Daudziem šķiet, ka dzīve izskatās tāda, kādu mēs redzam ar savām acīm un dzirdam ar savām ausīm. Interesanti, ka lielu daļu mūsu uztveres veido halucinācijas, kas aizpilda tukšos laukus smadzenēs, jo mūsu maņas nevar uztvert pasauli pilnā apjomā, bet smadzenēm svarīgi apkārtējo vidi uzzīmēt vienotu un nepārtrauktu. Tieši tāpēc mēs nejūtam to, ka kopš vakara līdz rītam esam astoņas stundas gulējuši, bet priekš mums pēdējā nomoda minūte un pirmā rīta rosme ir nepārtraukts stāsts, kas mākslīgi tiek salīmēts kopā un ir tikai un vienīgi iztēles auglis. Pamazām nonākot līdz virsraksta tēmai, arī jurisprudence pēc savas būtības ir ilūzija jeb šajā gadījumā fikcija, kas daudz neatšķiras no senajiem kultiem. Šajā rakstā nedaudz par līdzīgo, atšķirīgo un lietderīgo.
Jebkurā sabiedrībā pāris cilvēkus, kuriem ir nelieli apziņas defekti, izvirza par garīgiem līderiem, kuri uzbūvē vienotu pasaules ainu un spēj izskaidrot jebkuru parādību, interpretāciju balstot uz iepriekš izveidoto iztēles pasauli. Piemēram, ilgstoši līst lietus un sabojā visu ražu, to var interpretēt kā dievu dusmas. Šamanis vienmēr zina risinājumu, kad pie viņa atnāk cietušie cilvēki. Viens no risinājumiem varētu būt sarīkot kaut kādu rituālu un ziedot dieviem kādu vērtīgu mantu, lai iegūtu dievu labvēlību. Nav tā, ka cilvēki būtu tik ārprātīgi, lai patiesi tam ticētu, ja tas nenestu kaut kādu materiālu vai emocionālu labumu. Šāda ticība spēj pirmkārt, apvienot lielas cilvēku masas, izveidojot vienotu iztēlotu kultūras telpu, nosakot vienotas vērtības, tādējādi nodrošinot kārtību un dodot drošības sajūtu, otrkārt, dot cilvēkiem cerību un mērķi. Mēs visi zinām, ka dzīvot bez jebkāda mērķa ir grūti, tad šamanis pasaka, jums ir jāaiziet tur aiz kalna un jāatnes man retu augu, lai veiktu rituālu. Vēl viena svarīga lieta ir cerība, ko dot šamanis, jo pēc rituāla, visi cer, ka beidzot sāksies vieglie un labie laiki bez plūdiem un labu ražu. Pretī šamanis no sabiedrības saņem daudz resursus, jo šamanim nekad nav jāiet medībās, jāpiedalās karā vai jāstrādā parasts darbs.
Ja paskatāmies uz juristiem, tad bieži viņi pilda šamaņa funkcijas. Juristi izdomā vienotu pasauli, kas tiek veidota ar likumu palīdzību. Tiek uzburta kopēja pasaules aina, kurā cilvēks var justies droši. Ja pildīsi likumu, tad valsts tevi sargās. Papildus tam, kad pie jurista atnāk klients, viņam tiek izvirzīts mērķis, piemēram, tiesāšanās, un cerība, ka tiesvedība tiks uzvarēta. Patiesībā, neviens jurists nevar pilnībā garantēt tiesvedības iznākumu, bet klientiem pat neliela uzvaras iespējamība sniedz neatsveramu gandarījumu un milzīgu cerību. Reizēm gadās tā, kad cilvēks atnāk pie jurista, izrunājās un pēc tam nolemj neko ar situāciju nedarīt, toties jūtas atvieglots un ar mierīgu dvēseli dodas projām. Līdzīgi kā rituālos šamanis sūta cilvēkus pēc kaut kādiem elementiem priekš ceremonijas, tā arī jurists sūta klientu apkopot esošos pierādījumus, lai tos varētu iesnieg tiesā. Tāpat kā šamanis, jurists interpretē situāciju un izskaidro visu, pamatojoties uz vispār pieņemtu pasaules kārtību, kas patiesībā ir izdomāta fikcija un ilūzija, jo tiesības materiālajā formā neeksistē un tās dzīvo tikai cilvēku prātos.
Jautājums, vai mums vajadzīgi šamaņi un juristi. Atbilde ir vienkārša, kamēr mēs esam homo sapiens un neesam evolucionējuši kādos citos homo, tad noteikti šamaņi un juristi ir nepieciešami. Gan vieni, gan otri ir cilvēki ar psihiskām novirzēm, kas izpaužas kā pastiprināta nepieciešamība pēc noteiktas, stingras kārtības, kuru nedrīkst sajaukt un visām darbībām jābūt atkārtotām noteiktā kārtībā regulāri neskaitāmas reizes. Rituāla gadījumā, nedrīkst, lai kaut kas tiktu darīts ne pēc sen noteiktiem priekšrakstiem, piemēram, pirmos paņemam liepu zarus, tad iemērcam tos ūdenī un tad iemetam ugunskurā. Nav pieļaujams sajukt darbības, piemēram, iemetot liepas zarus ūdenī, aizdedzināt tos. Tāpat ir ar juristiem, process tiesā vienmēr ir pēc stingras noteiktas kārtības un jebkura kārtības neievērošana tiek sodīta un ir nepieņemama. Abos gadījumos gan šamaņiem, gan juristiem process ir svarīgāks par iznākumu, jo šamanis nestrādā un viņam vienalga, vai līs lietus vai nē, jo tik un tā cilvēki sākotnēji resursus nesīs viņam. Tāpat ir ar juristiem, nav svarīgs rezultāts, jo maksā par padarīto darbu procesa ietvaros nevis rezultātu.
Nobeigumā, aicinu visus skatīties uz pasauli no dažādiem skatu punktiem, lai redzētu gan materiālo, gan izdomāto ilūziju pasauli, kā arī pieiet kritiski tam, ko mēs darām, lai tādējādi palielinātu savu efektivitāti un izvēlētos pareizos argumentus priekš tiem, kuri jautā pēc padomiem. Reizēm mēs uzskatām, ka esam kaut kas jauns un moderns, nepadomājot, ka arī tūkstošiem gadus atpakaļ cilvēki darīja līdzīgas lietas un nemaz tik tālu no alu laikiem neesam tikuši projām.
sarkanakmens 