Mēs dzīvojam paralēlās pasaulēs un realitātē

Beidzot saņēmos uzrakstīt kaut ko lielu un ievērības cienīgu, lai paplašinātu redzes loku, skatoties uz apkārt notiekošo. Uzreiz vēlos pateikt, ka rakstīju zemāk esošo tekstu, balstoties uz savu personīgo un citu cilvēku pieredzi, pārdomām, lasīto un skatīto.

Daudzās filmās un grāmatās tiek izvirzītas terorijas un aprakstītas paralēlās pasaules, par kurām ceļo visdažādākie varoņi, nokļūstot visneparastākajās situācijās. Uzdevu sev jautājumu, vai tas ir iespējams nepielietojot tehnoloģijas un neejot cauri dažādiem apļveidīgajiem enerēģijas laukiem. Galu galā visu izvērtējot nonācu pie interesantiem secinājumiem, bet visu pēc kārtas.

Pasaule, kurā mēs dzīvojam, sastāv no dažādām materiālām lietām un gaismas staru lūzuma rezultātā, nonākot tiem acu ābolā, smadzenes izveido attēlu, kas tiek nodots mūsu smadzenēm, lai ievākto informāciju apstrādātu un saglabātu. Līdz ar to, mūsu smadzenēs tiek izveidota vesela vizuālā pasaule, kurai tiek pievienota skaņa un cita veida informācija, kas nāk no mūsu maņu orgāniem. Pēc būtības apkārtējā pasaule tiek izveidota mūsu smadzenēs, bet pašas lietas mēs nemaz neredzam, bet redzam tikai informāciju par tām. Piemēram, ja mēs skatamies uz galdu , pēc tam aizstāsam acis, tad galds tiek noņemts, mums nezinot, kamēr mēs neatvērsim acis un neiegūsim informāciju par to, ka galds ir noņemts, mūsu pasaulē galds atradīsies iepriekšējā vietā, savukārt, ja esot ar aizstāsītām acīm, mēs smadzenēs galdu pārvietosim, tad mūsu pasaulē galds izmainīs novietojumu, kaut arī realitātē galds paliks iepriekšējā vietā.

Ņemot vērā iepriekšminēto, secinām, ka katrs dzīvo savā pasaulē, kura ir uzprojecēta katra indivīda smadzenēs un ir atkarīga no viņu maņu orgāniem, iepriekšējās pierdzes un emocijās, ar kādām tiek uztverts apkārt notiekošais. Līdz ar to, skatoties uz katru cilvēku, varam paskatīties uz būtni no citas pasaules, jo viņa uztvere viennozīmīgi atšķiras no mūsējās. Tas nozīmē, ka ejot garām cilvēkiem pūlī, mēs itkā lidojām gar paralēlām pasaulēm, kā to varētu darīt kosmosa kuģis, lidojot starp planētām un to pavadoņiem.

Interesanti arī tas, ka ķermenim ievācot priekš smadzenēm dažāda veida informāciju, tiek izveidota unikāla pasaule, kurā cilvēks dzīvo. Smadzenes visu informāciju sakārto tādā veidā, lai mēs justos droši un varētu kontrolēt apkārt notiekošo, bet gadījumā, kad gadās neparedzēti apstākļi vai papildus stress, izveidotajā pasaulē smadzenēm ir jāveic korekcijas un pārveidojumus, kas nozīmē bezmiegu, depresiju, bailes, nogurumu, dusmas, izmisumu utt. Piemēram pārtraucot attiecības ar otru cilvēku, tiek pilnībā sagrauta pasaule, kurā mēs dzīvojam, jo otrs cilvēks bija neatņemama pasaules daļa un rezultātā, kamēr smadzenes veic nepieciešamos informācijas apkopjumus un modelē jaunu drošu un piepildītu pasaules moduli, mēs jūtam sarūgtinājumu, sāpes un ilgas pēc otra cilvēka. Tas ir līdzīgi, ka pilsētai atslēgt elektrību un, kamēr visi apradīs ar svecēm, paies laiks, kurā būs jūtams diskonforts.

Atliek izdarīt pēdējo secinājumu, ja mūsu izveidotās pasaules modulis, kas mūms neliek jūsties labi un omulīgi, tomēr nenoved mūs pie vēlamajiem mērķiem, vai sliktākajā gadījumā, ved mūs pilnīgi pretējā virzienā uz morālo un iekšējo iznīcību, tad iespējams mūms ir jāsagrauj mūsu esošo pasauli, jācenšās mainīt ierastais dzīves ritms un stils, lai smadzenēm sāktu piekļūt cita veida informācija un būtu pieejams cits materiāls, no kā būtvēt pasauli, kurā nākotnē nāksies dzīvot.

Snoudena lielais noslēpums

Šodien pēc ilgāka pārtraukuma atsāku likt iekšā jaunus postus sava blogā un ņemot vērā, ka pā šo laiku pasaulē notika un notiek daudz interesantu notikumu, gribas visus tos nokomentēt un pamazām sākšu to darīt, jo tradicionāli starp dzejoļiem un pārdomām par filosofiskām tēmam, ievietoju informāciju, kas tiek apspriesta mēdijos.

Snoudens izdarīja to, ko noteikti agri vai vēlu kāds izdarītu: izstāstīja sabiedrībai par to, par ko Austrumeiropas sabiedrība zināja jau sen, par to ka visus noklausās un visiem seko, pie tam, seko konkrēta valsts – ASV. Jāatzīmē to, ka pamatā internetu finansē un nodrošina organizācijas, kas saņem ļoti lietu daļu naudas līdzekļu no ASV budžeta:

1. ISOC – The Internet Society;

2. IETF – The Internet Engineering Task Force;

3. ICANN – The Internet Corporation for Assigned Names and Numbers;

4. IAB – Internet Architecture Board;

5. CORE – Council of Registrars;

6. InterNic;

7. NSF – National Science Foundation.

Būsim godīgi, kas maksā, tas visu kontrolē un pasūta mūziku. Protams, ka klūsējot to visi zināja, it sevišķi cilvēki, kas dzīvoja Austrumeiropā, kur PSRS laikā tika īstenota plaša cenzūra un kontrole pār cilvēku visās iespējamās sfērās, sākot ar poltisko dzīvi un piederību partijai, beidzot ar privāto un ģimenes dzīvi. Toties ASV iedzīvotāji dzīvo citā realitātē un viņiem nav zemapziņā iestrādājusies doma, ka visapkārt notiek totāla izsekošana un viss, kas notiek pasaulē, ir kādam izdevīgi. Iepriekšminētais var izklausīties pēc paranojas, bet citēšu kaut kad senāk dzirdēto frāzi:

“Ja Jums ir paranoja, tas nenozīmē, ka Jums neviens neseko.”

Līdz ar to redzam, ka Snoudens pavēstija tādas vēstis, kas varēja šokēt vienīgi ASV mājsaimnieces, jo visiem parējiem bija nojausma, par Snoudena minēto. Snoudens, būdams ne militāra persona, bet strādājot uz līguma pamata ar valsts noslēpumiem, bija ļoti tālredzīgs un pirms sākt stāstīt par visāda veida ASV militārajiem un nemilitārajiem noslēpumiem, paslēpās demokrātiskajā Hong Kongā, kas ir komunistiskās Ķīnas sastāvdaļa. Protams, ASV nevarēja nereaģēt, jo pretējā gadījumā, pēc neilga laika parādītos vēl kādi 10 līdzīgi Snoudenam un ASV administrācija ar Baraku Obamu priekšgalā rīkojās pēc iespējas stingrāk un draudīgāk darot visu, lai īstenotu maksimāli lielu spiedienu uz Hong Kongu un Ķīnu kopumā, tomēr par laimi Snoudenam, ne visi pasaulē ir tik lieli ASV draugi kā mūsu valsts, Latvija, un neizdod cilvēkus ASV pēc pirmā pieprasījuma, kas balstās uz ASV varas iestāžu aizdomām. Tā no Hong Kongas, kas 01.07.1997. tika atdota atpakaļ Ķīnai un, kas aizvēra acis uz ASV pierpasījumu par izdošanu, Snoudens nolēma doties uz Krieviju, lai pēc tam meklētu patvērumu kaut kur citur vai arī paliktu Krievijā.

Ja atcerās, kāda informatīvā kampaņa pret Krieviju tika izvērsta 2008. gadā Gruzijas konflikta laikā, tad saistībā ar Snoudenu ASV bija vairāk kā atturīga no asu un skarbu vārdu vēltīšanas, kā arī nesekoja nekādas sankcijas vai diplomātiski žesti. Ilgi domāju kāpēc tik liela atšķirība starp 2008. un 2013. gadu, vai pasaule ir mainījusies, protams, ka nav, līdz ar to vienīgais izskaidrojums ir tāds, ka pašlaik Snoudens ir Krievijas galvassāpes, bet savukārt ASV tāda situācija apmierina, kapēc?:

1. vairāk par 50% ASV iedzīvotāju simpatizē Snoudenam un viņa esamība ASV būtu ļoti apgrūtinoša, jo piespriežot viņam nāves sodu vai mūža ieslodzījumu, ASV sabiedrība varētu sadalīties divās konfrontējošās pusēs un radīt ļoti daudz problēmu pašreizējai administrācijai;

2. Snoudenam nav informācijas, kas jau iepriekš nebūtu zināma Krievijas vai Ķīnas specdienestiem, jo iepriekšminētajiem specdieniestiem ir daudz savu āgentu un ziņotāju, kā arī tie paši darbojās ar ļoti līdzīgām metodēm noklausoties visus un visur;

3. Atrodoties Snoudenam Krievijā, ASV rīcībā ir vēl viens spiediena mehānisms savu mērķu realizēšanai politikā saistībā ar Krieviju vai Austrumeiropu, sadalot ietekmi.

Arī pašai Krievijai Snoudens nav vajadzīgs, jo nekādu jaunu informāciju viņš sniegt nevar un noteikti viņa klātbūtne apgrūtina attiecību veidošanu ar ASV. No otras puses ņemot vērā iekšējo Krievijas sabiedrības noskaņu, kas ilgstošas propagandas rezultātā ir pret ASV, Krievija nevar izdod Snoudenu ASV, kaut arī labprāt to darītu. Snoudena izdošanas gadījumā, situācija var sašķelt sabiedrību pašā Krievijā, jo politiskā situācija tur ir ļoti nestabila un pašlaik jebkura naftas cenas svārstība uz leju var radīt plašus nemierus valsts iekšienē.

Pacentos izklāstīt savu viedokli par esošo situāciju. Ceru, ka kādam būs interesanti iepazīties.

LR pilsoņa izdošana ASV

Sveiki visiem, sen neesmu neko rakstījis blogam un domāju pamazām atsākt to darīt. Vasara un karstais laiks, kā arī darbs noteikti neveicina radošās domas izpausmes realizāciju rakstveida formā.

Šodien valdība lēma izdot LR pilsoni kriminālvajāšanai uz ASV, jo ASV varas iestādēm ir aizdomas, ka LR pilsonis varētu iespējams būt saistīts ar noziedzīga nodarījuma (turpmāk NN) izdarīšanu. Pie tam, nav bijis notiesājošs spriedums un arī netika iesniegti nekādi pierādījumi, bet vienīgi uz pieprasījuma pamata tika pieņemts iepriekšminētais lēmums.

Uzskatu, ka tas viennozīmīgi nav pareizi, jo krimināltiesībās valada princips, ka, ja tiek pieņemti grozījumi par “maigāka” soda piemērošanu par NN , par kuru NN izdarīšanas laikā tika paredzēts bargāks sods, tad piemēro grozījumos noteikto, ciktāl tas ir labvēlīgāks tiesājamai personai. Tas nozīmē, ka krimināltiesību princips ir sodīt personu maksimāli saudzīgāk, savukāt izdod kādu uz ASV mēs pakļaujam personu sodīšanai, kas noteikti būs bargāka, jo ASV lielāko daļu štatos ir bargāki sodi nekā Latvijā, jo viņiem ir cita tiesību sistēma un citi principi. ASV krimināltiesību galvenais princips ir izolēt likumpārkāpēju no sabiedrības, bet Latvijā – veikt nepieciešamās darbības, lai labotu personas uzvedību un nākotnē atturētu izdarīt NN integrējot viņu sabiedrībā.

Kā jau rakstīju iepriekš, Latvija ir kolonizēta, ko papildus pierāda izdošanas faksts, līdzīgi kā pārējā Austrumeiropa un pildot satelītvalsts funkcijas mums vienmēr jāatceras, ka visas ASV iegribas tiks bez iebildumiem izpildītas.