ir pamatoti un pareizi, kamēr vien tiek ievērot samērīgums un leģitīmais mērķis.

Lietus pavasara rītā

Lietus pavasara rītā

Vakaros uznāk domas trakas

Cerot ka neiesim skuju takas

Meklējot patiesību iebrienam purvā

Stāvot lietū svētdienā klusā

Skaties uz augšu debesīs veras

Par lieliem sapņiem šodien sērās

Grūti celties kad mēģini krist

Betona sienu ar galvu sist

Cilvēki pavīd man kāda daļa

Uz vienas sejas asara sāļa

To noskalos lietus saltā rītā

Gaisā tukšā ar tvaiku pītā

Vai pagātnē mēs atradīsim nākotni?

Tieši šādu jautājumu nolēmu šodien parisināt priekš sevis un piefiksēt to blogā, jo varbūt kādam ir kādas domas vai viedoklis šajā sakarā. Izveidošu īsu pārskatu, kuru sadalīšu punktos.

1. Mēs atceramies jaukus un drūmus brīžus, kas ar mums notika bērnībā, skolā un nesenā pagātne. Katrs pagātnes notikums būvēja nākotnes ceļu, liekot aiz vien jaunus bruģus tajā.

2. Nepārtraukti mēs meklējam mērķus, ko izvirzīt sevis motivēšanai un dzīves jēgu, jo katru nepamet sajūta, ka tiek darīts viss nepareizi un būtu labi izdarīt un pamainīt dzīvi tā, kā par to bijām sapņojuši agrāk.

3. Ja dzīvē ir neapmierinātība, tad noteikti liktie pagātnē bruģi, nenodrošina gludu un patīkamu ceļu, jo būvējot to tika pieļautas kardinālas un iespējams pat liktenīgas kļūdas. Visu notikumu kopums izveidoja esošo realitāti, kurā eksistējam, bet ar sirdi saprotam, ka kaut kas nav kārtībā, kaut kam jābūt labākam un interesantākam.

4. Lai saprastu, kurš bruģa gabals un kura konstrukcija novedusi pie nepieņemama rezultāta, nepieciešams izanalizēt visu uzbūvēto ceļu sākot no pirmā bruģa, jo tur arī būs visu problēmu pirmsākums. Piemēram, mēs bērnībā bijām ļoti egoistiski un laika gaitā nespējām to mainīt un tagad mums rodas problēmas ar pārējo interešu ievērošanu.

5. Vienīgi konstatējot nepareizos bruģus un izveidojot plānu, kā atbrīvoties no tiem, liekot vietā jaunus gludi nopulētus, mēs varam izmainīt visu ceļu kopumā. Līdz ar to pagātne ir jāanalizē, ar ko nodarbojās attiecīgas profesijas pārstāvji, gadījumā, ja cilvēki netiek paši galā.

 Secinājums: pagātnē mēs atrodam nākotni, jo bez pagātnes nākotni ļoti grūti izveidot tāpēc, ka tādā gadījumā būtu jāsāk viss no baltās lapas.

Piradmīdas mūsu pasaulē

Ļoti daudz informācijas internetā iespējams atrast par Senās Ēģiptes piramīdām vai par piramīdveidīgām būvēm Dienvidāzijā, Indijā un Latīņamerikā. Jau no senatnes cilvēki tiecās pēc virzības uz augšu un piramīdās atainoja sociālās un garīgās dzīves struktūru, kura ir arī mūsdienas pasaules iekārtas pamatā. Bet vai tiešām mūsu dzīve sastāv no piramīdām? Es uzskatu, ka iepriekšējais apgalvojums ir pilnīgi pareizs.

Pirmkārt visa dzīve pēc būtības ir viena liela piramīda, kuras virsotni vēlamies zemapziņā sasniegt. Katra cilvēka sapnis būt par labāko savas darbības jomā un mēs visi zinām, ka labāko un izcilo skaits samazinās līdz ar katru pakāpienu, kuru jāpakāpjas nākošajam līmenim. Tas nozīmē, ka labu pārdevēju veikalā nav grūti atrast, jo ir samērā liela kandidātu izvēle, bet veikala vai visa uzņēmuma vadītāju atrašanai jāpieliek daudz lielākas pūles.

Otrkārt, visa finanšu sistēma, kas tika izveidota pēdējo gadu laikā mūsdienu pasaulē ir viena liela piramīda, piemēram, forex. Tirgojot valūtu visi seko tendencēm, bet pēc būtības seko līknei, kas parāda cik aktīvi cilvēki iegulda konkrētā brīdī kādā no pasaulē konvertējamā valūtā. Kad ieguldītāju skaits sāk sarukt, tad naudas vērtībā iet uz leju, jo visi sāk atbrīvoties no viņiem piederošās valūtas. Līdz ar to, kurš iegulda pirmais atrodas piramīdas augšā, bet kurš pēdējais, tas neatrodas nekur. Līdzīga sistēma darbojās akciju un fondu tirgos. Eksistē pa termins “aizvērt pozīciju”, kas nozīmē, fiksēt peļņu, kamēr akcijā vēl kāds iegulda naudu. Kaut kad biju lasījis, ka finanšu sektors vairākkārt pārsniedz reālo ekonomikas sektoru, kas viennozīmīgi sekmē piramīdu veidošanos.

 

Treškārt, mūsu prāts attīstās piramīdveidīgi. Bērnībā mēs uztveram visu un iemācāmies uzreiz gandrīz jebkuru informāciju, kas tiek sniegta. 4-6 gadu vecumā valodu apgūstam apbrīnojamā ātrumā, bet ar iegūto informāciju nespējam pienācīgi rīkoties un vispār dzīvojam bez skaidra priekšstata, kam tā mums ir nepieciešama. Ar laiku augot, informācijas apguve paliek smagāka, bet iegūto informāciju mācamies pielietot, lai sasniegtu konkrētus mērķus. Mūsu informācijas arsenāls samazinās, toties munīcija paliek pamatīgāka un smagāka (it kā spicējās uz vienu punktu), kas nozīmē ka informatīvā ziņā notiek piramīdveidīga attīstība.

Līdz ar to uzskatu, ka piramīdas simbolizē mūsu dzīvi, kas piešķir daudz filosofiskāku skatījumu uz senajām celtnēm.

Kādai jābūt Latvijai

Labdien!

Kaut arī šī tēma ir aprakstīta jau iepriekš, tomēr vēlos dalīties domās, kādu es vēlētos redzēt Latviju savas dzīves laikā. Kaut arī turpmāk rakstītais būs utopija, bet dažreiz lietderīgi pasapņot.

Vēlos redzēt mūsu valsti šādu:

1) lai cilvēki vāktu naudu sava biznesa uzsākšanai nevis braukšanai prom;

2) lai ierēdnis valsts iestādē attiektos pret tevi kā pret klientu nevis naudas maisu;

3) lai pārbaudes un inspekcijas tevi vispirms brīdinātu, nevis ar milzīgu degsmi rakstītu sodu par jebkuru pārkāpumu;

4) lai politiķiem būtu tāds pats intelekta līmenis, kāds ir skolu olimpiāžu uzvarētājiem;

5) lai ceļus uz ielām būvētu augstā kvalitātē, nevis katru gadu lāpītu;

6) lai cilvēki viens pret otru uz ielas attiektos ar cieņu un izpratni;

7) lai rindā pie ārsta laistu sievietes ar bērnu pa priekšu;

8) lai izejot ārā uz ielas pa nakti, nebūtu jāmin, vai atgriezīsies šodien mājās;

9) lai valsts IKP augtu procentuāli vairāk nekā gada inflācija;

10) lai cilvēku vērtētu pēc kas viņš ir, nevis kas viņam ir;

11) lai mūsu valsts ir vienota bez nepilsoņiem un iedzīvotāji veidotu vienotu nāciju;

12) lai skolotāji gatavotu patstāvīgus un domājošus cilvēkus, nevis darba vergus;

13) lai izglītība un zināšanas būtu vērtīgākas nekā nauda;

14) lai braukt atvaļinājumā pa Latvijas vietām būtu prestižāk, nekā doties uz dienvidu zemēm;

15) lai pensijas vecums samazinātos katru gadu nevis palielinātos;

16) lai mēs pelnītu ar 36h darba nedēļu tika pat daudz cik cilvēki nopelna Dānijā;

17) lai mēs visi būtu lepni un teikti, ka labākas vietas par Latviju uz planētas nav un nekad nebūs!!!

Es zinu, ka diez vai kaut kas mainīsies tuvākā laikā, bet mums jāzina uz kurieni iet un kurp tiekties, lai reiz mēs izveidotu tādu valsti, kurā mums būtu patīkami dzīvot. Protams, ka jāsāk no sevis, bet mainot sevi, jācenšās mainīt pasauli.

Lai veicās!