Pilsētu obligācijas


Šodien pārskatot ārzemju ziņu portālus, uzgāju interesantu rakstu par to, ka Detroitas pilsētu grib likvidēt un administratīvi pārformēt. Ja kādam interesanti, var iepazīties ar informāciju iekopējot šo saiti:

http://detroit.cbslocal.com/2012/11/28/state-senator-proposes-dissolving-city-of-detroit/

vai

http://lenta.ru/news/2012/11/29/dissolve/

Kaut arī pats raksts ir domāts informēt ASV iedzīvotājus par iespējamām izmaiņām Mičiganas štatā, tomēr arī mēs varam pasmelties jaunas idejas, proti, rakstā minēts, ka Detroita grib risināt savas finansiālās problēmas izlaižot obligācijas, tādējādi piesaistot ievērojamus naudas līdzekļus.

Varbūt būtu liederīgi, ja Latvijas pilsētas ietu šādu ceļu un izlaistu obligācijas, ar kuru palīdzību piesaistītu naudas līdzekļus infrastruktūras izbūvei vai kādu ekonomiski svarīgu projektu realizācijai. Tas palīdzētu izvairīties no pasaulē darāgākiem tiltiem un citiem apšaubāmiem pašvaldību projektiem, kuros lauvas tiesu saņem kredītiestādes. Latvijā attīstot obligāciju tirgu varētu paātrināt ne tikai pašvaldību attīstību, bet arī mazināt korupciju tajās.

Latvija top civilizētāka parādu piedziņā


Kaut arī lielāka uzmanība presē un televīzijā tiek veltīta partijas Vienotība, Rīgas mēra kandidātei, kurai pēc man domām, nav lielas cerības gūt panākumus vēlēšanās. Man šķita daudz svarīgāka un priekš parastiem cilvēkiem aktuālāka ziņa tika publicēta Latvijas Vēstnesī, proti, tika izsludināts Parādu ārpustiesas atgūšanas likums, kas pēc likuma stāsies spēkā 14 dienas pēc izsludināšanas.

Latvija top civilizētāka, jo iepriekšminētais likums paredz ierobežot parāda piedziņas procesu ārpustiesas etapā, jo līdz šī likuma pieņemšanai, parādu piedziņas kompānijas varēja pielietot visus iespējamos paņēmienus, kas nav aizliegti ar Krimināllikumu vai Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Būtiskākie jauninājumi ir šādi, ka tiek noteikts 10 .pantā saskarsmes kultūra ar parādnieku un tiek noteikta PTAC licences nepieciešamība komersantiem, kuri plāno veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar parādu piedziņu.

Pozitīvi vērtējam Parādu ārpustiesas atgūšanas likums arī no tiesas viedokļa, jo šis likums vēl vairāk palīdzēs mazināt tiesu noslodzi un pāatrināt lietas izskatīšanu, pie tam, ieviešot licencēšanu, samazināsies parādu piedziņas uzņēmumu skaits, kas pašlaiks ir ap 50 Latvijā un samazinoties skaitam, domājams, pieaugs kvalitāte.

Tīri no profesionālā viedokļa, ļoti patīk jaunie likumi, jo tie ir izstrādāti īsi un konkrēti, kā arī viegli uztverami, tāpēc, jebkurš interesents var bez problēmām ar to iepazīties Latvijas Vēstneša mājas lapā.

Meža kapi 25.11.2012.


Šodien nācās braukt garām Meža kapiem Rīgā un par pāsteigumu ieraudzīju, ka gan no tramvājiem, gan autobusiem izkāpj ārā liels cilvēku pūlis un dodas iegādāties puķes, lai vēlāk turpinātu savu iesākto ceļu uz kapiem. Nebija laika apstāties, lai pajautātu cilvēkiem, kāds pasākums notiek kapos, bet šķita, ka mūsu cilvēki jebkuru vietu var padarīt par svētku objektu. Meklēju internetā, bet tā arī neatradu, kas par pasākumu vai kādi kapu svētki šodien norisinās Meža kapos, jo Adventa laiks sāksies tikai 02.12.2012 .

Par Palestīnu un Izraelu


Neieslīgstot garos aprakstos vēlos izteikt savu domu, kas man radās vakar skatoties ziņas par notiekošo konfliktu.

Ziņās tika vēstīts, ka Izraelas armija iesauc aktīvajā dienestā 70 000 rezervistus. Šis skaitlis man nedeva mieru, jo sakoties uz Palestīnu, rodas jautājums vai iepriekšminētais skaitlis nav par lielu. Protams neesmu specialists kara jautājumos, bet ņemot vērā, ka ASV ir beigušās vēlēšanas un Irānas jautājums katru dienu paliek ar vien asāks, es domāju, ka šāda Izraelas armijas mobilizācija ir gatavošanās militārai operācijai Irānā, kura acīmredzot sāksies pēc pāris mēnešiem, jo Irāna ir ASV un Izraelas strīdu objekts, ka nozīmē, ka to varētu atrisināt abām valstīm piedaloties kopīgā militārā kampaņā.

Tas ir tikai mans personīgais viedoklis un balstās vairāk uz ideju nevis pierādītiem faktiem, iespējams mans minējums nekad nepiepildīsies, vismaz es tā ceru.

Laulības līgums


Kaut arī laulības līgums, kļūst aiz vien populārāks mūsu sabiedrībā un noslēgto laulības līgumu skaits katru gadu pieaug, šoreiz nolēmu uzrakstīt nevis par laulības līguma juridiskajiem aspektiem, bet par grāmatu, kuru man sanāca izlasīt šajā nedēļā, proti, Onerē de Balzaks “Laulības līgums”.

Nedaudz par pašu grāmatu, kā lietu. Grāmata “Laulības līgums” tika uzrakstīta 1835. gadā un ir reālisma aizsākumu paraugs franču literartūrā. Literārais prozas darbs sastāv no 6 daļām un grāmatas sižets pēc būtības sadalās divās daļās: pirms laulības līguma noslēgšanas un pēc tā.

Nevēlos pašlaik atstāstīt sižetu, lai katram būtu interesanti pašam izlasīt “Laulības līgumu”, bet izteikšu savas domas par grāmatas sizētu un atziņas. Interesanti, ka par katru no atziņām varētu uzrakstīt vismaz vienu postu blogā.

Galvenais varonis Pols, kurš ir bagāts un bauda lielus panākumus Parīzes augstākās sabiedrības aprindās, tomēr atceroties savu bērnību viņš atgriežas Bordo pilsētā, kur satiek sievieti ar kuru vēlās ņemt par sievu. Pats grāmatas sižets ir triviāls un ļoti ikdienišķs, bet autoram izdevās izveidot ļoti aizraujo;su un saistoši litereāro darbu no tik vienkāršas tēmas. Grāmatā tiek pretnostatītas divas dzīves, vien aprecoties vadoties tikai no emocijām un atdodot laulībai visu sevi un visu savu mantu, kas beigu beigās noved pie lielākās dzīves traģēdijas, un otra dzīves, kad laulība tiek noslēgt ar aprēķinu bez mīlestības un citām emocijām, tādā gadījumā iegūstot mantu un stāvokli sabiedrībā. Ar šādu pretnostatījumu autoram izdevies parādīt, kādā eiforijā un ārprātā ieslīgst cilvēks, kurš notic, ka laulība var tikt slēgt aiz mīlestības un uzticas akli cilvēkiem, kuriem ir pavisam citi, ļoti sautīgi nodomi attiecībā uz laulību. Grāmatas atziņa ir tāda, ka laulību jāuztver, kā biznesa projektu ar smalku aprēķinu un atklātu ieguvumu, jo kaisle un mīlestība pāriet, bet mantiskās attiecības paliek visu laulības laiku.

Kaut arī grāmata rakstīta 1835. gadā, mūsdienās tā ir ļoti aktuāla, jo mūsdienās arī ir iespējams noslēgt laulības līgumu un reģistrēt to LR Uzņēmumu reģistrā, gan par mantas kopību, gan par mantas šķirtību pirms vai pēc laulības noslēgšanas. Daudziem cilvēkiem laulības līgums šķiet kā neuzticības izteikšana vīram vai sievai, bet neieslīgstot ilūzijās un sapņos var atklāt, ka mums nav ne mazākā pamata pilnībā uzticēties otrau pusei, jo katram cilvēkam šajā dzīvē ir tikai un vienīgi savas privātās intereses, kas kāda konflikta gadījumā pilnā apmērā tiks realizētas.

Grāmtā man ļoti patika aprakstītais process, kad divi notāri cīnijās par laulības līguma punktiem un katrs centās ietvert tajā kādu noteikumu, kas būtiski uzlabotu sava pārstāvamā pozīciju šķiršanas vai nāves gadījumā. Tika demonstrēts, ka diskusijas par laulības līgumu ir vairāk līdzīgas divu uzņēmēju lietošķajām pārrunām par kopīga uzņēmuma izveidi, nekā divu mīlnieku aklās fantāzijas. Ar līguma noslēgšanas procesu Onorē de Balzakam veiksmīgi izdevās atklāt sieviešu lomu 19. gadsimta Francijas sabiedrībā, kad pati līgava pat nezināja un nepiedalījās laulības līguma noslēgšanās, to viņas vietā darīja aizbildņi, līdz ar to tika uzsvērta vecāku loma sabiedrībā, kā arī tas, ka bērns ir tikai un vienīgi investīcija vai tirgošanās objekts, nevis dzīvs cilvēks.

Frāze, kas man palika atmiņā no grāmatas ir šāda: bagātie precās, lai vairotu savu bagātību, nabagi precas, lai izdzīvotu. Šāda frāze, liek aizdomāties katram, ar kādu mērķi tiek nodibinātas juridiskās attiecības starp abiem cilvēkiem, bet parasti ir viens no iepriekšminētajiem iemesleiem, jo jūtas un emocijas grāmtā tiek uzsvērtas kā trūkums veiksmīgai laulības dzīvei, kas traucē un pavērdzina padarot brīvu rīcībā to, kurš saglabā vēstu prātu un seko aprēķinam.

Visiem iesaku izlasīt šo grāmatu, lai katrs pats atrastu sev interesējošās atziņas, ar kurām ir pārbagāta Onorē de Balzaka grāmata “Laulības līgums”, šo grāmatu viegli var atrast internetā gan angļu, gan krievu valodā un protams arī franču valodā ar nosaukumu Le Contrat de mariage. Šis darbs nav aizsargāts ar autortiesībām, tāpēc pavisam legāli to var lejuplādēt un iepazīties ar to bez maksas.

Parāds


Parāds

 Kad cilvēks atklāj lielo ragu

No kura krīt bez tāla gala

Viss ko tas vēlās katru dienu

Iegūst mantību ar prieku

Jautāts netiek it ne vārda

Par to kurš dāsno ragu valda

Tik mantkārīgi nemitīgi grābj

Vairāk vairāk neapstāj

Pēc laika atnāk melnā krāsā

Ar ragiem, nagiem, seju dāsnu

Lūk rēķins tev par visu doto

Ko tik mīli, ko tik lolo

Un acis plēšas gana plati

Asaras pār vaigu ātri

Krīt un sāpēs elpa raujas

Stingsti tu un ej pie kraujas

Par desmit reizēm lielāks parāds

Šo mantu apjoms netiks sakrāts

Un lēciens velna katla gaida

Ar smīnu atkal vecais smaida.

Konstitūciju klasifikācija


Turpinot iepriekš iesākto tēmu par konstitūcionālajām tiesībām nolēmu uzrakstīt, kā mēs varam klasificēt konstitūcijas vispār un LR Satversmi. Klasiskais teiciens, ka mums nepieciešams zināt savas tiesības, lai tās varētu aizsargāt, nozīmē, ka bez izņēmuma katram cilvēkam ir jāzina gan savas valsts konstitūcijas tekstu, gan būtību, jo tajā ir ietvērti galvenie ekonomikas un sociālās dzīves noteikumi un principi.

Klasisks konstitūciju iedalījums ir šāds:

1) federālas vai unitāras valsts konstitūcija;

2) rakstīta vai nerakstīta;

3) cieta vai fleksibila;

4) ar augstāko juridisko spēku vai neesot ar augstāko juridisko spēku;

5) ar izteikti dalītu valsts varu vai vairāk nedalītu valsts varu;

6) veca vai jauna.

Apskatot dažādas konstitūcijas var izdalīt federālas vai unitāras. Vācijas konstitūcija ir federālas valsts konstitūcija, kas nozīmē, ka liela valsts varas daļa ir nodota federācijas subjektiem, savukārt Latvijās ir unitāras valsts konstitūcija, un pamatā visa vara koncentrējās vienā līmenī, bet pašvaldībām ir samērā maz kompetences apmērs.

LR Satversme ir rakstītā formātā, kas nozīmē, ka mums ir rakstīta konstitīcija, pie tam viss ir apvienots vienā dokumentā atšķirībā, piemēram, no Lielbritānijas, kur nav vienota rakstīta dekumenta, bet ir vesela grupa ar dažādos gados un pat gadsimtos izdotajiem aktiem.

Latvijā ir cieta konstitūcija, kas nozīmē, ka to nevar grozīt kā parastu likumu, jo lai veiktu grozījumus LR Satversmē, nepieciešams kvalificētais balstu vairākums, ne mazāk kā divas trešdaļas no klātešo deputātu, pie tam sēdē jāpiedalās ne mazāk par divām trešdaļām ievēlēto Saeimas deputātu.

Monarhija Latvijas teritorijā beidz pastāvēt līdz ar Krievijas impērijas sabrukšanu, Latvija jau no saviem pirmsākumiem bija demokrātiska un LR Satversmei ir visaugstākais juridiskais spēks starp visiem tiesību aktiem, gan starptautiskajiem, gan valsts izdotajiem. Pēc manām domāma, augstāk par LR Satversmi ir vienīgi tautas izteiktā griba referendumā. Gadījumā, ja valsts iekārta ir monarhija, tad konstitūcijai var arī nebūt augstākais juridiskais spēks, piemēram, Irānas Islama Republikā, kur augstāks juridiskais spēks ir Korānam.

Latvijas konstitūcija ir veca, jo tikai pieņemta pirms Otrā pasaules kara un ir viena no vecākajām Eiropā, par ko, protams, varam lepoties, jo vismaz mūsu valstī ir divas nemainīgas vērtības – lata vērtība un konstitūcija, kas, pēc manām domām, ir liels sasniegums.

Turpmāk, kad būs vairāk brīva laika, apskatīšu un uzrakstīšu dažādas ziņas par konstitūciju pēc iespējas īsāk un konkrētāk, lai varētu viegli uztvert sniegto informāciju un pārdomas.