Brexit – gala sākums

Pēc Līgo nakts, Jāņu rītā mūs visus pārsteidza interesanta un, tajā skaitā, satraucoša ziņa, Lielbritānijā pilsoņi nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Daudziem tas ir šoks, daudziem zināma eiforija, kas ir līdzīga tai, kas bija mēra un kara laikā, bet, patiesībā, Eiropa kārtējo reizi šķeļās, kas noteikti nesīs zaudējumus gan ekonomikā, gan politiskā un sociālā integrācijā. Aktuāls jautājums kļuva par ES pastāvēšanu nākotnē.

Kā jau rakstīju iepriekšējos postos, tas, ka ES var pēc 50 gadiem neeksistēt, pamazām sāk kļūt par realitāti, kas viennozīmīgi negatīvi atspoguļosies uz Latviju kopumā. Tikai un vienīgi dēļ ES mums valstī nav autoritārs režīms un tiek attīstīts tiesikums un notiek cīņa ar korupciju, tikai dēļ ES mums ir iespējams veidot savu dzīvi kā mēs vēlamies, mācoties jebkurā ES dalībvalstī un braucot strādāt tur, kur mums patīk un, kur ir lielāki ienākumi. Tikai dēļ ES mums ir iespējams tik brīvi ceļot un saukt sevi par ES pilsoņiem.

Tagad aktuāls jautājums ir tikai un vienīgi viens, kurš nākamais pēc Lielbritānijas. Lielāk iespēja, ka kāds vēl varētu izteikt velmi izstāties no ES, iespējams, kāda no dienvidu valstīm, jo viņu pasaules un politiskie uzskati nesakrīt ar ziemeļos dzīvojošiem. Arī Zviedrija nav tik vienota par palikšanu ES, jo Norvēģija ļoti veiksmīgi iztiek ar dalību Eiropas Ekonomiskajā zonā, kur visdrīzāk paliks arī Lielbritānija, tāpēc uztraukumam nav pamata.

Kas būtu jādara Latvijai šajā situācijā. Pirmkārt, būtu labi, ja Latvijas ārlietu ministrs beidzot izrādītu rūpes ne tikai par NATO un ASV interesēm reģionā, bet vienreiz, pārmaiņu pēc, aizstāvētu Latviešu intereses, tas ir, tuvākajā laikā brauktu uz Lielbritāniju un mēģinātu vienoties par mūsu pilsoņu statusu Lielbritānijā pēc tās izstāšanās no ES, jo tur tomēr dzīvo ap 300 000 mūsu cilvēku un viņiem kā nekad agrāk ir vajadzīgs valsts atbalsts, ko par nožēlu visdrīzāk viņi nesagaidīs. Otrkārt, Latvijai jāsāk modelēt situāciju, kas notiks, ja, piemēram, 10 gadu laikā ES sabrūk. Jāizstrādā stratēģija un rīcības plāns, kā arī jāsāk domāt par lielāku ekonomisko neatkarību un iespējams būtu prātīgi sākt atteikties no ES saņemtās naudas, aizstājot finansējumu ar tirgus ekonomikas principiem, kas palielinātu konkurētspēju nākotnē.

Nu ko, vasaras saulgrieži nosvinēti un esam pamodušies pilnīgi jaunā pasaulē.

Cīņa ar nelegālo alkoholu

Kaut kā pāris dienas atpakaļ ienāca prātā doma uzrakstīt par šo tēmu pārdomas. Sākumā uzrakstīšu par tiesisko regulējumu un statistiku. Krimināllikumā par alkoholisko dzērienu nelikumīga uzglabāšana, pārvietošana un realizācija ir paredzēta kriminālatbildība, kas noteikta 221. un 221. prim pantā. No Tiesu statistikas mājas lapas var izlasīt, ka 2015. gadā atbildība par iepriekšminētajos pantos paredzēto noziedzīgo nodarījumu, atbildība tika piemērota 279 cilvēkiem, savukārt 2014. gadā Valsts policijai caur nelegālā alkohola tirdzniecības vietu karti tika paziņot par 2400 vietām Latvijā, kur tika piekopta iepriekšminētā rūpala (dati no http://www.lvportals.lv/visi/skaidrojumi/260525-ar-sodiem-pastiprina-cinu-pret-nelegala-alkohola-tirdzniecibu). Lūk, pat pieejamie statistikas dati liecina par to, ka ar noziedzīgu rūpalu nodarbojās daudz vairāk cilvēku, nekā tiek piemērota atbildība. Kāpēc tas tā notiek, ļoti vienkārši, tiesībsargājošajām institūcijās trūkst resursu, kas kontekstā ar valsts budžeta plānošanu ir ļoti saprotams iemesls. Nobeigumam par oficiālo daļu, vēlos piebilst, ka policija vienmēr cīnās ar sekām, jo tāds ir šīs institūcijas funkcija, savukārt ar iemesliem vienmēr ir jācīnās politiķiem, tas ir, pašai sabiedrībai kopumā.

Jautājums par alkohola lietošanu un par nelegālā alkohola ražošanu, pārvadāšanu un tirdzniecību ir tieši saistītas lietas, kuras būtu jārisina sistēmā un katru atsevišķi. Kādi tad pēc manām domām ir nelegāla alkohola esamības tirgū iemesli. Pirmkārt, samērā augsti nodokļi, otrkārt, ražošanas process var samērā viegli tikt uzsākts gandrīz vai katrā pilsētā, lielais pieprasījums no sabiedrības, treškārt, korupcija, ceturtkārt, Valsts policijas resursu trūkums plašākā nozīmē, kas samazina iespējamo kriminālatbildības piemērošanu. Vēl pie netiešām problēmām var minēt morālo pusi, nelegālā alkohola ražošana sabiedrībā tiek uzskatīta par mazāk smagu nodarījumu nekā, piemēram, narkotiku ražošana.

Lai cīnītos pret nelegālo alkoholu, nepieciešams risināt visus augstākminētos jautājumus kompleksi politiskā līmenī. Jāsamazina gan nodokļi, gan jāveicina lietošanas samazināšanos, tādējādi ietekmējot pieprasījumu, kas samazinātu arī piedāvājumu. Šī ir sociālā problēma, kur daļēji iemeslu var meklēt arī izglītības sistēmā un bērnu tiesību aizsardzības jomā, jo kaut kur jau nākamā alkohola lietotāju paaudze rodas. Nodokļu sistēmai arī ir jābūt adekvātai, lai samazinātu uzcenojumu nelegālajam alkoholam, jo uzcenojums tiek skaitīts, ņemot vērā legālā alkohola cenas veikalā un jo tās ir augstākas, jo augstāku cenu var uzlikt nelegālajam alkoholam, kas tādējādi palielina pievienoto vērtību un veicina tā tirdzniecību. Līdz ar to mums pašiem ir jāvirzās un jādara visu iespējamo, lai risinātu šo problēmu, jo mēs dzīvojam republikā, kas nozīmē, ka esam visi līdzatbildīgi par notiekošo valstī.

Profesijai nav cilvēcīguma

Ar ko atšķiras profesionāls cilvēks kādā jomā, no vienkārša darba izpildītāja. Viena no galvenajām atšķirībām ir spēja savas emocijas un jūtas novirzīt otrā vai pat trešā plānā un vēsi ar lielu mērķtiecību veikt uzdoto uzdevumu. Piemēram, zvērināts tiesu izpildītājs izliek izsolē cilvēka īpašumu, zinot, ka cilvēkam vairs nebūs kur dzīvot, vai ārsts, kurš pieņem lēmumu pārtraukt ārstēšanu, jo pacientam ir beigusies nauda vai arī miesnieks, kurš ar garu durkli nogalina cūku, lai to pārdotu. Visus iepriekšminētos cilvēkus mēs varam saukt par profesionāļiem, jā, viņi tādi ir, jo savā darba izpildē tajos nav ne jūtu, ne emociju, ne līdzcietības, bet tikai un vienīgi vēlme izpildīt savu darbu, nemitīga dziņa uz amata izpildes ideālu. Šajā gadījumā cilvēks pārvēršas par liela mehānisma elementu, skrūvi, kas kā auksta dzelzs darbojās cieti, izturīgi un bez dvēseles. Profesionāļus sabiedrībā ļoti cienā un tiem nosaka augstāku atalgojumu, lai pasūtītājs būtu drošs, ka uzdotais darbs tiks izpildīts auksti un ar lielu precizitāti. Cilvēkiem, kas zaudē savu cilvēcīgumu un atmet visas jūtas, kas tiek plaši aprakstītas grāmatās un apdziedātas poēmās, pieaug sistēmas vērtība, sistēmas, kas radīta, ar vienu vienīgu mērķi, samalt un iznīcināt visus tos, kas kaut kādu iemeslu dēļ nespēj piedalīties bezgalīgajās sacīkstēs, par ko ir pārvērtusies mūsdienu pasaule, kuru darbina ekonomika, kas nepiedod kļūdas un vājumu un vēl jo vairāk, tā nepiedod cilvēcīgumu. Tāpēc, ja gribat dzīvot pārticīgi un labi, kļūstiet par profesionāļiem un atmetiet visu, kas padara jūs par cilvēkiem.