Bieži redzam cilvēkus, kuri ir noguruši un neapmierināti ar savu ikdienu, savu dzīvi un apkārt notiekošo. Runājot ar tiem cilvēkiem, var manīt skaidru neziņu un izmisumu, kas tiek paslēpts aiz dusmām un atrunām. Atrunas rodas par visu. Aiziet vakarā ar draugiem uz nepazīstamu izklaides vietu – ai tur jau noteikti nebūs nekas labs, neejam, sākt nodarboties ar jaunu sporta veidu – ai nav vairs tas vecums un arī laika vairs nav, sākt apmeklēt jaunus restorānus – ai iepriekšējie ir labi un nav zināms, vai citā vietā būs tik pat kvalitatīvi un gārdi utt. Noteikti katrs no jums ir redzējuši šādus cilvēkus un reizēm pieķēruši sevi pie tādām pašām domām. Ja mēs neko nemainām un turpinām darīt ierastas lietas ierastā kārtībā, tad mēs izdzīvojam vienu, sevis radīto dzīves modeli, kurš, iespējams, nav tas, ko mēs vēlamies, bet to dzīvojam tikai tāpēc, ka jūtamies droši savā personīgajām pasaulītē.
Kā to mainīt? Ļoti vienkārši, jāsāk darīt divas lietas citādāk, pirmkārt, jāiet pretīm nezināmajam, nekad neatkārtot vienu un to pašu lietu divreiz, piemēram, neest vienā resotranā divreiz, vai nekad nesatikt vienu un to pašu cilvēku divas reizes pēc kārtas, bet visu laiku tos mainīt utt. Otrkārt, vienmēr iet pretīm nezinājama un bailēm, piemēram, bail lidot, tad tieši jaiet un tas jādara, bail no pastaigas vakaros, tad tieši jaiet un jāstaigā, kamēr bailes izzūd, bail no strīdiem, tad tieši strīdi ir jārada un jācenšās tos uzvarēt utt. Dzīve noteikti nekļūs vienkāršāka, tomēr tā kļūs citādāka, interesantāka un sekmēs cilvēka izaugsmi, caur jaunas pieredzes uzkrāšanu.
sarkanakmens 