Aizeja


Pēc čuja labi būtu apskatīt vēl viena vārda skaidrojumu:

Aizeja – ejas otrā pusē, vieta, kur jūs nonākat, izejot cauri ejai.

Vārds lietojams dzejā vai bezsakarīgos tekstos.  

Advertisements

Rase un seksuālā orientācija kā kritērijs


Ņūdžersijas gubernātors izvirzija Kriss Kristijs izvirzija par štata Augstākās tiesas tiesnešiem vienu melnādainu netradicionālās orientācijas pārstāvi un vienu aziātu imigrantu. Viņi tika atzīti kā vispiemērotākie kandidāti un kā solis uz priekšu problēmu risināšanai, kas saistītas ar šo cilvēku pārstāvētam grupām. Viņu kandidatūras jāapstiprina štata Senātam. (atsauce uz http://www.nytimes.com/2012/01/24/nyregion/christie-names-gay-and-asian-men-to-nj-supreme-court.html)

Godīgi sakot pasaule virzās uz nepareizo pusi un ASV ir paraugs kā nevajag darīt. Mans viedoklis, ka seksuālajai ornietācijai un rasei jāpaliek visnenozīmīgākajā plānā un tas nevar būt par kritēriju, lai virzītu cilveku tiesneša amatam, jo vissvarīgākajam kritērijam jābūt cilveka kompetencei jurisprudencē. Tiesneša lēmums bieži atstāj lielāku iespaidu uz cilvēka dzīvi nekā veiktā operācija slimnīcā, jo ar vienu tiesneša lēmumu cilvēks var palikt bez visa īpašuma, ko krājis mūža garumā un saņemt sodu, ASV gadījumā, pat nāvi. Un tagad cilvēkus, kuri lems par ļoti svarīgām lietām izvelēsies pēc ādas krāsas un rases. Nebrīnīšos, ja nākotnē ASV prezidentu kandidāti cīnīsies lai pierādītu kurš ir lielāks gejs nevis, kuram ir lapāka politiskā un ekonomiskā programma.

Paldies dievam, Latvijā dzīvo veselais saprāts un neviens šādus kritērijus par lielākajos murgos nespēj iedomāties virzot LR Saeimā ievēlēšanai kādu tiesneša kandidātu. Rietumu pasaule aiziet pār tālu un zaudē saikni ar realitāti, adējādi, graujot sabiedrisko iekārtu kā tādu. 

Akli ticam referenduma propogandai


Diemžēl presē parādās aizvien jauni raksti par gaidāmo referendumu un šī tēma tiek apspēlēta no visām pusēm, tomēr netiek veikts pats svarīgakais: situācijas analīze. Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Suverena vara nozīmē, pilnīga neierobežota absolūta vara, ko neviens nedrīkst atņemt un ierobežot, līdz ar to, neviens politiķis vai ierēdnis nedrīkst pat domās pieļaut šīs varas ierobežošanu, jo nevienam nav šādu pilnvaru. Līdzīgs viedoklis bija arī LR Satversmes tiesai. Suverenitāti demokrātiskā valstī tauta var zaudēt vienīgi kara vai apvērsuma rezultātā. Citu iespēju prakstiski nav Referendums nozīmē, ka tiesības izlemt svarīgākos jautājumus tauta paturējusi sev un nav deliģējusi nevienam citam. Tomēr svarīgi izlemjot tik svarīgu jautājumu ir spēja analizēt situāciju vēsi un bez emocijām, kas diemžēl netiek darīts presē. Pašlaik mēdijos ir samēra klaja un, pēc manām domām, lēta propoganda, ar histērijas piegaršu. Pamēģināsu formulēt jautājumus, lai varētu objektīvi paskatīties uz problēmu un pārdomāt visus par un pret pirms referenduma.

1. Kāpēc referendums tika rosināts?

Referendums tika rosināts, jo sabiedrībā pastāv lielas problēmas starp cilvekiem, kuri dzīvoja Latvijā pirms II pasaules kara un iebraucējiem pēc kara. Problēma netika risināta vairākus gadus, kas to pastiprināja un kulmināciju sasniedz 2011. gada nogalē.

2. Vai referndums ir nepieciešams?

Viennozīmīgi, jo tiks pirmo reizi uzzināta patiesā cilvēku attieksme pret šo problēmu un rezultāti parādīs, vai mēs esam gatavi risināt šo problēmu. Jebkurā gadījumā referenduma rezultāti būs par pamatu nākotnes politikas veidošanā un sarunām ar dažādām sabiedrības grupām.

3. Kas izdevīgāks Latvijai “par” vai “pret”?

Šis ir sarežģīts jautājums, tomēr ir savi par un pret, kurus diemžel neapskata presē.

Pret. Vēstursiko notikumu aspektā daudziem būtu grūti pieņemt otru valsts valodu un arī radītā neskaidrība par valsts administrēšanu un ES dokumentu tulkošanu rada bailes un neziņu. Tiem, kuri nezina kreivu valodu, rastos vēl lielākas grūtības iekārtoties darbā, jo darba devējam būs aizvien interesantāk uzņemumu personālā redzēt cilvēkus, kuri brīvi pārvalda pēc iespējas vairāk valodu. Arī veidotā valsts poltika nespēs pastāvēt, ja valstī būs oficiāli divas valodas, jo nebūs vairs iespējams pretstatīt šo jautājumu un nepieciešama būs politiskā kursa māiņa, kas var radīt finansiālus zaudējumus.

Par. No ekonomikas viedokļa viennozīmīgi ieguvums būtu divas valsts valodas, jo tādā gadījumā biznesa orientēšanās uz Krieviju kļūtu daudz vienkāršāka un būtu iespējams izveidot lielas pārstāvniecības Krievu uzņemumiem sadarbībai ar ES, kas Latvijai nestu peļņu caur nodokļiem un darba vietām. Skatoties tālākā perspektīvā, tik un tā, kaut kādu pasaules lielo valodu nāksies pie mums ieviest objektīvu apstākļu dēļ. Ņemot vērā to, ka lielākā daļa pārvalda krievu valodu, tad varētu sākt ar to. Pēc gadiem pacelsies jautājums arī par Angļu valodas ieviešanu, jo, kad latviešu kļūs mazāk par vienu miljonu šāda nepieciešamība būs.

4. Ekonomika vai kultūra?

Izvēloties balsot par vai pret, jāapsver divi būtiski jautājumu, kas vairāk nepieciešams: ekonomikas attīstība vai centieni saglabāt kultūras elementu, tas ir, valodu. Kas ir svarīgāks, jāatbild katram pašam priekš sevis.

5. Vai nosargāsim latviešu valodu balsojot pret?

Diemžel nē. Ņemot vēra izbraukušo skaitu un demgrāfisko situāciju, agri vai vēlu latviešu valoda izmirs, kā tas notika ar prūšu valodu 19. gadsimtā. Vai tā ir katastrofa? Domāju, ka tas ir likumsakarīgs proces, jo ar laiku pasaulē paliks viena vai divas valodas un šis proces sāk aprīt vispirms mazās kultūras. Ko var daīt, lai tā nenotiku rakstīju iepriekšējos postos.

Līdz ar to, iesaku atbildēt vismaz uz šiem jautājumiem pirms doties uz balsošanas iecirkņiem, jo neizanalizējot situāciju nav iespējams izveidot skaidru bildi par notiekošo, jo noņemot emocijas un propogandu, parādās priekšā pilnīgi cita aina un citi jautājumi par kuriem jālemj. Nekādā gadījumā neaicinu pieņemt vienu vai otru lēmumu, jo demokrātijas apstākļos, tā ir ikviena balsotāja atbildība un svarīgi, lai izvēle tiktu izdarīta pārdomāti un vēsi, bez emocijām.

Politiskos iemeslu noteikti kaut kad apskatīšu, bet tas būs pavisam cits temts.

Divu pasauļu aktieris


Mēs katrs dzīvojam daudzās pasaulēs vienlaicīgi. Katrā pasaulē ir savi likumi un noteikumi, kurus dzīves laikā mēs apgūstam, lai pēc iespējas labvēlīgāk priekš mums organizētu vidi eksistencei. Kādas ir šīs pasaule.

Pirmā pasaule, kuru mēs apgūstam jau no bērnības, ir apkārtējā pasaule, kurā dzīvo cilvēki un atrodās priekšmeti. Fiziski priekšmeti, kurus var pataustīt un dažus pat iegūt. Šī pasaule ir lineāra un sakartota. Pat nejauši izraisītā nekārtība nespēj mūs ietekmēt, bet vienīgi stimulēt izmaiņas pārējās mūsu pasaulēs. Šajā pasaulē mēs spēlējam daudzu aktieru lomas. Darbā, skolā, ģimenē un draugu lokā. Esam vienmēr atbilstošākai situācijai labākie aktieri. Smejamies, kad ir jāsmejās, raudam, kad citi raud, pārdzīvojam, kad…. un te diemžel ir tā smalkā robeža starp liekulību un uzspēlētību. Vārdu sakot, mēs darām to, ko dara citi, lai iekļautos speciāli vai nejauši izstrādātā sistēmā.

Otrā pasaule rodās bērnībā un ir svarīgākā pasaule cilvēka dzīvē. Tā ir viņa iekšējā pasaule, kas sastāv no lietu uztveres, iespaidiem, domām un velmēm. Pa ķieģeļiem katru dienu tā tiek būvēta kā droša pils, kurā neviens nekad netiek ielaists, jo ielaižot kādu, riskējam sagraut sev vissvarīgako. Atšķirība no pirmās pasaules, otrās sabrukšana nozīmē cilvēka, kā personības, nāvi. Cilvēks pārstāj eksistēt un lai atdzimtu nepieciešamas milzīgas pūles. Šajā pasaulē aktieru nav. Tie rodās un pazūd, bet vienmēr centrā esi tu pats, jo nav iespējams ilgstoši sev melot. Te nav noteikumu un likumu, jo visu veido vienīgi tu pats.

Naktī atverot logu un paskatoties ugunīm pilnajā pilsētas siluetā, tu saproti, ka esi viens pats, tava iekšējā un ārējā pasaule saplūst, jo tu vari būt tikai un vienīgi tu pats, bez izlikšanas, spēles un piepūles izdarīt visu pareizi. Brīži, kas apvieno neapvienojamo spēj palikt atmiņa uz mūžu un mainīt mūsu dzīvi, jo tieši šādos brīžos mēs patiesi saprotam, ko vēlamies un kas mēs esam, kaut arī kā gribētos melot, bet sev tak ilgstoši melot nav iespējams.

Akcija pret pirātisma apkarošanu


Ar šo akciju google, wordpress, wikipedia un citi parāda to, ka ASV un diemžēl arī Eiropas vasltīs demokrātija beidzās, tur, kur sākās korporāciju intereses. Lai tikai daži simti cilvēku varētu sēdēt dārgās jahtās un braukāt dārgās mašinās, ASV likumdevējs gatavs 300 miljoniem amerikāņiem ierobežot pieeju internetam. Kas būs tālāk? Vai pēc ASV piemēra sekos arī ES parlaments?

Aiz čaulas


Aiz čaulas 

Ārpusē stipri kā olas čaula

Āriene staro un spīd

Itkā ar ogām pulna sauja

Laimes grozus varm mēs pīt

Ripojot katru dienu gar malu

Kājas reizēm nemanot tirpst

Aiz domām par baltu mākoņu salu

Bailes un šaubas iekšienē mirst

Bet atliek uz zemi nejauši nokrist

Kad no plaisas dzeltenums līst

Iekšiejo pasauli lauskās sasist

Redzot kā vāzē narcises vīst

Pārējās olas priecājās naski

Jo veselas savu vājumu slēpj

Mazos kritumus atceras laiski

Par kritušiem gārdi tik smej.