Izdzīvojušā kļūda (Survivorship bias)


Šodien nolēmu uzrakstīt kaut ko vieglu un interesantu. Nedaudz par izdzīvojušā kļūdu, kas ir viens no prāta māņiem jeb loģikas deformācijām, kas noved mūs pie nepareiziem rezultātiem un bieži rada smagas sekas. Es bieži diskusijā izmantoju šo kā argumentu, lai aizstāvētu savu viedokli. Pamēģiniet arī jūs pastrīdēties šajā jomā ar cilvēkiem un redzēsiet, cik ļoti grūti ir pārliecināt viņus par pretējo. Tas tikai liecina par to, ka liela daļa cilvēku dzīvo pavisam citā, neeksistējošā pasaulē.

Vienkāršiem vārdiem aprakstot, izdzīvojušā kļūda loģikā ir tad, kad tiek analizēti veikmīgie gadījumi, nepiešķirot lielu vērību tiem gadījumiem, kuri bija neveiksmīgi. Internetā par šo var atrast milzīgu materiālu daudzumu, savukārt es par to rakstu, lai rosinātu cilvēkus vispār meklēt informāciju par loģiku.

Sadzīvē esam bieži dzirdējuši šādu frāzi, smēķēšana nav kaitīga, mans vectēvs visu mūžu smēķēja un nodzīvoja līdz astoņdesmit gadiem. Šajā piemērā atpagalvojums pats par sevi norāda uz to, ka arguments ir nepareiz, jo vēctēvs tiek minēts kā piemērs, kas norāda, ka pārējie viņa vecuma cilvēki jau ir miruši. Ja pieņemsim, ka vectēvs tiešām nodzīvoja līdz astoņdesmit gadiem, tad objektīvam rezultātam mums būtu nepieciešams paņemt statistiku un paskatīties, cik cilvēki ir miruši, kas bija smēķējuši tik pat ilgi un izrādītos, ka to skaits ir daudz lielāks, bet vectēvs ir tikai laimīgs izņēmums no kopējās statistikas.

Vēl viens ļoti populārs mīts ir par mācīšanos. Bieži dzirdam frāzi, nav jēgas mācīties, piemēram, ir miljonārs, kurš kļuva bagāts ar 6 klašu izglītību. Forša atruna, lai neko nedarītu, bet patiesībā mums vajadzētu ņemt statistiku un skatīties, cik lieli ienākumi ir cilvēkiem ar pamatskolas izglītību, vai pat nepabeigtu pamatskolas izglītību. Uzrakstīšu priekšā, ļoti zemi un liela daļa ir vismaz reizi mūžā bijuši notiesāti par kaut kādu noziedzīgu nodarījumu, un cik no tiem ir ar alkohola un narkotiku atkarību, ir vairāk retorisks jautājums.

Rezultātā varam secināt, ja kāds cilvēks savā runā lieto vārdus, “visi taču tā dara…”, “es zinu vienu cilvēku, kuram izdevās…”, “nav jēgas, jo nevienam nesanāk…”, tad ziniet, ka visdrīzāk kopējā konstrukcijā ir izdzīvojušā kļūda, kas noved pie pilnīgi nepareiziem loģiskiem secinājumiem. Ar šo ir jācīnās katru dienu, lai pašiem pieņemtu pareizu lēmumu un dzīvotu reālajā pasaulē, nevis māņos.

Kas ir jādara Latvijai lai būtu bagātai?


Tēja, vakars un miers. Noteikti šie ir ideāli apstākļi, lai uzrakstītu kādu labu rakstu savā blogā. Daudzi sarunas laikā prasa, ko vajadzētu darīt Latvijai, lai mēs kļūtu bagātāki kā valsts. Cilvēki parasti izsaka daudzas domas, no kurām daļa ir pareiza, bet daļa balstās uz steriotipiem. Tāpēc nolēmu demonstrēt paņēmienu, kas ļaus jebkuru diskusiju padarīt saturīgāku.

Atveram foršu retingu, ko sagatavo Pasaules ekonomiskais forums – Global Competitiveness Report 2019. Paņemam kādu ļoti bagātu valsti, piemēram, Nīderlandi, jo Igaunija ir tik ļoti visiem apnikuse, un jātiecas tomēr uz augstāko standartu. Tālāk skatāmies, Nīderlande atrodas ceturtajā vietā, kā viskonkurētspējīgākā valsts pasaulē, savukārt Latvija ieņem 41. vietu. Skatāmies tālāk Nīderlandes rādītājus dažādās jomās:

Institūcijas – 79, Infrastruktūra 94, IT līmenis – 76, Makroekonomiskā stabilitāte – 100, Veselība – 94, Cilvēku prasmes – 85, Preču un pakalpojumu tirgus – 70, Darba spēka tirgus – 75, Finanšu sistēma – 85, Tirgus lielums – 74, Biznesa dinamika – 81, Inovāciju kapacitāte – 76.

Visu skaitļu detalizētu atšifrējumu var atrast ziņojumā. Šo skaitļu analīze nav raksta mērķis, tāpēc vienkārši pieņemam zināšanai.

Tālāk skatāmies Latvijas rādītājus, iekavās norādot +/- no Nīderlandes rādītājiem:

Institūcijas – 59 (-20), Infrastruktūra 76 (-18), IT līmenis – 80 (+4), Makroekonomiskā stabilitāte – 100 (0), Veselība – 77 (-17), Cilvēku prasmes – 76 (-9), Preču un pakalpojumu tirgus – 59 (11), Darba spēka tirgus – 67 (-8), Finanšu sistēma – 57 (-28), Tirgus lielums – 44 (-30), Biznesa dinamika – 66 (-15), Inovāciju kapacitāte – 42 (-34).

Tagad skatāmies, kurās jomās Latvija atpaliek visvairāk:

1. Inovāciju kapacitāte – 42 (-34) – tiesu sistēma, nodokļu politika un tiesiskais regulējums;

2. Tirgus lielums – 44 (-30) – nav tieši ietekmējams, bet atkarīgs no citām jomām;

3. Finanšu sistēma – 57 (-28) – korupcija un tiesiskais regulējums;

4. Institūcijas – 59 (-20) – korupcija un tiesikais regulējums;

5. Infrastruktūra 76 (-18) – korupcija;

6. Veselība – 77 (-17) – korupcija un tiesiskais regulējums.

Papildus es atzīmēju arī iespējamos iemeslus, kas varētu būt par pamatu sliktajiem rādītājiem.

Lūk, arī virziens, uz kuru mums vajadzētu virzīties, risinot problēmas, lai attīstītu augstāk minētās jomas un sasniegtu Nīderlandi. Vai šeit ir kaut kas sarežģīts, nē nav, jo Nīderlandieši to jau ir izdarījuši. Problēma ir vairāk politiķos, kas koncentrējās uz sava personīgā labuma gūšanu, tādējādi atņemot sev tik vērtīgo laiku, lai izdarīt kaut ko noteiktu valsts labā un ieietu vēsturē pozitīvā gaismā.

Kāpēc Latvijā nekas nevirzās uz priekš? Tāpēc, ka ir daudz privātu interešu, tiesiskais nihilisms un bailes kaut ko mainīt, zaudējot popularitāti. Tas viss iet kopsakarā ar korupciju un cita veida noziedzīgiem nodarījumiem. Vai politiķi zina, kas būtu darāms, lai uzlabotu situāciju? Protams, jo ir neskaitāmas rekomendācijas no starptautiskajām organizācijām, ekspertu un auditoru ieteikumi, kā arī vispārīgā valsts attīstības teorija. Diemžēl, lai kaut kas notiktu, nepieciešams kaut ko arī darīt, nevis imitēt aktīvu darbību.

Vakara citāts – Mohandass Gandijs


Kārtējais vakars, kad iespējams papētīt kaut ko interesantu. Tieši tāpēc man radās velme pameklēt izcilus citātus, jo tieši tādi citāti rada izcilas domas un idejas. Mēs bieži ikdienas steigā aizmirstam par fundamentālām lietām, kas veido cilvēku sabiedrību un uzskatus. Mohandass Gandijs (Mahatma Gandhi), kurš dzīvoja no 1869. gada līdz 1948. gadam Indijā, izgāja sarežģītu dzīves ceļu un veica būtiskus darbus priekš Indijas un cilvēces kopumā. Tāpēc brīvā laikā ir vērts palasīt viņa darbus. Lūk, arī šeit viens no viņa neskaitāmajiem citātiem.

“Kāda tur starpība mirušajiem, bāreņiem un bezpajumtniekiem, vai posts nodarīts totalitārisma vai arī brīvības un demokrātijas svētajā vārdā.”

Izvēloties nevardarbīgas pretošanās ceļu, Mohandass Gandijs patiesībā izvēlējās miera ceļu, jo neviens cilvēka upuris nav tā vērts, lai veiktu darbības, apmierinot kāda līdera ego. Citātā ir ietvertas vairākas dziļas domas, kur viena no tām ir tāda, ka var aizsegties ar jebkāda veida attaisnojumu savām darbībām, bet, ja kaut kādā brīdī būtu iespējams izslēgt skaņu un visus notikumus vērot kā mēmā kino, mēs redzētu, ka vieni cilvēki galina otrus, mērdē badā, pakļauj, atstāj bez iztikas, tikai viena mērķa vadīti, lai iegūtu sev pēc iespējas vairāk resursus. Savukārt cilvēkiem, ņemot vērā, ka cilvēks dzīvo fantāziju pasaulē, izdomā stiprā vadoņa fantāziju, tautas varas fantāziju, gudrā līdera fantāziju utt. Tomēr realitātē visas fantāzijas dzīvo cilvēku galvās, bet reālie resursi tiek koncentrēti to rokās, kuri tās fantāzijas rada.

Prostitūcija – iemesli un sekas


Tie, kas seko maniem ierakstiem Twitter, pamanīja, ka biju uzrakstījis apņemšanos savā blogā izvietot rakstu par prostitūciju. Iemesls bija ļoti vienkārš, kāds Twitter lietotājs, atsaucoties uz rakstu, bija izvietojis savu viedokli par to, cik smaga ir sievietes dzīve, jo viņai, lai audzinātu bērnu, ir jānodarbojās ar prostitūciju un, spriežot pēc intervijas ar to sievieti, viņa lieto narkotikas pirms darba, jo citādāk viņa nevar veikt savus darba pienākumus. Es, protams, iebildu, uzrakstīdams, ka prostitūcija ir katra cilvēka izvēle un tieši narkotikas varētu būt par iemeslu, kāpēc tā sieviete nav spējīga veikt kādu citu darbu. Ņemot vērā, ka Twitter ziņas ir ļoti ierobežotas apjomā, ievietošu ziņu jeb postu savā blogā. Kas ir prostitūcija, kādi ir tās iemesli un kādas ir profesijas pastāvēšanas sekas? Šoreiz par tēmu, kura nevienam nav vienaldzīga, kāds sevi redzēs kā pakalpojuma sniedzēju, kāds kā klientu un kāds, kurš no tā visa neko nesaprot, nosodīs visu nozari.

Kas ir prostitūcija? Uz šo jautājumu atbildi varam meklēt Latvijas tiesību aktos. Ministru Kabineta (MK) 22.01.2008. noteikumi Nr. 32 “Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi”, nosaka, ka Latvijā par prostitūciju, atbilstoši iepriekšminēto noteikumu 1. punktā noteiktajam, tiek uzskatīts seksuālo pakalpojumu sniegšana par maksu. Rakstā protams apskatīšu jautājumu plašāk, bet redzams, ka formulējums “seksuāls pakalpojums” ir ļoti plašs un ar to var saprast jebkāda veida seksuālos pakalpojumus. Jāuzsver, ka atšķirībā no tiesību aktiem, sabiedrībā bieži par prostitūciju uzskata tikai fizisku kontaktu, kaut arī, piemēram, video čats, kur par maksu kameras otrā pusē cilvēks vai cilvēku grupa veic seksuāla rakstura darbības, arī var tikt uzskatīta par prostitūciju plašākā izpratnē.

Kur paliek barteris? Uz šo jautājumu likums mums neatbild un šo sabiedrība cenšās slēpt, ja, piemēram, divi cilvēki vienojās, ka viens otru aizved dārgās vakariņās un par visu samaksā, bet otrs piekrīt stāties dzimumattiecībās, vai šo arī var uzskatīt par prostitūciju. Atbilde, jā, jo maksa ir plašs jēdziens. Protams, no likuma viedokļa tādā gadījumā atbildība neiestāsies, bet no morālā skatu punkta, tas ir tas pats. Par šo rakstīju pagājušajā gadā un sāņemu daudz komentārus. Ja mēs atzītu barteri, kā maksu par pakalpojumu, tad izrādītos, ka liela daļa sieviešu, kas attiecībās atrodas mantkārīgu nolūku vadītas, ir vienkārši intīmpakalpojumu sniedzējas ar dārgu abonēšanas maksu.

Vai protitūcija Latvijā ir legāla? Augstāk minēto MK noteikumu 3. punktā noteikts, ka personai atļauts piedāvāt vai sniegt seksuālos pakalpojumus par maksu tikai dzīvojamā telpā, kas ir tās īpašums vai par kuru tā ir noslēgusi īres līgumu. Līdz ar to Latvijā ar prositūciju var nodarboties jebkura presona, kas sasniegusi 18. gadu vecumu un ir rīcībspējīga. Parasti šī nodarbe tiek reģistrēta kā saimnieciskā darbība, ko veic pašnodarbinātā persona. Un šeit daudziem var būt pārsteigums, bet ir prostitūcijas pakalopjuma sniedzēji, kas maksā nodokļus, iesniedzot regulāras deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestā. Interesanti būtu papētīt, vai apakšveļa un dažāda veida palīglīdzekļi tiek deklārēti kā attaisnotie izdevumi.

Kādi ir prostitūcijas iemesli? Ņemot vērā, ka tā ir saimnieciskā darbība, kā mēs noskaidrojām iepriekš, kad par samaksu tiek sniegts noteikts pakalpojums, tad jebkurā gadījumā mērķis ir peļņas gūšana. Pie tam ceļi, kā līdz šai profesijai nonāk, ir dāžadi, bet mērķis ir vienmēr viens.

Sāksim ar elitāro klasi, ir jauna skaista sieviete, kura saprot, ka pēc viņas ir liels pieprasījums un vīrieši ir gatavi maksāt par to naudu. Attiecības viņa nevēlas, jo dzīvē ir daudz interesantu lietu, ceļošana, studijas, tusiņi utt. Viņa nolemj monitizēt savu izskatu un par naudu piedāvā dažāda veida intīmpakalpojumus. Kādi var būt ienākumi, 1000 EUR, 3000 EUR par nakti. Lai nokļūtu tādā līmenī, viens ceļš ir caur modeļu āgentūrām, dažāda veida pasākumiem utt. Lielākajai daļai tur nekad neizdosies nokļūt, tāpēc tālāk par otro klasi.

Standarta gadījums, meitene atbrauc no laukiem uz Rīgu studēt, darbu var atrast, bet ar to nebūs pietiekami, lai apmaksātu visas vajadzības un sutdijas. Starp draugiem ir tādi paši studenti, bet bagātu mīļāko atrast grūti vai neiespējami. Tāpēc brīvā laikā, caur kādu interneta portālu vai mobilo iepazīšanās aplikāciju piedāvā intimpakalpojumus ārzemniekiem, lai par šo nodarbi neuzzinātu draugi, radi un paziņas. Daudzām sievietēm uz reputāciju ir nospļauties, tāpēc starp klientiem ir arī vietējie. Šajā gadījumā peļņa varētu būt no 100 EUR stundā, atkarībā no izskata un figūras. Šo noteikti varam uzskatīt par vidējo klasi un klienti var būt dažādi, bet visdrīzāk tie būs samērā turīgi.

Vēl viena klase ir sievietas pēc 35 gadiem. Ja paskatāmies interneta portālus, kur tiek piedāvāti prostitūcijas pakalpojumi, tad redzam, ka daudz piedāvājumi ir no sievietēm, kuras vizuāli un vecuma ziņā nav tik pievilcīgas, tomēr to cenas  piedāvājums ļauj konkurēt ar jaunām un simpātiskām meitenēm. Pie tam, ja ir piedāvājums, tad acīm redzams, ir arī pieprasījums, kas šo piedāvājumu ir radījis. Šajā gadījumā cena var būt 50 EUR un uz augšu.

Pati zemākā klase ir standarta gadījums. Nāk no zema sociālā slāņa. Skolas laikā mācījās slikti, kādos 15 gados sāka lietot psihotropās vielas un 18 gados nonāk pie apziņas, ka izglītības nav, veselība nav ideāla, narkotisko vielu atkarība rada nepieciešamību pēc regulāriem ienākumiem, ir bērns vai pat divi, kuri arī kaut kā ir jābaro un nekas cits neatliek, kā iet uz šosejas vai kaut kādos lētos bāros un piedāvāt savus pakalpojumus cilvēkiem ar zemiem ienākumiem vai no zema sociālā slāņa. Šeit cena var būt no kādiem 30 EUR. Tieši šos gadījumus rāda pa televīziju un par tiem raksta ziņu portālos, kad vēlas parādīt sievieti par dzīves un apstākļu upuri.

Atsevišķa tēma ir video čats, kur par maksu otrpus kameras cilvēki dara dažāda vieda seksuāla rakstura darbības. Šis ienākums ir legāls daudzās valstīs, Latvijā šis jautājums nav tiesiski regulēts. No vienas puses, šeit nav fiziska kontakta, no otras puses, tiek maksāts par seksuālas baudas gūšanu. Ienākumi var būt 1500 EUR, 3000 EUR utt. Pie tam bieži video čatu izmanto, lai meklētu klientus, kuri gatavi maksāt ļoti lielu naudu, tādējādi patiesos ienākumus grūti novērtēt. Ar to nodarbojās dāžāda sociāla slāņa un vecuma cilvēki. Pie tam daudziem tas no morāles viedokļa neasociejas ar prostitūciju, kaut arī, manā skatījumā, video čats būtu kvalificējams tieši tāpat.

Kāpēc prositūcija tiek izvēlēta kā profesija? Ņemot vērā, ka prostitūcijas mērķis ir gūt ienākumus, tad sakne meklējama tieši atalgojumā. Cik daudz var vidēji nopelnīt sieviete ar pamatskolas vai vidusskolas izglītību? Aptuveni 700 EUR uz rokām Rīgā, ja paveicas atrast labu darbu, ja nē, tad vidēji 500 EUR. Cik daudz var nopelnīt studente, kas strādā uz pusslodzi, lai darbu varētu apvienot ar studijām, 400 EUR uz rokām. Cik daudz var nopelnīt sieviete bez izglītības un narkotisko atkarību, vidēji 300 EUR, ja paveicas, bet vienā darbavietā viņa ilgi nenoturēsies. Lūk, arī atbilde uz jautājumu, naudas ienākums, ko sieviete vai vīrietis var gūt no prostitūcijas, ir bieži reizes lielāks nekā ienākums no algota darba. Pie tam šāda veida darbs nodrošsina brīvu grafiku un lielu pielāgošanās iespēju no ģeogrāfiskā skata punkta. Tīri no loģikas viedokļa, priekš kam jaunai, skaitai studentei, mocīties pa 80 stundām nedēļā par 400 EUR mēnesī, ja par 20 intīmpakalpojumiem viņa nopelnīs 1600 EUR vai 3000 EUR vai pat 4000 EUR. Tāpat ir ar pārējām klasēm, tikai tur ienākumi ir zemāki, bet motivācija tāda pati.

Kādas sekas sabiedrībā atstāj prositūcija? Ja mēs galvās esam sev izveidojuši nereālu ēdeni, kurā viss ir salikts pa plauktiņiem. Kura sastāv no uzticīgiem vīriem un sievām, kur katrs vēlas studēt un iegūt pēc iespējas augstāku kvalifikāciju. Kur nav pusaudžu narkomānijas un alkoholisma. Kur atalgojums par prostitūciju ir zemāks par atalgojumu no parasta darba. Kur visa pasaule ir tīra, balta un gaiša, tad prositūcija viņiem liksies kā kaut kas netīrs, aizliegts, pretdabīgs un nosodams. Pirmā velme, kas rodas, ir to aizliegt un gan pakalpojuma sniedzējus, gan klientus ielikt cietumā. Iepriekšminētais viedoklis ir saknē nepareiz un pat bīstams. Tas veidojas tāpēc, ka audzināšanas procesā vecāki nav par šo tēmu runājuši ar bērnu, skolā par to nav runājuši pasniedzēji, kā rezultātā starp cilvēkiem tas tiek uzskatīts par kaut ko nosodošu un vārds “prostitūta” tiek lietots kā aizvainojums un apsaukāšanās. Bīstami tas ir tāpēc, ka ar šādu audzināšanu sabiedrībā tiek ieaudzināts, ka šādas profesijas pārstāves ir ārpus likuma, pret tām var slikti attiekties, izraidīt no sabiedrības, sist un neievērot to tiesības. Tiek ieaudzināts naids, kam nav nekāda pamata.

Otra monētas puse ir vardarbība, kas paaugstināsies, ja šo profesiju aizliegt. Pati profesija noteikti neizzudīs, bet kriminalizēsies, kur paaugstinoties nelegālā biznesa riskiem, pieaugs korupcija un tādu piespiedu līdzekļu izmantošanu, lai visi nozarē klusētu. Labs piemērs ir narkotikas, tās ir aizliegtas, bet tik un tā ir nopērkamas un tajā biznesā iesaistītie cilvēki viegli var pielietot vardarbību, lai sasniegtu savu mērķi, jo risks par noķeršanu ir ļoti augsts.

Vēl milzīga problēma, ko risina prostitūcija, ir spriedzes un vardarbības mazināšana starp vīriešiem. Nav noslēpums, ka vīriešiem smadzenes ir iekārtotas tā, ka smadzeņu daļa, kas atbild par seksuālo apmierinātību atbild arī par agresiju. Līdz ar to, nesaņemot intīmpakalpojumu, vīrietis var realizēt savas tieksmes kādu izvarojot vai veicot noziegumu, piemēram, iesaistoties kautiņā. Līdz ar to nauda un pakalpojuma pieejamība atrisina šo problēmu.

Nobeigumā. Sabiedrībā ir radīti daudzi steriotipi par prostitūciju, ka tā ir netīra, saistīta ar narkotikām un to izmanto tikai noziedznieki. Patiesībā tā ir industrija, kas apmierina klienta velmes, tāpat kā zobārsts vai veikala pārdevējs. Kā tika parādīts šajā rakstā, šī industrija ir ļoti liela un iedalās vairākās klasēs vai grupās. Tikai maza daļa no visām intīmpakalpojumu sniedzējām ir sociāli degradētas narkomanēs ar pieciem bērniemi un cietumā sedošu bērnu tēvu. Lielākā daļa pakalpojumu sniedzējas ir labi koptas un adekvātas sievietes, kurām šī nodarbe ir bizness un slikti izskatoties vai neesot pieklājīgai pret klientu, tirgū valdošā konkurence vienkārši izspiedīs no tā ārā. Vai vajag nosodīt prostitūcijā iesaistītās personas, noteikti nē, vai vajag izglītot sabiedrību un uzlabot izpratni par nozares funkcijām un problēmām, noteikti jā. Pie tam uzrakstīšu ļoti interesantu domu, no ekonomiskā viedokļa, mums ir izdevīgi, lai cilvēki nodarbojas ar prostitūciju Latvijā un šeit maksā nodokļus, nekā brauc projām no valsts, tāpēc mēs kā sabiedrība esam ieinteresēti, lai šī nozare būtu komforta visām iesaistītajām pusēm.