Ziema vēl nav klāt!


Labvakar!

Paldies Dievam, ziema vēl nav atnākusi un nemaz neatnāks, jo atceroties slapjo sniegu un aukstumu, uzreiz pasliktinās ne tikai garstavoklis, bet arī domas par gaišo un saulaino nākotni! Pilnīgi par to, lai visa ziema būtu tāda kā šodiena!:)

Lai veicās!

Krievija paziņojusi par soļiem vērstiem pret NATO pretraķešu sistēmu


Krievijas reakcija uz aizvien agresīvāku NATO darbību pretraķešu sistēmas izvietošanu izskanēja šodien 14:10 NTV ziņas. Kaļiņingradas apgabalā tiks izvietota lokatoru sistēma un tik uzstādītas jaunas balisitskās raķetes ar jauniem lādiņiem, kas ļauj domāt, ka tie būs spēcīgāki.

Līdz ar to, gaidāma NATO atbilde uz šādu rīcību, kas var izraisīt ne tikai jaunu bruņošanās sacīksti, bet sadalīt Eiropu divās daļās, kas varētu būt reāls drauds Eiropas Savienības pastāvēšanai, jo Austrumeiropas valstis tradicionāli atbalsta ASV viedokli, bet Rietumeiropas valstis pēdējā laikā nostājās pretīm ASV plāniem, kas noteikti radīs šķelšanos.

Vēlāk uzrakstīšu dziļākas pārdomas un interesantākus argumentus par šo tēmu.

Latvijas Krājbankas darbības apturēšana


Labvakar!

Nesen 21.11.2011, tika apturēta LKB darbība, kas liek atcerēties 2008. gada novembri. Ja kāds arī paredzēja krīzi, diez vai doma bija, ka vēsture var atkartoties tik precīzi.

Paskaidrošu savas bažas. Problēma nav tajā, ka finansiālas problēmas ir privātai bankai, bet gan tā slēpjās daudz dziļāk. Latvijai no nākamā gada vairs netiks pārskaitīts naudas tranš par aizdevumu un valstij nāksies refinansēt parādu privātā sektorā pārdodot valsts vērtspapīrus. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja pēc šī incidenta, kā līdzīgi notika 2008. gadā, Latvijai tiks pazemināts kredītreitings un pārfinansēšana nebūs iespējama, jo mums vienkārši nebūs tik daudz naudas, lai maksātu piemēram 9% gadā par valsts obligācijām. Tākā iespējams Latvijai nāksies aizņemties nākamgad vēl un līdz ar to mūsu ekonomika samazināsies uz kādiem pasmit procentiem.

Lai veicās!

Valodas jautājums Latvijā


Labdien!

Pēdējā laikā aktualizējās jautājums par valsts valodu Latvijā. Vēlos izteikt savu viedokli un redzējumu šai problēmai.

Pirmkārt, man ļoti patīk latviešu valoda un ļoti labprāto to lietoju katru dienu gan saziņa, gan lasot, gan rakstot. Uzskatu, ka latviešu valoda ir kā papildus zināšanu un pieredzes avots skatoties no informācijas ieguves skatapunkta. Mums ir daudz literārie darbi un ļoti aktīvi cilvēki, kas padara mūsu valodu dzvotspējīgu un ļauj cerēt, ka tā neizmirs vismaz tuvākajās desmitgadēs. Piemēram, mani uztrauc valodas liktenis, jo esot lielākam valodas lietotāju skaitam, palielinās komunikācijas un saziņas iespējas, tāpēc rakstu blogu latviešu valodā, lai vairotu tekstus internetā mūsu valodā un neļautu tai pamazām izmirt.

Otrkārt, jāsecina, ka ar latviešu valodu ir stipri par maz, lai iegūtu kaut cik normālu izglītību, jo problēma tajā, ka materiāli, pētijumu, avoti, informatīvā telpa diemžel latviešu valodā ir niecīga, kas neļauj pilnvertīgi darboties mazas valodas vidē. Šie apstākļi spiež mācīties angļu valodu un lietot krievu valodu, ideāli, ja cilvēks vēl zina vācu un fraņču valodu, tad viņam tiešām visas durvis dzīvē ir vaļā. Jebkurā gadījumā latviešu valoda nevar un tai arī nav nepieciešams konkurēt ar pasaules mēroga valodām. Mums ir jācenšās latviešu valodu padarīt par kultūras valodu, kuru izmanto mākslā, dzejā, prozā, dziesmās. Jācenšās, lai visi, kas māk latviešu valodu spētu vismaz vēl diviem cilvēkiem dzīves laikā iemācīt to, tad valoda nekad neizzudīs.

Manas domas par krievu valodu, kā otru valsts valodu ir dalītas, no vienas puses tā būtu loģiska fakta konstatācija, no otras puses radītu zināmas neērtības un nākotnē visdrīzāk dominētu valstī. Tomēr milzīgas problēmas tajā nesaskatītu, ja tiktu veidotas skolās mācību programmas, kā tas tiek darīts jau mūsdienās, kad tiktu vienādi mācītas divas valodas visiem. Piemēram, pašlaik priekšrocība ir krievu skolām, kur tiek mācītas abas valodas. Nepieciešams izlīdzīnāt proporcijas, lai cilvēks pabeidzot skolu vienādi labi zinātu abas valodas. Ko tas mums dotu? Cilvēki spētu orientēties ne tikai uz Eiropu, bet arī uz Āziju, kas kā papildus opcija noteikti nebūtu slikti, tāpēc, ka naudu var pelnīt abos virzienos. Mūsu cilvēki būtu daudz izglītotāki, jo valodu mācīšanās attīsta prāta spējas un darba tirgū ārzemēs vai veidojot uzņemumus šeit mums būtu priekšrocības.

Tagadējā situācija, kas pašreiz ir valstī, pēc manām domām, ir pieņemama visiem, jo valsts pārvalde un tiesu sistēma darbojās valsts valodā, bet biznesa vide lielākoties notiek citās valodās. Diez vai varēs kaut ko mainīt, jo šādiem apstākļiem ir daudz faktoru. Līdz ar to, šo situāciju varētu atstāt, bet uzskatus, ka arī valsts pārvalde pēc zināma laika var pāriet uz citu valodu, visdrīzāk angļu, jo tagadēja ekonomiskā situāciju piespiež Eiropas Savienību centralizēt varu un drīzumā šāds virziens tiks ieturēts aizvien straujāk, jo krīzes apstākļos palielināsies konkurence starp Ķīnu, ES un ASV, kas spiedīt piemērot stingrākus un radikālākus līdzekļus. Tas nenotiks uzreiz, bet varētu tikt izdota piemēram regula, kad sākumā lietvedībai jānotiek abās valodās, lai varētu palielināt kontroli un tad pamazām angļu valoda uzvarētu konkurenci.

Vēl viena liela problēma, ka aizbraucēji no Latvijas, saprotami cenšās iemācīties tās zemes valodu, jo darba tirgus spiež to darīt. Katrs aizbraucējs, redzot cik vietējie labi pelna un cik labi dzīvo, vēlās un arī to dara, ka atdot bērnu ārzemju bērnudarzos un skolās, kas nozīmē, ka pēc vienas vai divām paaudzēt latviešu valoda netiks lietoa vispār tajās ģimenēs. Līdz ar to secinājums, ka valodai ir ģeogrāfiska nozīme, tas ir, mūsu valodu mācās tikai šeit dzīvojoši cilvēki. Diemžēl šo procesu nekādīgi nevar ietekmēt.

Vienīgais variants, ka saglabāt mūsu valodi, ir padarīt to pievilcīgu priekš mācīšanas, kas nozīmē, ka cilvēkam ir jāzina, ka iemācoties latviešu valodu, viņš spēs sev nodrošināt kvalitatīvu un pārticīgu dzīvi, kā tas notiek Nīderlandē. Un tādā gadījumā nav nozīmes pārējiem faktoriem, jo nauda parasti risina visas problēmas.

Secinājums, nav no svara vai Latvijā būs divas vai viena valsts valoda, jo tik un tā faktiski 30% iedzīvotāji to lieto un diez vai kas mainīsies, bet svarīgi ir valsts labklājība, lai latviešu valoda neizzustu un būtu pievilcīga apgūšanai. Tos, kuri lasa šo blogu, aicinu vairāk rakstī latviešu valodā, tādejādi padarot to daudz izturīgāku mainīgajā pasaulē, jo mums katram ir jāsniedz šajā procesā savs ieguldījums.

Lai veicās! 🙂

Miglas pasakainais laiks


Migla pēdējā laikā “nosēžās” un pārklāj zemi, ļoti regulāri, kas rosina dažādas pārdomas un rada pozitīvas emocijas. Kaut arī migla vienmēr sev līdzi atnes drēgnumu samazina pārredzamību, tomēr tā dod iespēju paskatīties uz pasauli caur atmiņam un fantāzijām, kas attīra mūsu ikdienā piesarņoto prātu.

Atmiņas atrodoties miglā nāk prātā par lasītiem darbiem, kuros aprakstītas Latviešu karavīru cīņas Pirmajā pasaules karā, kuras notika Ložmetēju kalnā. Kaut arī novembris vairāk asociējās ar brīvības ciņam, tomēr tās kaujas atceres dienas arī nav ļoti tālu. Migla arī atsauc atmiņa Aleksandra Grīna darbu “Dvēseļu putenis”, kurā tiek aprakstīta kara invalīda dzīves epizode un kurā mistisko lomu spēlē migla, kas ir vārti starp rēgu un reālo pasauli.

Ejot cauri miglai rodas pārdomas par iepriekšaprakstīto laiku un spriežu vai pats būtu rīkojies tik varonīgi metoties ciņa ar ienaidnieku vai spēdams izjust visu moglas noslepumaino dabu. Droši vien, ka jā, bet nevēlos, lai kādreiz būtu jāizdara šāda izvēle.

Migla, tā noteikti dot iespēju redzēt pasauli citādāku, noteikti ne tādu kāda tā ir mūsu redzes uztverē, bet noteikti tādu, kāda pasaule parādās emociju un noslepumaino izjūtu dimensijā, kur baltā tvaiku sega paver durvis uz cilvēka iekšējo neizpētīto telpu.

Miega trūkums.


Labvakar!

Pēdējās dienas vienīgais, kas mani uztrauc tas, ko nesanāk  ilgāk par 5h dienaktī izbaudīt- miegu. Nepārtraukti sevi pieķeru pie domas, ka  nepieciešams vismaz šodien ieiet normālā laikā gulēt, bet kā jau katru reizi atrodās kāds iemesls, bezjēdzīgs iemesls, lai paildzinātu savu nomodu. Arī pildot kādu sarežģītu vai laikietilpīgu uzdevumu, rodas iespaids, ka pabeidzot to pirms gulēt iešanas rezultāts būs labāks un pat nepavīd doma, ka izguļoties būtu iespējams paveikt visu krietni kvalitatīvāk un ar svaigāku skatus uz lietām.

Tā arī katras dienas rītā nosolos, ka vakarā darīšu visu, lai pienācīgi izgulētos, tomēr vakarā šīs apzinigās domas pazūd, iespējams, ilgstoši esošā rudens miglā. Būs jācinās ar sevi tālāk un iespējams jāuzvar nebeidzamā cīņa ar sevi.

Lai veicās!:)

Cik cilvēku var būt uz zemeslodes?


Labdien!

Nesenā pagātnē, dažas dienas atpakaļ, tika pieņemts, ka uz zemes tagad ir 7 miljardi iedzīvotāju. Nolēmu papētīt, ko par to raksta dažādās mājas lapās meklējot google “how many people earth can hold”.

Informācija bija šāda: discovermagazine.com/1992/nov/howmanypeoplecan152 mājas lapā atrodams 1992. gada raksts, kas man priekš interneta likā ļoti vecs materiāls, un tajā teikts, ka uz zemes varētu izvietot aptuveni 30 miljardu iedzīvotājus, tas nozīmē arī pabarot tos. http://www.aboutmyplanet.com/environment/how-much-human-life-can-planet-earth-sustain/ vietne raksta, ka iedzīvotāju skaits varētu būt 10 miljardi, ja sarēķina saražoto graudu daudzumu uz planētas 2006. gadā. topdocumentaryfilms.com/how-many-people-can-live-on-planet-earth/ daudzās vietās, kā piemēram šajā nemaz netiek dots precīz skaitlis, tomēr tiek minēts par iedzīvotāju skaita palielināšanās paātrinājumu.

Veicot 5 minūšu pētījumu internetā, secinājums, ka reālu skaitli, cik daudz iedzīvotāju var būt uz zemes, neviens nevar pateikt. Visi minējumi ziņās un zinātnieku viedokļi balstās tikai uz politiskām nostādnēm un pieņemumiem. Man personīgais viedoklis, ka izstrādājot efektīvus mehanismus, kā patērēt pārtiku saudzīgāk nemetot ārā 10% ledusskapja satura katru nedēļu, dēļ derīguma termiņs, kurš ir beidzies, varētu ietaupīt daudz pārtikas, kas nākotnē būs obligāts pasākums, jo pārtika kļūs dārgāka augošā pieprasījuma dēļ. Jebkurā gadījumā skatoties uz šo problēmu no pārtika viedokļa, nerodās sajūta, ka vēl pāris miljardus zeme spēs pabarot, tas nozīmē, ka par šo problēmu nāksies satraukties pēc gadiem 20, jo aptuveni 10 gadu laikā iedzīvotāju skaits palielinās par 1 miljardu.

Iespējamais risks ir epidēmijas, jo palielinoties cilveku skaitam, daba var ieslēgt savus regulējošos mehānismus, kas noteikti nebūs patīkami pašiem cilvekiem. Kā tas jau ir bijis mēra laikā vai holēras epidēmijas laikā. Līdz ar to, noteikti mūs gaida interesanti un smagi laiki.

Lai viecas!