Pēdējā laikā ļoti maz tiek veltīts šim blogam, jo darbi nestāv un noslogotība palielinās ar katru dienu uz pieaugošo pusi. Tāpēc rakstīšu retāk toties kvalitatīvi, lai bloga lasītājiem būtu gan interesnati, gan rastos iespēja uzzināt jaunu informāciju, ne tikai par subjektīvās realitātes uztveres jomām, bet par praktiskām un nepieciešamām lietām.
Bieži televīzijā tiek minēts vārds konstitūcija, vai Latvijas gadījumā LR Satversme, gan par tautas likuma ierosināšanas tiesībām, gan par grozījumiem LR Satversmē sakarā ar preambulas izmaiņu. Jāpiebilst, ka pēdējais ir pēc manām domām, politiski motivēts un robežojas ar populismu, jo konstitūcijas teksts ir tikai daļa no konstitūcijas un noteikti neatspoguļo to pilnā apmērā, jo konsitūcija sastāv arī no demokrātiskas valsts un cilvēktiesību principiem, kuri nav pilnā apmērā ietverti LR Satversmes rakstītā tekstā.
Savukārt, lai runātu tālāk par konstitūciju nākamajos postos, pirmām kārtām jāapskata Konstitucionalisma doktrīnu, lai pasvītrotu konstitūcijas nepieciešamību mūsdienu valstī. Konstitucionalisma doktrīna nosaka valsts varas tiesiskumu, kā arī valsts varas dalīšanu trīs atzaros, lai tā netiktu koncentrēta vienās rokās un ierobežotu varas ļaunprātīgu izmantošanu gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā.
Konsitucionalisma galvenā doma ir izpildvaras atskaitīšanās mehānisms likumdevēja varai, kas Latvijas gadījumā ir Ministru Kabineta atskaitīšanās Saeimai, savukārt Saeima atskaitās par pieņemtiem likumiem vēlētāju priekšā, tādējādi tiek iztenota tautas kontrole pār valsti kopumā. Ar iepriekšminēto mehānismu tiek garantēts, ka valsts ievēros cilvēktiesības, jo pretējā gadījumā likumdevēja vara tiks nomainīta ar vēlēšanu palīdzību.
Svarīgi atzīmēt, ka būtiski ir nodalīt ne tikai likumdevēja varu no izpildvaras, bet jābūt nodalītai arī tiesu varai. Latvijā tiesu vara ir vairāk nodalīta no pārējām varām, nekā, piemēram, izpildvara no likumdēvēja varas dēļ sistēmas, kad ievēlēto partiju koolīcijas veido valdības ministru sarakstu.
Apkopojot iepriekšrakstīto, konstitucionalisma princips ir atgriezeniskas saistes veidošana starp tautu un valsts varu, lai mazinātu iespējas valsts varai rīkoties autonomi, neņemot vērā tautas gribu un viedokli, kas viennozīmīgi noved ne tikai pie revolūcijas, bet arī pie ekonomiskā krituma.
Cerams izdevās vienkārši un interesanti izskaidrot doktrīnu pēc kuras tika veidota LR Satversme. Nākamajos postos apskatīšu citus jautājumus saistītus ar dažādu valstu konstitūcijām.
sarkanakmens 