Vakara pārdomas pie tējas tases


Pēdējā laikā ir sakrājušās daudz tēmas, par kurām varētu uzrakstīt, ir pieņemts jauns budžets, iespējams nākamgad daļa no valsts iedzīvotājiem aizbrauks labākas dzīves meklējumos, tuvojās ziema, ir iznākušas daudz tiešām interesantas grāmatas un raksti utt. Tomēr rakstīt par visu iepriekšminēto būtu atkārtot kāda jau teiktos vārdus vai atainot kāda jau izdomātās domas.

Augusta beigās, kad laukā bija +25 grādi un dienā saule spīdēja krietni spožāk, es apsēdos un uzrakstīju pārskatu par vasaras periodā paveikto saistībā ar blogu. Toreiz tika izvirzīti mērķi par rakstu tematiku un tika apskatīta Latvijas blogu pasaule kopumā. Par mērķiem rakstot, jāatzīst, ka tie tika izpildīti daļēji, jo raksti par jurisprudenci tiešām bija, piemēram, par tribunālu jūras tiesībā, tomēr izpalika raksti par laulības līgumu, kas nav aizmirsts un kadreiz nākotnē tiks pabeigts. Apskatot bloga pasauli, var secināt, ka lielas pārmaiņas to saturā  nav, atradu dažu tiešām interesantus blogus, konstatēju, ka daži blogeri ir iepauzējuši ar rakstīšanu un patīkami, ka rudenī aktivizējās blogi par grāmatu tematiku.

Kādi gan ir plāni uz ziemu? Noteikti tiks ievietoti daudz raksti par jūras tribunālu, jo referāts ir garš un tēma pašlaik nav līdz galam atklāta. Joprojām centīšos nerakstīt par politiku, kaut arī reizēm tas būs jādara, diemžēl pilnībā atklāt emocijas un pārdomas par Latvijā notiekošo liedz daži Krimināllikuma panti. Noteikti piesēdīšos kādu vakaru, lai uzrakstītu dzejoli, ar mērķi dažādot ieliktos rakstus, kuros dominē teksts un reizēm kāda bilde. Būs raksti, kuros tiks apskatīti slavenu cilvēku citāti, jo šis virziens man šķiet ļoti simpātisks, pirmkārt raksti var būt pietiekami īsi, otrkārt raksta saturs kļūst bagātīgāks. Padomā ir uzrakstīt pāris rakstus par vēsturi, jo manā rīcībā ir interesanta literatūra, kuru lasot, rodas pārdomas.

Pagaidām novēlēšu visiem patīkamas brīvdienas un nākamie raksti būs tuvākajā laikā vēl šajā kalendārajā rudenī.

Un vēl viena lieto, ko neesmu darījis. Vēlos pateikties visiem bloga lasītājiem un komentētājiem, paldies!

Advertisements

Starptautiskais tribunāls jūras tiesībās – 4 (uzbūve)


Publicēju atlikušo informāciju par Starptautiskā tribunāla jūras tiesībās uzbūvi. Turpmākos ierakstos tiks aprakstīta tribunāla jurisdikcija un procedūra.

Jūras dibena strīdu izskatīšanas palāta sastāv no 11 locekļiem (Starptautiskais tribunāla jūras tiesībās mājas lapa,). “Palātas priekšsēdētājs vada palātu un uzstāda prioritātes pārējiem locekļiem” (Starptautiskā tribunāla jūras tiesībās noteikumi, 1997: 24). Iepriekšminētais nozīmē, ka tribunāla priekšsēdētājam nav tiesības ietekmē palātas darbu, līdz ar to palāta ir autonoma lietu izskatīšanas procesā. Nosakot šādu kārtību, palātas locekļiem tiek noteikta vēl lielāka neatkarība. Jūras dibena strīdu izskatīšanas palāta ir noteikta ANO Jūras tiesību konvencijā, kā pastāvīga un patstāvīga tribunāla struktūrvienība.

Uz šī referāta sagatavošanas brīdi, Starptautiskajā tribunālā jūras tiesībās ir izveidotas četras speciālās palātas strīdu izšķiršanai: Palāta lietu vienkāršotai izskatīšanai, Palāta zvejniecības strīdu izšķiršanai, Palāta jūras vides strīdu izskatīšanai un Palāta jūras robežu strīdu izskatīšanai (Starptautiskais tribunāla jūras tiesībās mājas lapa,).

Palāta lietu vienkāršotai izskatīšanai tika izveidota strīdu risināšanai pēc vienkāršotas procedūras, ka puses vēlas to izmantot, kā arī palāta ir tiesīga piemērot pagaidu līdzekļus, līdz galīga lēmuma pieņemšanai. Palāta sastāv no priekšsēdētāja, pieciem locekļiem un diviem rezerves locekļiem gadījumam, ja kāds no pieciem locekļiem neveikt lietas izskatīšanu. (Starptautiskais tribunāla jūras tiesībās mājas lapa,)

Palāta zvejniecības strīdu izšķiršanai tika izveidota, lai izskatītu strīdus par dzīvu jūras resursu glabāšanu un iegūšanu. Palāta sastāv no deviņiem locekļiem – priekšsēdētāja un astoņiem partastiem locekļiem. (Starptautiskais tribunāla jūras tiesībās mājas lapa,)

Palāta jūras vides strīdu izskatīšanai ir izveidota, lai izskatītu strīdus starp pusēm par jūras saglabāšanu un aizsardzību. Palāta sastāv no priekšsēdētāja un astoņiem locekļiem. (Starptautiskais tribunāla jūras tiesībās mājas lapa,)

Palāta jūras robežu strīdu izskatīšanai ir izveidota, lai izskatītu strīdus starp pusēm par jūras robežu strīdiem, ja puses tam piekrīt. Ņemot vērā šādu strīdu nozīmību, jo palātas lēmums var ietekmēt un izmanīt valsts robežas, palāta sastāv no priekšsēdētāja un desmit locekļiem.

Jāatzīmē, ka uz referāta sagatavošanas brīdi Starptautiskajā tribunālā jūras tiesībās ir izveidota speciāla palāta konkrēti tikai viena strīda izskatīšanai, ko nevar pieskaitīt pie iepriekšējām četrām palātām, kas bija izveidotas strīdu kategorijai nevis konkrētam strīdam. Spaciālā palāta tikai izveidota 2000. gada 20. decembrī, lai izskatītu strīdu starp Eiropas Savienību un Čīles Republiku par zobenszivs krājumu izmantošanu un saglabāšanu Dienvidaustrumu Klusā okeāna teritorijā. Palāta sastāv no priekšsēdētāja un četriem locekļiem (Starptautiskais tribunāla jūras tiesībās mājas lapa,).

Starptautiskais tribunāls jūras tiesībās – 3 (uzbūve)


Publicēju turpinājumu savam referātam par starptautisko tirbunālu jūras tiesībās. Noteikti ir interesanti palasīt, lai saprastu kā tiek būvētas starptautiskās organizācijas un pēc kādiem principiem tās darbojās.

Uz tribunāla kolēģijas locekļiem attiecas ierobežojumi saistībā ar viņu darbības nesavienojamību dažādās jomās. “Neviens Tribunāla loceklis nedrīkst pildīt kādus politiskus vai administratīvus amatus vai aktīvi piedalīties vai būt materiāli ieinteresēts jebkura uzņēmuma, kas nodarbojas ar jūras vai jūras dibena izpēti vai resursu pārstrādi, vai cita veida jūras vai jūras dibena komerciālu izmantošanu, darbībās. Neviens tribunāla loceklis nevar būt kādā lietā pārstāvis, pilnvarotais vai advokāts ” (Turpat, VI pielikums 7). Noteikto ierobežojumu mērķis ir novērst jebkāda veida interešu konfliktu, tādējādi palielinot tribunāla locekļu neatkarību gan tiesiskā, gan ekonomiskā ziņā. Tribunāla locekļu tiesiskā neatkarība tiek nodrošināta ar tiesību normu, ka “Tribunāla locekļi, pildot savus pienākumus tribunālā, bauda diplomātiskās privilēģijas un imunitātes” (Turpat, VI pielikums 10).

Starptautisko tribunālu jūras tiesībās vada priekšsēdētājs, kam ir savs vietnieks. Tribunālam ir sekretārs. “Tribunāls ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku uz trim gadiem; viņus var ievēlēt atkārtoti” (Turpat, VI pielikums 12).
“Tribunāla sastāvā tiek izveidotas vairākas kameras, kas specializējas sekojošos jūras tiesību jautājumos: jūras dibens, zvejniecība, apkārtējā vide” (Lukašuks, 2005: 276), tādējādi tiek iepriekšminēto jautājumu izskatīšana tiek sašaurināta, lai paaugstinātu pieņemtā lēmuma kvalitāti un vairotu Starptautiskā tribunāla jūras tiesībās autoritāti izskatot strīdus starp pusēm. Jāatzīmē, ka latviešu valodā tulkotajā ANO Jūras tiesību konvencijā kameras tiek sauktas par palātām, tāpēc turpmāk šajā referātā tiks izmantot tieši tāds nosaukums.

“Tribunāls var veidot palātas, kas sastāv no trim vai vairākiem ievēlētiem locekļiem, kādas tas uzskata par nepieciešamām konkrētu kategoriju lietu izskatīšanai” (ANO Jūras tiesību konvencija, 2005: VI pielikums 15). No iepriekšminētā var pateikt, ka tribunāls var veidot konkrētu palātu priekš vienas konkrētas lietas izskatīšanas, vai arī konkrētu lietu grupu izskatīšanas, kas arī noteikts konvencijas 15. panta 2. punktā, ka “Tribunāls veido palātu tam nodotā konkrētā strīda izskatīšanai, ja to lūdz puses. Šādas palātas sastāvu nosaka tribunāls ar pušu piekrišanu”.

Deguna gals


Šodien lasot dažāda veida informāciju, pamanīju vienu interesantu citātu: “Lai redzētu to, kas notiek degungalā, vajadzīga nepārtraukta piepūle” (Džordžs Orvels vai īstajā vārdā Eriks Arturs Blērs, kurš piedzima 25.06.1903. un nomira 21.01.1950.). Visi ļoti labi pazīst rakstnieka izcilos darbus “Dzīvnieku fera” un “1984”.

Augstāk minētais citāts ir daudz dziļāks nekā varētu šķist no pirmā iespaida. Mums katru dienu ir jāpaveic liels un sarežģīts intelektuāls darbs, lai nošķirtu mūsu prāta radīto ilūziju un objektīvās realitātes, kas nepārtraukti tiek deformēta ar iepriekšminēto prātu. Mēs neredzam patiesībā notiekošo, kas ir mūsu degungalā. Mēs uztveram dzīvi pavisam citādāk, nekā tā ir patiesībā. Dzīve notiek fantāziju pasaulē, kurā mēs esam daudz labāki, izglītotāki, varošāki, nekā patiesībā un tikai saskaroties ar neordināriem notikumiem, ar kuriem neesam raduši saskarties ikdienā, mēs atklājam savu patieso būtību citiem un pats svarīgākais sev. Ja rodas problēmas, bieži rīkojamies tādā veidā, kādu uzskatām par nepieņemamu mierīgos apstākļos un noteikti par to nosodītu citus tā darām, saskaroties ar problēmām un risku, mēs darām tādas lietas, kādas nebūtu darījuši pat visdrosmīgākās fantāzijās. Lūk arī atbilde, stumjam sevi ārā no komforta zonas, lai beidzot ieraudzītu savu degungalu.

Atmiņas


Mēs visi lielā mērā dzīvojam atmiņās. Pasaule, kādu mēs redzam tiek veidota mūsu smadzenēs, pamatojoties uz iepriekš pieredzēto un uzkrāto informācijas apjomu. Viena un tā pati lieta priekš dažādiem cilvēkiem var izskatīties citādāk, pat krāsas cilvēki redz atšķirīgi. Vēl viena no smadzeņu īpatnībām ir tāda, ka tiek aizmirsti sliktie notikumi, bet pastiprināti labie. Šo smadzeņu īpatnību ļoti labi zina cilvēki, kas vada politiku vai veido informācijas plūsmu, piemēram, mēdiji. Katri svētki vai atceres dienas tiek veidotas ar mērķi veicināt mūsos atmiņu uzplaiksnījumus vai arī organizātori cenšās izveidot iluzoru pasauli par kaut kādiem senākiem notikumiem, par kuriem mums nav personīgās pieredzes, piemēram, par 1905. gada revolūciju, 1918. gada neatkarības pasludināšanu, utt. Starp citu iepriekšējie divi gada skaitļi ar rītdienas svētkiem ir daudz vairāk saistīti, nekā mēs varētu domāt. Problēma ir nevis svētku svinēšanā vai arī to nozīmē, problēma ir tāda, ka valsts mērogā tiek radīta patīkama “patriotiska” ilūzija ar mērķi ietekmēt mūsu saprātu, lai visi cilvēki kavētos pozitivās pseido atmiņās par “laimīgiem” un “cēliem” laikiem, tādējādi svītrojot no cilvēku prātiem patiesību par mūsdienās notiekošo- nabadzību, izmisumu, vardarbību un kopēju sabiedrības deprasiju valstī. Daudz vieglāk, stāvot tribīnē pie Brīvības pieminekļa, teikt skaistu runu par varonīgiem laikiem 98. gadus atpakaļ, nevis paskatīties patiesībai acīs, ka tā valsts, par kuru toreiz iestājās tās dibinātāji, vienkārši nav, jo ar katru gadu Latvijas ekonomika un iedzīvotāju psiholoģiskā noturība paliek aizvien sliktāka. Pēc manām domām, svētku runā būtu jāatmet visa nostaļģija un jāpasaka skaidri un gaiši vienā teikumā klātesošajiem cilvēkiem – kur mēs ejam?

Aizliegtā filma ASV – Song Of The South


song_of_the_south

1946. gadā ASV kompānija Walt Disney izlaida multiplikācijas filmu Song Of The South, kas pēc kāda laika tika aizliegta ASV. Lūk arī piemērs, ka cenzūra darbojās “brīvā” sabiedrībā, kur tiek augsti godāta cilvēka autonomija un uzskatu brīvība utt. Paskatoties pašu multiplikācijas filmu, neko aizliegtu jūs tur neatradīsiet. Labs stāsts bērniem ar patīkamām dziesmām bez nekāda mājiena par rasismu. Tomēr bija cilvēki, kas saskatīja filmā rasisma glorificēšanu, jo filmā melnādainos aktierus nesita, bet pret viņiem labi izturējās, kas pēc kritiķu domām, pastarpināti norādīja, ka dzīve verdzībā bija laba un komfortabla. Par to, vai tā tiešām ir, un, vai pēc filmas noskatīšanās jūs kļūsiet par rasistu, spriežiet paši.

Starp citu youtube aktīvi bloķē izgriezumus no filmas, officiāli to nopirkt varētu būt grūti (augsta cena un priekš ASV reģisona nedarbosies), bet atrast to ir iespējams.

Pasaku tēls – pūķis


Katrs no mums bērnībā ir lasījis pasakas, kur cēlais bruņinieks, vai kāds cits gaišais pasaku varonis, devās pretīm nezināmajam, pa ceļam iejājot kādā karaļvalstī, kur karaļa meitu ir nolaupījis pūķis, tad drosmīgais bruņinieks pieņēma dzīves sagatavoto izaicinājumu un varonīgi devās glābt karaļa meitu ar sleptu domu iegūt ne tikai meitu, bet papildus vismaz pusi no karaļvalsts, kā arī iespēju piedalīties asiņainā pūķa slaktiņā.

Klasiskajās pasakās, ko mums mācija un deva lasīt, pūķis varēja simbolizēt cilvēka egoistisku un savtīgu nolūku apmierināšanu caur pūķa uzveikšanu. Iepriekšminētais saskanēja ar kristiešu mitaloģiju, kurā tika kultivēts pūķis, kā sātana iemiesojums, pūķis bija dieva un varoņu pretinieks, būtne, kas laupīja dārgumus no citiem un turēja tos dziļā alā un galināja visus, kas mēģināja tiem tuvoties.

Interesanti, ka pūķa tēls latviešu mitoloģijā ir diametrāli pretējs. Pūķis ir bagātības vācējs un svētības aizbildnis. Zīmīgi, ka pēc kristiešu ienākšanas, pūķis, kas simbolizēja gaišo, kļuva par ļauno garu. Iepriekšminētais skaidri norāda, ka baznīcai, ienākot Latvijas teritorijā, bija mērķis iznīcināt mūsu pagātni un tradīcijas. Tikai kristiešiem, mierīgs, bagāts, zinošs un labestīgs tēls varēja pārversties ļaunā nežēlīgā sātana iemiesojumā, jo pretējā gadījumā tas konkurētu ar viduslaiku Bībeles izkropļoto traktējumu. Lai pierādītu, ka pūķis ir pozitīvs un labs tēls, apskatījos Ķīnas mitoloģijas aprakstu. Ķīnā pūķis sibolizēja auglību, lietu, ražīgu gadu, panākumus un labklājību. Ne par velti ar pūķi apzīmē horoskopa gadu – pūķa gads. Pēc kristiešu mitoloģijas tam ir jābūt sātana gadam, savukārt pēc  ķīniešu un latviešu izpratnes par pūķi par panākumiem pilnu un bagātu gadu.