Sīrija – cīņa par reģionu


ap_01

Ilgi pārdomājot, pieņēmu lēmumu ievietot īsu postu par Sīriju, jo jau veselu gadu tur notiek cīņa starp iekšējiem un ārējiem spēkiem par ietekmi Sīrijas teritorijā. Nolēmu padalīties ar savu skatījumu uz esošo situāciju par Sīriju, jo regulāri lasu un skatos raidījumus iegūstot informāciju, izmantojot dažādus ziņu avotus, kas ļauj izveidot neatkarīgu viedokli. Datus esmu ņēmis no ASV Centrālās izlūkošanas mājas lapas un Krievijas Elektroniskās akademiskās encikopēdijas par ģeogrāfiju.

1. Īsa Sīrijas vēsture:

Sīrijas teritorijā civilizācija pastāvēja jau 10. gs. pirms mūsu ēras. Sīriju var uzskatīt par mūsdienu civilizācijas pirmsākumu vietu kopā ar Seno Ēģipti un Persiju. Sīrijas ekonomiskajā un kultūras teritorijā agrāk ietipla Izraelas, Libānijas un Jordānijas teritorijas. Sīrijas teritorija bija Aleksandra lielā “impērijas” sastāvdaļa, vēlāk Romas impērijas un vēl vēlāk Bizantijas impērijas sastāvdaļa, līdz pat 7. gs. mūsu ērā, kad Sīrijas teritorija kļuva par arābu un citu musulmāņu relīģiju pārnēmušo cilšu teritoriju, kļūstot par musulmānu kultūras centru. Vēlāk Sīrijas teritorija pārgāja pie Osmānu impērijas, kuras sastāvā bija līdz 1918. gadam. Pēc Pirmā pasaules kara beigām, kad Osmaņu impērija atradās zaudētāju lomā, Sīrijas teritorija tika sadalīta starp Franciju un Angliju (patiesībā Lielbritāniju, bet būsim reālisti, izņemot Angļiem, Lielbritānijā nevienam nav lielas teikšanas, tāpēc faktiski tā ir Anglijas politika un intereses). 1925. gadā Francija ieveda savu karaspēku Sīrijā, lai nostiprinātu savu ietekmi. Gan Francija, gan Anglija ieguva savu ietekmes zonu. Anglija sāka mērķtiecīgu ēbreju ievešanu Sīrijas teritorijā ar nodomu vēlāk izveidot ēbrēju valsti, kas pēc Otrā pasaules kara arī tika izdarīts, izveidojot Izraelu. Pēc Otrā pasaules kara, Francija zaudēja savas pozīcijasreģionā.

2. Sīrijas raksturojums:

Kā visiem zināms, Sīrija atrodas pie vidusjūras Tuvajos austrumos. Sīrijas iedzīvotāji etniski sadalās: 90% arābi un pārējie 10%, kuros ietilps kurdi, armēņi, turkmēņi un citi. Dominējošā valoda Sīrijā ir arābu valoda. Sīrijas diasporu vidū tiek lietotas kurdu un Armēņu valodas. Aptuveni 85% Sīrijas iedzīvotāju ir musulmaņi no kuriem 74% ir Sunīti un 16% Alavīti. 10% no iedzīvotājiem ir kristieši, ko sastāda Armēņi, kas dzīvo lielpilsētās. Sīrijā dzīvo 22,5 miljoni iedzīvotāju, pie tam gandrīz 90% iedzīvotāju vecums ir zem 55 gadiem. Interesanti man likās fakts, ka Sīrija tērē 3,4% (Latvijā 6,7%) no IKP par medicīnu un 5,4% (Latvijā 5,0%)  no IKP par izglītību, līdz ar to ārstējās viņi sliktāk nekāmēs, izglītojās labāk (pēdējā atziņa vairāk izteikta joka pēc).

Ekonimikā 2011. gadā Sīrijai bija sekojoši rādītāji: IKP 5 100 dolāri uz iedzīvotāju (Latvijā 17 300 dolāri), bezdarbs Sīrijā bija 18% (Latvijā 16%). Sīrijas ekonomika sadalās: 22% rūpniecība, 17% lauksaimniecība un 61% pakalpojumi. (Latvijā 25% / 5% / 70%).

Konfikta būtība, pēc manām domām, ir ietekmes sfēras sadālīšana reģionā, jo kā redzams, reģionā ir vairāki spēlētāji, kuriem ir svarīgi nosvērt ietekmes kausu uz savu pusi. Ieinteresētās valstis ir:

1. Saudu arābija – vēlās kontrolēt caur Sīriju izvietotus naftas un gāzes vadus;

2. Jordānija – vēlās palielināt savu ietekmi reģionā gan politisko, gan ekonomisko;

3. Turcija – vēlās nostiprināt savas pozīcijas reģionā, jo nav aizmirsusi Osmaņu impērijas laikus un tiecās pēc iespējamās ekonomiskās rekonstrukcijas;

4. Izraela – kā nesen izveicās viens no Izraelas ārpolitikas pārstāvjiem (ārlietu ministrs), tad jebkuri neliēši Sīrijas vadībā apmiera Izraelu vairāk par esošo varu, pie nosacījumā, ka šiem neliešiem nebūs nekādu attiecību ar Irānu. Iepriekšminētais labi demonstrē Izraelas intereses Sīrijas iekšējā konfliktā;

5. ASV – vēsturiski atbalsa Izraelu, jo lielākā daļa ASV kongresmēņu un Senatoru ir ēbrēji un Izraelā daudziem dzīvo radi vai draugi;

6. Irāna – Sīrijas esošā valdība ir Irānas sabiedrotie un zaudējot Sīriju, Irāna zaudē izeju uz Vidusjūru un pēc būtības visu reģionu, un var sākt gatavoties karam pret ASV un Izraelu tuvāko gadu laikā;

7. Krievija – turpmākajos gados, kad ASV un sabiedrotie pakļaus Irānu, pēc tam, kad Sīrija pāries zem “Rietumu” kontroles, Krievijai draud nonākt ASV ielenkumā no visām pusēm, sākot ar Somiju un pa apli uz leju līdz Afganistānai, kur varēs izvietot pretraķešu sistēmas, tādējādi mazinot vienīgo uz šodienu argumentu, kāpēc ar Krievīju rēķinās pasaulē.

Līdz ar to saduroties tik daudzām interesēm, militārais konflikts ir neizbēgams un karaspēka ievešana Sīrijā ir laika jautājums. Pašlaik izskatās tā, ka ASV ar Krievijas palīdzību, par ko Krievija visdrīzāk nav aizdomājusies, veic visas nepieciešamās darbības, lai demontētu Sīrijas ķīmiskos ieročus, tādējādi izslēdzot tos no Sīrijas armijas arsenāla militāras operācijas gadījumā. Nākamais solis visdrīzāk, dēļ jebkāda kaut cik ticama iemesla, ieviest Sīrijā bez lidojumu zonu, tādējādi dodot “nemērniekiem” jeb pēc būtības teroristiem iespējas daudz sekmīgāk cīnīties pret Sīrijas valdību. Ņemot vērā, ka Asadu pēc starptauskajām normām būts grūti sodīt, jo viņš ir leģitīmas varas pārstāvis, tad nemiernieki noteikti parūpēsies, lai visa Sīrijas valdošā elita nepaliktu dzīva (kā tas notika Lībijā), to fiziski iznīķinot, iespējams Asadam piedāvās patvērumu, piemēram, Čadā vai Nigerā.

Beigās vēl vēlos pieminēt, ka Sīrijā karojošie “nemiernieki”, pēc būtības, teroristi, sastāv no aptuveni 9 dažādiem grupējumiem, kuru rindās ir gan angļi, franči, turki, kurdi, krievi, beļģi, afgāņi, pakistānieši, lībieši, jordāņi, katarieši u.c. Kā redzmas iepriekš, raiba publika, kas noteikti nepārstāv ne mistiskās Sīrijas tautas intereses, ne demokrātiskās iekārtas idejas utt. Teroristi pārstāv vienīgi radikālas islamizācijas un šariātu likumu ieviešanas ideju Sīrijā, kā tas ir Afganistānā. Neredzu, ka gadu pēc Kadafi nogalināšanas, Lībijā būtu demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanas uzplaukums, pretēji, tur ir nekārtība, terorisms, noziedzība un radikālais islāms.

Interesanti tas, ka Wikipediā jau ir ievietota informācija par to, ka Sīrijas karaspēks ir pielietojis ķīmisos ieročus, kaut karī oficiāla izmeklēšana netika veikta un ANO savus secinājumus, saistībā ar to, kurš ir pielietojis ķīmiskos ieročus, nav izteicis, bet vienīgi apstiprinājis faktu, ka tādi tika izmantoti.

Advertisements