Pastaiga pa kalniem


Kalni var būt dažādi. Vieni ir kaili pelēkā un melnā krāsā, kuru virsotnes rotā kristālbalts sniegs, citi savukārt var būt pilnīgi zaļi ar neskaitāmiem toņiem, ko veidot dažāda lieluma zaļās lapas un garās priežu skujas. Bet ir arī tādi kalni, kuri sākumā nav redzami. Tos ieraugām tikai tad, kad pēc ilgstošas vakara pastaigas atskatamies uz nule noieto ceļu un redzam, ka katrs nākamais solis tika sperts aizvien smagāk un smagāk, virzoties uz kalna virsotni, kura bija paslēpta aiz gaiši pelēkā asfalta, kas veidoja nebeidzamo pilsētas upi, un mājām, kas spēlēja nelielu uzkalnu lomu. Šie kalni ir paslēpti, vietām izlīdzināti, vietām atstāti neskarti kā seno laiku mantojums.

Tas vakars bija neaizmirstams. Pilsēta tik skaista un apburoša stiepās līdz pat horizontam. Apkārt atradās palmas un lielas piecstāvu mājas, kas tika celtas dienvidnieciskā stilā. Katrs solis pa glīti sakoptu parku, kas robežojās ar stāvo nogāzni, piepildija dvēsli ar spēcīgu enerģiju, kas lika sirdij pukstēt strauji un elpai aizrauties. Fonā atradās vecs cietoksnis no masīviem akmeņiem. Patīkami silts vējš apskāva rokas un seju, bija mierīgi un tikai reizēm pagāja garām kāds nesteidzīgs kalna iedzīvotājs, kurš patiesībā bija pilsētnieks, kuram bija tā laime tur dzīvot. Saule, kas mērķtiecīgi virzījās uz norietu, apspīdēja pilsētas sarkanos jumtus un daudzo banzīcu torņus. Pastaigājoties pa kalna virsotni radās jaunas, vēl nebijušas domas, ko virzīja brīvības un laimes sajūta. Skatoties uz gleznaino ainavu saproti, cik šis mirklis ir skaists un, ka neviens gleznotājs nespēs aprakstīt visu emociju un jūtu buķeti, kas virmoja dvēselē.

Neviens mirklis nevar būt tik skaists, ja tik ideālā brīdī iztrūkst pats galvenais, mīlestības. Skatoties uz viņas vēja appūstajiem matiem un sārtiem vaigiem no garās pastaigas. Saproti, ka glezna ir pilnīga, visas satāvdaļas ir savienotas milzīgā virknējumā, kurš bezgalīgi griežās apkārt, veidojot nebeidzamu cilindru. Es jutu, kā viņas skatiens uz pilsētu un pēc tam manās acīs teica visu bez neviena vārda. Mums bija labi un bija vienalga par visu, kaut arī kalns sabruktu vai iespertu zibens. Es turēju viņas roku, kas vieglām centās visu laiku izslīdēt, lai tādējādi sajustu manu ciešo satvērienu ik mirkli, kad centos to atgūt. Smaids, smiekli un reibinošs skatiens saglabājās visu pastaigas ceļu. Katrs pieskāriens bija tik dabīgs un kopējā aina no dienviditālijas pilsētas un spilgtām jūtām saplūda vienā veselumā, kuru gribētos apturēt un nelaist prom.

Advertisements

Dzīvot tagad un tūlīt


Cilvēki nepārtraukti dzīvo sapņu un ilūziju pasaulē. Bieži kaut kādu neizdarību vai slinkumu mēs attaisnojam ar kādu cēlu nākotnes plāna sasniegšanu, dēļ kura pašlaik ir jāpaciešās. Skaidrs, ka nākotnē vienmēr viss notiek citādāk, nekā esam plānojuši, jo reālajā dzīvē ir neskaitāmi faktori, kurus mums nav iespējams ņemt vērā. Tāpēc pareizākais veids ir dzīvot te un tagad, cenšoties no katra brīža iegūt maksimumu emociju un prieka, pretējā gadījumā visa dzīve var paiet nebeidzamos sapņos. Līdz ar to svarīgi būt pieslēgtam realitātei un censties izvairīties no sapņiem. Tāpēc iesaku visiem lasītājiem tieši tagad izdarīt to, ko visu mūžu ir gribējies, bet tam ir bijušas nepārtrauktas atrunas un aizbildinājumi. Protams, darām visu likuma robežās.

Par nākamo krīzi


Šodien pārlasīju ziņas dažādos portālos un nonācu pie viena interesanta secinājuma, bet sākšu visu no sākuma. Atsaukšos tikai uz Bloomberg.

Marks Mobius teica, ka tirdzniecības karš starp ASV un ES un Ķīnu ir tikai iesildīšanās pirms jaunās ekonomiskās krīzes, ko izraisīs naudas sadārdzinājums no centrālo banku puses (links: https://www.bloomberg.com/news/articles/2018-07-11/mobius-sees-trade-war-as-just-a-warm-up-act-for-financial-crisis). Savukārt ziņas no NATO samita lika saprast, ka Tramps vēlās, lai NATO dalībvalstis palielinātu savu militāro budžetu no 2% līdz 4% IKP (links: https://www.bloomberg.com/news/articles/2018-07-11/trump-strikes-combative-tone-as-leaders-arrive-nato-update).

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku budžets ir 451 542 329 EUR (links: http://www.mod.gov.lv/~/media/AM/Ministrija/Budzets/Budzets%202018gadam.ashx) Tajā pašā mājas lapā redzam, ka izdevumi par precēm un pakalpojumiem ir 275 771 468 EUR. Tādējādi var izdarīt secinājumu, ka palielinot aizsardzības budžetu divas reizes, arī šī pozīcija palielināsies aptuveni divas reizes līdz 550 miljoniem EUR. To visu var noprojecēt uz visām NATO dalībvalstīm.

Tad lūk savelkot kopā divas acīmredzamas lietas. Būs krīze un militārais budžets tiks palielināts. Ņemot vērā, ka ASV ir lielākais ieroču tirgotājs pasaulē, tad šāds uzstādījums ir vērsts uz to, lai sekmētu ASV ieroču tirdzniecību, lai tādējādi mazinātu finanšu krīzes ietekmi uz ASV ekonomiku, kas no ASV skatu punkta ir loģiski un pareizi, savukārt no citu NATO dalībvalstu puses būtu samērā sāpīgi, jo nauda tiktu ņemta no citām budžeta pozīcijām un sūtīta uz āru apmaiņā pret precēm, kuras nedos nekādu pienesumu tautsaimniecībā, bet būs tikai izdevumu pozīcija saistībā ar to uzturēšanu.

Līdz ar to nākotnē varēsim redzēt, ka starptautiskās PR āgentūras mūs atkal biedēs ar neizbēgamo karu un iespējams tiks izveidots kāds jauns karstais punkts, vēlams kaut kur tuvāk Eiropai, lai vēl vairāk pārliecinātu visus, ka 4% ir labākais risinājums. Bet kur ir 4%, tur arī 6% nav tālu utt. Jau pašlaik NATO militārais budžets, ja skaita visu valstu budžetus, ir lielākais pasaulē un neviena pie “pilna prāta” esoša valsts neuzbruks NATO dalībvalstij, tomēr no ASV puses retorika ir vēl vairāk palielināt tieši militāro budžetu, kas ne par ko labu neliecina. Samērā nepatīkami ir tas, ka jau pašlaik Eiropā rodas dažādas domas, ka ES vajadzētu veidot savu militāro organizāciju bez ASV līdzdalības. Šāda šķelšanās ir dabīga un nākotnē ir neizbēgama un šajā gadījumā Latvijai būtu svarīgi palikt Vācijas un Francijas pusē, jo tieši ES mums nodrošina izaugsimi un attīstību, nevis ASV, kuri dod norādījumus, bet neko nedod pretīm.

Agresija ir cilvēka pamats


Mēs visi dzīvojām ilūziju pasaulē, kuras īstenībā nav. Aiz ilūzijas slēpjās baisa patiesība, kuru prāts atsakās pieņemt, izvēloties to attaisnot vai ignorēt.

Daudziem no lasītājiem būs pārsteigums, bet tieši viņi paši ir ļaunuma iemiesojums. Katrs cilvēks ir ļoti agresīva būtne, kuras instinkti liek nogalināt citus cilvēkus, kaut arī reāla apdraudējuma viņu dzīvībai nav. Lielākā daļa dzīvnieku negalina savu sugu pārstāvjus, kā arī negalina vispār, piemēram, zālēdāji. Savukārt cilvēks spēj galināt tikai un vienīgi priekam. Lai netraumētu savu prātu, cilvēku smadzenes uzbūvē ilūziju pasauli, kurā tiek attaisnotas vai ignorētas citu cilvēku slepkavības.

Viens no piemēriem – bendes. Agrāk tā bija legāka profesija, par kuru maksāja atlīdzību un kur cilvēkam atļāva nogalināt citu cilvēku. Daudzās valstīs, kur ir atļauts nāves sods, šāda profesija, tikai ar citu nosaukumu, pastāv arī mūsdienās. Otrs piemērs, karavīri. Pēc būtības katra karavīra uzdevums ir nogalināt citu cilvēku. Valsts un sabiedrība kopumā to atbalsta, par to maksājot un apbalvojot labākos. Kara vīri nepārtraukti trenējās, lai kādā brīdī varētu nogalināt citus cilvēkus. Vēl viens piemērs ir cīņas sporta veids, kur mērķis ir nogalināt otru cilvēku, kas tiek regulēts ar noteikumiem un process tiek apstādināts līdz letālam iznākumam, kaut arī letāli iznākumi pasaulē regulāri notiek.

Tikai cilvēks ir tik agresīvs, ka var nogalināt citus cilvēkus vienkārši idejas vārdā. Hronikās var redzēt, kā masveidā cilvēki priecājās, kad sākās Pirmais pasaules karš, vai lasīt par Krusta kariem. Cilvēki tikai un vienīgi idejas vardā, klausot pavēles, gāja nogalināt cilvēkus, kurus nekad mūžā nebija redzējuši un citos apstākļos, paietu tiem garām uz ielas, nemaz nepamanot. Cik daudz cilvēku pierakstījās kā brīvprātīgie, lai varētu galināt kara laikā vai miera laikā privātās armijās. Un te, lūk, ir prāta uzliktā ilūzij, kas tiek uzlikt, lai attaisnotu savu rīcību. Visi ir dzirdējuši tādas frāzes: eju armijā, lai aizsargātu tēvu zemi, eju dienēt policijā, lai cīnītos ar noziedzību, agrāk cilvēki piedalījās Krusta karos, lai aizstāvētu reliģiju un darīja to dieva vārdā. Kā redzams no iepriekšminētā, nekad neviens neteica, ka brauc kaut kur, lai galinātu citus cilvēkus, kurus nekad nav redzējis un par tiem neko nezina, kaut arī patiesībā tā vienmēr ir bijis. Smadzenes rada augstākā mērķa ilūziju, lai sev attaisnotu slepkavošanu un tādējādi slēptu instinktus, jo atklāta ļaušanās instinktiem sabiedrībā tiek nosodīta.

Vēl viens piemērs. Kaut kad biju rakstījis par reālo situāciju valstī, kur bija redzams, ka pensionāriem dzīves līmenis pēdējos 8 gadus nav pieaudzis un ir zem nabadzības robežas. Valsts ierobežo piekļuvi medicīnai cilvēkiem, kuri nemaksā nodokļus. Tas viss arī ir cilvēku slepkavošana, kas tiek slēpta un attaisnota ar kolektīvo bezatbildību un atrunāšanos ar augstākiem mērķiem, kā, piemēram, ēnas ekonomikas apkarošana.

Cilvēks ir vienīgā būtne, dzīvnieks, kas galina idejas vārdā, galina sev līdzīgos aiz prieka, bez jebkāda apdraudējuma no to puses. Smadzenes cilvēkam darbojās kā aizsargs, kas izveido ilūziju, lai attaisnotu cilvēka instinktu realizāciju.

Nobeigumā gribu pateikt, ka cilvēks atšķirībā no dzīvniekiem spēj kontrolēt savus instinktus ar smadzeņu intelektuālo daļu, līdz ar to agresijas mazināšanas priekšnoteikums ir visu cilvēku intelektuālā attīstība un jo augstāka tā būs, jo mazāk agresijas būs sabiedrībā.