Īsi par ārpolitiku uz šodienu

Es cenšos nerakstīt par politismiem jautājumiem savā blogā, lai to nepiesārņotu ar dažāda veida bezjēdzīgām pārdomā, jo no tām jebkurā gadījumā pilnīgi nekas nemainīsies. Tomēr šodien palasot ziņu virsrakstus, ieraudzīju, ka Rīgā notiek konference ar nosaukumu “Rīgas konference 2016”. Pēc būtības iepriekšminētā konference ir veidota tikai un vienīgi ar vienu mērķi, ilgstoši runāt un ļaut visiem izteikts par vienu tēmu “Cik Krievija ir slikta un bīstama”. Tiešām Rīga ir labākā vieta, kur rīkot šādu konferenci, ņemot vērā, ka pie mums dzīvo aptuveni 300 000 krievu tautības cilvēku, mūsu bankās glabājās aptuveni 25 miljardi euro Krievijas vidējā līmeņa oligarhu nauda, mūsu zivju rūpniecība ir lielā mērā fokusēta uz Krievijas tirgu, mēs vēlamies iegūt daļu no Ķīnas kravām, kas tranzītā ies cau Krieviju un, kurai ir daudz labākas attiecības ar Ķīnu, nekā Latvijai, lai varētu uztaisīt kādu nepatīkamu pārsteigumu priekš mums. Es nemaz nerunāju par to, ka uzaicinātie cilvēki, ar mūsu eks prezidenti priekšgalā nav ārpoltikas speciālisti un gatavi runāt jebko, lai tikai arī turpmāk viņu aicinātu uz šāda veida pasākumiem, jo nekam citam viņi nav vajadzīgi. Vēl ļoti uzjautrinoši ir mūsu bruņotu spēku pārstāvniecība, kas bļauj, ka rīt mums uzbruks, un lai tas nenotiku, dodoties militārajam budžetam aizvien vairāk un vairāk naudas, lai mēs varētu no visām NATO valstīm pirkt vēcos metālalūžņus, ko ar grūtībām var saukt par ieročiem.

Īsāk sakot, es tiešām vēlētos, lai tiktu organizētas lielas, ar plašu pārstāvniecību no dažādām valstīm un starptautiskajām organizācijā, konferences par tēmām, piemēram, nabadzības apkarošana Austrumeiropas valstīs, izglītības līmeņa celšana pasaules nabadzīgākajās valstīs, rūpniecības attistība Baltijā, noziedzības apkarošana utt. Bet diemžēl ar manis minētajām tēmām grūti uztaisīt veiksmīgu politiku gan starptautiskajā līmenī, gan vietējā, kā arī uz tādām konferencēm diemžēl neizdala naudu ne NATO, ne ES, ne OECD utt. Starp citu, es kaut kad biju lasījis, ka par naudu, kas tiek iztērēta militārajā konfliktā, kurā piedalās NATO, vienā nedēļā, varētu nodrošināt skolas apmācības visiem bērniem pasaulē, kuriem tādas iespējas nav, vesela gada laikā.

Nogurums

Reizēm iestājās nogurums. Tā ir sajūta, no kuras ilgi un mokoši nav iespējams tikt vaļā. Atliek tikai kādu reizi izjaukt ikdienas ritmu, kādu dienu pagulēt mazāk, vai iet gulēt vēlāk un vis, vairs nav iespējams tikt ārā no apburtā loka, kas aizvien dziļāk ieskauj savos ciešajos apskāvienos. Nogurums rada emocionālu panīkumu un bezspēku, liek nepārtraukti dzīvot ar cerībām par brīvdienu, kad nu tikai varēs gulēt un ne par ko nedomāt, bet te, redz, pienākt ilgi gaidītā brīvdiena un negaidīti uzrodās kāda balīte vai kāds saviesīgs pasākums, un nogurums atkal var svinēt savu melno, bet tik pārliecinošo uzvaru pār cilvēku.

Starptautiskais tribunāls jūras tiesībās – 2 (uzbūve)

Publicēju referāta turpinājumu par tēmu Starptautīskais tribunāls jūras tiesībās. Starp citu, ja iedziļinās, tad tribināls ļoti labi ataino lielāko daļu starptautisko publisko tiesību subjektu darbību.

ANO Jūras tiesību konvencijā ir noteikta tribunāla locekļu ievēlēšanas kārtība. “Tribunāla locekļi tiek ievēlēti aizklātā balsošanā. Vēlēšanas pirmajā reizē notiek Apvienoto Nāciju organizācijas Ģenerālsekretāra sasauktā Dalībvalstu sanāksmē un vēlākajās vēlēšanās atbilstoši Dalībvalstu saskaņotai procedūrai. Šādā sanāksmē divas trešdaļas no Dalībvalstu skaita veido kvorumu. Par tribunālā ievēlētiem ir uzskatāmi tie kandidāti, kas savākuši divu trešdaļu klātesošo un balsojušo Dalībvalstu balsu vairākumu ar nosacījumu, ka šāds vairākums ietver sevī Dalībvalstu vairākumu” (ANO Jūras tiesību konvencija, 2005: VI pielikums 4), līdz ar to ievēlētajam tribunāla kolēģijas loceklim tiek izteikta uzticība vismaz no divu trešdaļu ANO Jūras tiesību konvenciju dalībvalstīm, kas nozīmē, ka turpmāk šim locekli izskatot konkrēto strīdu, ir liela autoritatīva ietekme, kas vairo Starptautiskā tribunāla jūras tiesībās ietekmi.

Starptautiskā tribunāla jūras tiesībās kolēģijas locekļa amata termiņš ir ierobežots. “Tribunāla locekļi tiek ievēlēti uz deviņiem gadiem un var tikt atkārtoti ievēlēti, tomēr ievērojot to, ka septiņu pirmā tribunāla sastāva locekļu pilnvaru termiņš beidzas pēc trim gadiem, bet vēl septiņu locekļu pilnvaru laiks beidzas pēc sešiem gadiem” (ANO Jūras tiesību konvencija, 2005: VI pielikums 5). Iepriekšminētā kārtība ir noteikta, lai nodrošinātu tribunāla darbības nepārtrauktību un dot iespēju jaunajam tribunāla loceklim apgūt amata specifiku no kolēģiem, kas darbojās tribunālā ilgāk. “Tribunāla locekļi turpina pildīt savus pienākumus līdz viņu nomaiņai. Pat pēc nomaiņas viņi pabeidz jebkuru lietas izskatīšanu, ko viņi sākuši pirms nomaiņas dienas” (Turpat).

Starptautiskais tribunāls jūras tiesībās – 1 (uzbūve)

Kaut kad pārskatot savus mācību materiālus, atradu vairākus referātus, kurus biju uzrakstījis studiju ietvaros. Tie tika veiksmīgi aizstāvēti, bet pēc tam tika noglabāti datora atmiņas dzīlēs. Ņemot vērā, ka referātos ir lietderīgs informācijas apkopojums un tiem nav zinātniskās vērtības no publikāciju viedokļa, tad nolēmu dažu gabalus pubilcēt savā blogā, lai tie kļūtu vispārpieejami un pavadītais laiks, tos rakstot nebūtu iztērēts veltīgi. Tādējādi tiks bagātināta informācas bāzes latviešu valodā. Sākšu ar jūras tiesībām – Jūras tiesību konvencija.

1982. gada 10. decembrī Montego Līcī Jamaikā tika atvērta parakstīšanai ANO Jūras tiesību konvencija (ANO Okeānu un Jūras tiesību nodaļas mājas lapa), kurā kā viens no strīdu izskatīšanas mehānismiem tika noteikts Starptautiskais tribunāls jūras tiesībās. Iepriekšminētajā tribunālā var tikti izskatīti strīdi saistībā ar ANO Jūras tiesību konvencijā minēto.

“Tribunāls sastāv no kolēģijas, ko veido 21 neatkarīgs loceklis, kuri ievēlēti no personu ar visaugstāko objektivitātes un godīguma reputāciju vidus un kuri ir atzītas autoritātes jūras tiesību nozarē” (ANO Jūras tiesību konvencija, 2005: VI pielikums 2). Jāatzīmē, ka ANO Jūras tiesību konvencijā tribunāla kolēģijas locekļi netiek dēvēti par tiesnešiem, kas nozīmē, ka par locekļiem var būt ne tikai juristi, bet arī citu profesiju pārstāvji, kas ir atzītas autoritātes jūras tiesību jomā. “Tribunāla sastāvā jābūt ne mazāk kā trijiem pārstāvjiem no katras ģeogrāfiskās grupas, ko nosaka Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja” (Turpat, VI pielikums 3). Iepriekšminētais regulējums paredzēts, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku pārstāvniecību tribunāla kolēģijā pēc ģeogrāfiskās pazīmes, tādējādi sekmējot kolēģijas pieņemto lēmumu objektivitāti. ANO ir izdalītas 5 ģeogrāfiskās jeb reģionālās grupas, kas ir Āfrikas grupa, Āzijas un Okeānijas grupas, Austrumeiropas grupas, Latīņamerikas un Karību grupa, Rietumeiropas un citu grupa (ANO Ģenerālās asamblejas un konferenču vadīšanas departaments). ANO Jūras tiesību konvencijā ir noteikts ierobežojums, kas attiecas uz tribunāla kolēģijas locekļu ievēlēšanu, ka “Tribunāla sastāvā nedrīkst būt divi vienas un tās pašas valsts pilsoņi. Persona, kura no dalības tribunālā viedokļa var tikt uzskatīta par vairāk kā vienas valsts pilsoni, tiek uzskatīta par tās valsts pilsoni, kurā tā parasti realizē savas civilās un politiskās tiesības” (ANO Jūras tiesību konvencija, 2005: VI pielikums 3). Valstis var izvirzīt ne vairāk kā divus kandidātus tribunāla kolēģijas sastāvam.

Augstāk par zemi

Krievu rakstniekam Maksimam Gorkovam ir slavens teiciens “Рожденный ползать летать не может“, tulkojot “Dzimis rāpot, lidot nevar“. Man ļoti patīk iepriekšminētais teiciens, ko vienmēr atkārtoju pie sevis, kad klausos kāda politiķa vai eksperta komentāru televīzijā vai kādā seminārā vai lekcijā. Skatos un saprotu, ka viņi cenšās manipulēt ar auditorijas saprātu, mainīt apziņu un noskaņot pret kaut ko vai par kaut ko. Bet dzīvē viss ir savās vietās un pietiek paklausīties iepriekšminētās personas vismaz 5 minūtes, lai saprastu, ka viņi ir mākslīgi ielikti, bieži samērā slikti izglītoti un pilnīgi neapgaismoti (nespēj patstāvīgi domāt un analizēt), par ko liecina viņu tieksme pēc iespējas ātrāk pārdoties ikvienam, kurš solīs vairāk. Ne par velti augstāk par naudu starp spēcīgiem cilvēkiem tiek vērtēts gods un cieņa. Diemžēl Latvijā daudziem ar goda un cieņas izpratni ir lielas problēmas, tiešī tāpēc esam tur kur esam, starp visnabadzīgākajām valstīm Eiropā, jo mūsu politiķi un daudzie eksperti un arī liela daļa sabiedrības nav radīti lidot un viņiem atliek tikai un vienīgi rāpot nevis lidot debesu augstumos.

Cilvēki no kuriem jāturas pa gabalu

Šoreiz centīšos īsi izklāstī savu domu par vienu cilvēku tipu, nekonkretizējot gadījumus no savas pieredzes. Salīdzinājumu varētu meklēt filmā Matriks, ja pieņem, ka mēs visi dzīvojam vienotā sistēmā un visi esam pakļauti neskaitāmajiem mehānismiem un ierobežojiem, kādi mums tiek uzlikti gan domāšanas, gan izpausmes jomā. Līdzīgi kā Matriksā, ir cilvēku grupa, kas dzīvo ļoti vienveidīgu dzīvi un tiek cilvēki ir gatavi darīt visu, lai viņu dzīve turpinātos tādā pašā tecējumā, bez jebkādām izmaiņām. Viņu radītā apkārtējā subjektīvā vide nodrošina viņiem gan emocionālu, gan materiālu komfortu, kaut arī viņu sociālais stāvoklis var būt ļoti dažāds, tomēr, pat vistrūcīgākie cilvēki ir pielāgojušies apstākļiem. Katrs no šiem cilvēkiem ir gatavs darboties pēc līdzīga scenārija:

1. cīnīties pret jebkādu iniciatīvu;

2. teikt, ka jebkura jaunā doma par izmaiņām, ir lemta neveiksmei un nav vērts censties, to visādos veidos pamatojot ar šķietami loģiskiem un bieži neloģiskiem argumentiem;

3. izsmiet cilvēka iniciatīvu un velmi attīstīties un veidot kaut ko jaunu;

4. darīt visu, lai apkārtējie cilvēki morāli un intelektuāli kristu, nevis attīstītos, tādējādi ļaujot viņiem saglabāt savu esošo stāvokli.

Ja paskatīsimies vērīgi apkārt, tad katrs no mums savā paziņu vai radu lokā noteikti atradīs vairākus šāda tipa cilvēkus. Mans uzskats, ka no šādiem cilvēkiem ir jāizvairās, jo viņi kavē laiku, traucē, un visādā citādākā veidā darbojās pret tevi. Kamēr tu centies augt un meklē jaunus veidus kā izpausties un realizēt savu potenciālu, tie cilvēki meklē veidu kā to nepieļaut, jo paši ne uz ko vairāk nav spējīgi, kā tikai iznīcināt un patērēt, nevis radīt.