Vēl par alkoholu – demogrāfija

Ņemot vērā, ka tēma par alkohola lietošanu ir ļoti aktuāla un populāra, tad paturpināšu ar dažiem faktiem un pārdomām. Īsumā.

Neviens nesaista divus ļoti interesantus vēstures faktus, jo vēsture par PSRS laiku pie mums ir taboo tēma televīzijā un citos informācijas kanālos. Protams, drīkst stāstīt par izsūtīšanu un okupācijas laiku, bet par pozitīvām lietām, nē. Tāpēc nedaudz pozitīvas vēstures.

1985. gada 24. maijā PSRS, tajā skaitā Latvijas teritorijā, stājās spēkā likums par alkohola tirdzniecības ierobežošanu, jeb tautā sauktais “sausais likums”. 1988. gadā tas tika atcelts. Pameklējot statistiku krievu valodā rakstītos avotos, varam redzēt, ka pa to laiku samazinājās noziedzība un pieauga dzīves ilgums. Pozitīvi? Noteikti. Bet ir pats interesantākais rādītājs, ko varam atrast Centrālās statistikas pārvaldē ir tas, kas notika ar dzimstību.

(avots:https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/db)

Varam redzēt, ka dzimstība “sausā likuma” laikā būtiski pieauga. Protams, nav pierādīta tieša saikne starp alkohola aizliegumu un dzimstības palielināšanos, tomēr redzam, ka kritums ir tieši nākamajā gadā pēc “sausā likuma” atcelšanas, līdz ar to mans viedoklis, ka šeit ir tieša sakarība.

Tā ir atbilde tiem, kuri uzskata, ka alkohola lietošana neietekmē produktivitāti. Tieši otrādi, ietekmē un negatīvā veidā. Veseli cilvēki spēj pieņemt izvērtētus un pārdomātus lēmumus par ģimenes veidošanu un bērna radīšanu, savukārt alkohols samazina gan potenci, gan organisma spēju kopumā radīt un audzināt veselus bērnus.

Šeit arī ironija par to, ka mūsu valdība un arī iepriekšējā valdība nodarbojās ar klaju populismu, palielinot kaut kādus pabalstus jaundzimušo vecākiem, piešķirot papildus brīvdienas un bļaujot, ka Latvijā ir jārisina demogrāfijas jautājums. Patiesībā neviens politiķis Latvijā nav tik spēcīgs, lai stātos pretīm alkohola ražotāju un tirgotāju lobijam un tāpēc reālā Latvijas problēma, alkoholisms, kas bremzē dzimstību, tiek noklusēta un par to priekšvēlēšanu kampaņas laikā, neviena partija nerunā, kaut arī statistika mums ir baisa, gan izdarīto noziedzīgo nodarījumu skaita ziņā alkohola reibumā, gan cilvēku nāves un veselības jomā. Lūk, pret ko patiesībā ir jācīnās.

Tāpēc vēl viens aicinājums, alkohola vietā, nodarbojaties ar seksu, skaidrā un ar fiziski un garīgi veselu partneri.

Alkohola pārdošanas karš

Tie, kas regulāri lasa manu blogu, zina manu attieksmi pret alkoholu, kā arī manu nostāju pret to. Šoreiz par ļoti drūmu tēmu, ņemot vērā to, ka politiķi imitē akcīzes nodokļa karu starp Latviju un Igauniju, lai cīnītos par alkohola pircējiem, izdomājot dažādas pasakas par ekonomisko attīstību pierobežu rajonos. Bet par visu pēc kārtas, protams, kā vienmēr, īsi.

Ko nozīmē augsts akcīzes nodoklis uz alkoholiskiem dzērieniem? Biznesa ienākumi no alkohola ir zemi, jo cilvēku pirktspēja ir tāda kāda ir, tāpēc peļņas marža ir ļoti niecīga. Samērā grūti ir investēt kvalitatīvas preces ražošanā, gandrīz nekas netiek investēts attīstībā un jaunu produktu radīšanā. Plaukst nelegāla alkohola ražošana un tirdzniecība, palielinās kontrabanda. Cilvēku veselība pasliktinās, jo tiek lietots zemas kvalitātes un šaubīgas izcelsmes produkts.

Ko nozīmē zems akcīzes nodoklis uz alkoholiskiem dzērieniem? Liela konkurence un peļņas marža. Uzcenojums ir milzīgs, bet daļa no peļņas tiek ieguldīta attīstībā. Cilvēki pērk tikai legālas izcelsmes produktu, kura kvalitāte ir samērā augsta, jo ir liela konkurence tirgū. Cilvēku veselība tiek ietekmēt daudz mazāk.

Kā redzat no augstāk minētā, tad es apzināti nerakstīju par alkohola lietošanu, jo cena praktiski to neietekmē, tapēc ka tā ir atkarība un psiholoģisko problēmu risināšana. Ja cilvēkam vajag narkotisko vielu, kas tajā skaitā ir alkohols, tad cilvēka vērtību skalā tas būs ļoti augstā vietā, kas nozīmē, ka tiks ekonomēts uz pārtikas, paģērba, pasākumu apmeklēšanas, ceļojumiem utt., lai tikai varētu nopirkt alkoholu vajadzīgajā apjomā. Varat palasīt internetā vai parunāt ar ārstu, ja cilvēks katru nedēļu lieto alkoholu pat nelielā daudzumā, viņam jau ir atkarība un tas ļoti būtiski ietekmē veselību.

Lai akcīzes nodoklis neietekmētu jūsu dzīvi, vienīgā izeja ir nelietot šo vielu. Ko mēs no tā iegūtu, ja, piemēram, visi pārstātu lietot psihotropās vielas? Būtu būtiski zemāks noziedzības līmenis, samazinātos pašnāvību skaits, samazinātos nevēlamo grūtniecību un abortu skaits, samazinātos venērisko slimību skaits, palielinātos cilvēku vidējais mūža ilgums, būtu vairāk naudas līdzekļu attīstībai un izglītībai, jo bez alkohola nebūtu ko citu darīt kā mācīties.

Par alkohola karu. Mēs, viennozīmīgi ,varam vērot medijos, kā attīstās notikumi, bet atceraties, ka tā ir lobija un biznesa spēle. Valdība plāno šogad ieņemt nodokļos aptuveni 40 miljonus euro. Ja tas nebūs iespējams, ko darīs tādā gadījumā valdība? Pareizi, cels citus nodokļus, jo ierēdņiem vajag ēst un augstiem ierēdņiem ceļot pa pasauli uz nodokļu maksātāju rēķina. Līdz ar to zems akcīzes nodoklis, acīm redzami, ir mazākais ļaunums no diviem, bet jebkurā gadījumā tas ir ļaunums un katra cilvēka individuālā izvēle un atbildība ir ļauties šai nodarbei, vai arī nodarboties ar citām, lietderīgākām lietām dzīvē.

Mūs vada bailes

Raksti manā blogā parādās aizvien retāk un retāk, bet tā noteikti nebūs nākotnē. Šodien nolēmu piesēsties pie datora un uzrakstīt par kādu tēmu, kas pirmā ienāk prātā. Diemžēl izjūtu to stāvokli, kad atrast labu un sakarīgu ideju ir ļoti grūti, jo reta rakstīšana blogā notrulina prātu šajā virzienā. Ja vēlaties daudz ideju un tēmu, rakstiet bieži un tās pašas nāks jūsu galvā. Pagaidām par bailēm un sabiedrību, par vadīšanu un kontroli. Šoreiz pacentīšos maksimāli īsi, bet kodolīgi.

Bieži saka, ka brīvība ir sajūta, kad tev vairs nav bail. Sajūtas, kas iekšēji saka, stop, vairs neeksistē un tu vari ļauties domas brīvībai un rīkoties tā, kā pats vēlies. Tomēr sabiedrības mērķis ir pretējs tavējam, jo sabiedrībai vajag no tevis, viens – maksā nodokļus, divi – uzturi ģimeni, trīs – sargā sabiedrības vērtības, četri – īsi nenodzīvo līdz pensijai. Lai kontrolētu lielāko cilvēku daļu tiek radītas un uzturētas dažādas bailes, piemēram, nemaksāsi nodokļus, nebūs pieejama medicīna, tev nebūs ģiemenes, vecumdienas pavadīsi vientulībā, nesargāsi sabiedrības vērtības, vai pārkāpsi tās, sabiedrība izjuks un tu tiksi publiski nosodīts, kļūsi par pensionāru, būsi vecs, nekam nederīgs balasts sabiedrībai utt. Pēc būtības, ja mēs paskatamies detalizēti, visa sabiedrība ir būvēta tikai un vienīgi uz bailēm. Valsts ļoti veikli izmanto bailes, lai kontrolētu cilvēku, piemēram, krimināllikuma vai administratīvā likuma sankcijas. Lielākā daļa cilvēku baidās tās pārkāpt Protams, tādas tiesību normas, kas aizliedz laupīt, zagt utt., ir svarīgas un nepieciešamas, toties tādas normas, kas ierobežo vārda brīvību vai personīgo brīvību, ir nosodamas un Latvijā tādas ir atrodas lielā skaitā.

Ja pieņemam, ka dzīvojam nepārkāpjot krimināllikumā noteiktās normas un pieturamies pie administratīvās kārtības, vismaz saprātīgās robežās, tad rodas samērā pareizs secinājums, a parējais tak ir atļauts. Tik tiešām viss parējais ir atļauts, ja tiekam vaļā no sabiedrības kontroles rīka – bailēm. Piemēram, ja sabiedrības vērtība ir cienīt vēsturi un kultūru, dari pretēji un ej pretīm sabiedrības steriotipiem, ja sabiedrība saka, izveido ģimeni, maini partneri katru mēnesi, sabiedrība nevēlas, lai tu nodzīvo līdz 100 gadiem, tad par spīti visiem izdari tā utt. Šeit svarīgākais ir iet pretīm bailēm un atbrīvoties no bailēm būt nosodītam un būt izolētam, ja nedzīvosi pēc sabiedrībā pieņemtiem steriotipiem un klišejām, jo tikai tādā veidā ir iespējama brīvība, kurā var būt maksla, piedzīvojumi, pašizpausme, zināšanas, izglītība un gaisma.