Pastaiga pa kalniem


Kalni var būt dažādi. Vieni ir kaili pelēkā un melnā krāsā, kuru virsotnes rotā kristālbalts sniegs, citi savukārt var būt pilnīgi zaļi ar neskaitāmiem toņiem, ko veidot dažāda lieluma zaļās lapas un garās priežu skujas. Bet ir arī tādi kalni, kuri sākumā nav redzami. Tos ieraugām tikai tad, kad pēc ilgstošas vakara pastaigas atskatamies uz nule noieto ceļu un redzam, ka katrs nākamais solis tika sperts aizvien smagāk un smagāk, virzoties uz kalna virsotni, kura bija paslēpta aiz gaiši pelēkā asfalta, kas veidoja nebeidzamo pilsētas upi, un mājām, kas spēlēja nelielu uzkalnu lomu. Šie kalni ir paslēpti, vietām izlīdzināti, vietām atstāti neskarti kā seno laiku mantojums.

Tas vakars bija neaizmirstams. Pilsēta tik skaista un apburoša stiepās līdz pat horizontam. Apkārt atradās palmas un lielas piecstāvu mājas, kas tika celtas dienvidnieciskā stilā. Katrs solis pa glīti sakoptu parku, kas robežojās ar stāvo nogāzni, piepildija dvēsli ar spēcīgu enerģiju, kas lika sirdij pukstēt strauji un elpai aizrauties. Fonā atradās vecs cietoksnis no masīviem akmeņiem. Patīkami silts vējš apskāva rokas un seju, bija mierīgi un tikai reizēm pagāja garām kāds nesteidzīgs kalna iedzīvotājs, kurš patiesībā bija pilsētnieks, kuram bija tā laime tur dzīvot. Saule, kas mērķtiecīgi virzījās uz norietu, apspīdēja pilsētas sarkanos jumtus un daudzo banzīcu torņus. Pastaigājoties pa kalna virsotni radās jaunas, vēl nebijušas domas, ko virzīja brīvības un laimes sajūta. Skatoties uz gleznaino ainavu saproti, cik šis mirklis ir skaists un, ka neviens gleznotājs nespēs aprakstīt visu emociju un jūtu buķeti, kas virmoja dvēselē.

Neviens mirklis nevar būt tik skaists, ja tik ideālā brīdī iztrūkst pats galvenais, mīlestības. Skatoties uz viņas vēja appūstajiem matiem un sārtiem vaigiem no garās pastaigas. Saproti, ka glezna ir pilnīga, visas satāvdaļas ir savienotas milzīgā virknējumā, kurš bezgalīgi griežās apkārt, veidojot nebeidzamu cilindru. Es jutu, kā viņas skatiens uz pilsētu un pēc tam manās acīs teica visu bez neviena vārda. Mums bija labi un bija vienalga par visu, kaut arī kalns sabruktu vai iespertu zibens. Es turēju viņas roku, kas vieglām centās visu laiku izslīdēt, lai tādējādi sajustu manu ciešo satvērienu ik mirkli, kad centos to atgūt. Smaids, smiekli un reibinošs skatiens saglabājās visu pastaigas ceļu. Katrs pieskāriens bija tik dabīgs un kopējā aina no dienviditālijas pilsētas un spilgtām jūtām saplūda vienā veselumā, kuru gribētos apturēt un nelaist prom.

Advertisements

Dzīvot tagad un tūlīt


Cilvēki nepārtraukti dzīvo sapņu un ilūziju pasaulē. Bieži kaut kādu neizdarību vai slinkumu mēs attaisnojam ar kādu cēlu nākotnes plāna sasniegšanu, dēļ kura pašlaik ir jāpaciešās. Skaidrs, ka nākotnē vienmēr viss notiek citādāk, nekā esam plānojuši, jo reālajā dzīvē ir neskaitāmi faktori, kurus mums nav iespējams ņemt vērā. Tāpēc pareizākais veids ir dzīvot te un tagad, cenšoties no katra brīža iegūt maksimumu emociju un prieka, pretējā gadījumā visa dzīve var paiet nebeidzamos sapņos. Līdz ar to svarīgi būt pieslēgtam realitātei un censties izvairīties no sapņiem. Tāpēc iesaku visiem lasītājiem tieši tagad izdarīt to, ko visu mūžu ir gribējies, bet tam ir bijušas nepārtrauktas atrunas un aizbildinājumi. Protams, darām visu likuma robežās.

Par nākamo krīzi


Šodien pārlasīju ziņas dažādos portālos un nonācu pie viena interesanta secinājuma, bet sākšu visu no sākuma. Atsaukšos tikai uz Bloomberg.

Marks Mobius teica, ka tirdzniecības karš starp ASV un ES un Ķīnu ir tikai iesildīšanās pirms jaunās ekonomiskās krīzes, ko izraisīs naudas sadārdzinājums no centrālo banku puses (links: https://www.bloomberg.com/news/articles/2018-07-11/mobius-sees-trade-war-as-just-a-warm-up-act-for-financial-crisis). Savukārt ziņas no NATO samita lika saprast, ka Tramps vēlās, lai NATO dalībvalstis palielinātu savu militāro budžetu no 2% līdz 4% IKP (links: https://www.bloomberg.com/news/articles/2018-07-11/trump-strikes-combative-tone-as-leaders-arrive-nato-update).

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku budžets ir 451 542 329 EUR (links: http://www.mod.gov.lv/~/media/AM/Ministrija/Budzets/Budzets%202018gadam.ashx) Tajā pašā mājas lapā redzam, ka izdevumi par precēm un pakalpojumiem ir 275 771 468 EUR. Tādējādi var izdarīt secinājumu, ka palielinot aizsardzības budžetu divas reizes, arī šī pozīcija palielināsies aptuveni divas reizes līdz 550 miljoniem EUR. To visu var noprojecēt uz visām NATO dalībvalstīm.

Tad lūk savelkot kopā divas acīmredzamas lietas. Būs krīze un militārais budžets tiks palielināts. Ņemot vērā, ka ASV ir lielākais ieroču tirgotājs pasaulē, tad šāds uzstādījums ir vērsts uz to, lai sekmētu ASV ieroču tirdzniecību, lai tādējādi mazinātu finanšu krīzes ietekmi uz ASV ekonomiku, kas no ASV skatu punkta ir loģiski un pareizi, savukārt no citu NATO dalībvalstu puses būtu samērā sāpīgi, jo nauda tiktu ņemta no citām budžeta pozīcijām un sūtīta uz āru apmaiņā pret precēm, kuras nedos nekādu pienesumu tautsaimniecībā, bet būs tikai izdevumu pozīcija saistībā ar to uzturēšanu.

Līdz ar to nākotnē varēsim redzēt, ka starptautiskās PR āgentūras mūs atkal biedēs ar neizbēgamo karu un iespējams tiks izveidots kāds jauns karstais punkts, vēlams kaut kur tuvāk Eiropai, lai vēl vairāk pārliecinātu visus, ka 4% ir labākais risinājums. Bet kur ir 4%, tur arī 6% nav tālu utt. Jau pašlaik NATO militārais budžets, ja skaita visu valstu budžetus, ir lielākais pasaulē un neviena pie “pilna prāta” esoša valsts neuzbruks NATO dalībvalstij, tomēr no ASV puses retorika ir vēl vairāk palielināt tieši militāro budžetu, kas ne par ko labu neliecina. Samērā nepatīkami ir tas, ka jau pašlaik Eiropā rodas dažādas domas, ka ES vajadzētu veidot savu militāro organizāciju bez ASV līdzdalības. Šāda šķelšanās ir dabīga un nākotnē ir neizbēgama un šajā gadījumā Latvijai būtu svarīgi palikt Vācijas un Francijas pusē, jo tieši ES mums nodrošina izaugsimi un attīstību, nevis ASV, kuri dod norādījumus, bet neko nedod pretīm.

Agresija ir cilvēka pamats


Mēs visi dzīvojām ilūziju pasaulē, kuras īstenībā nav. Aiz ilūzijas slēpjās baisa patiesība, kuru prāts atsakās pieņemt, izvēloties to attaisnot vai ignorēt.

Daudziem no lasītājiem būs pārsteigums, bet tieši viņi paši ir ļaunuma iemiesojums. Katrs cilvēks ir ļoti agresīva būtne, kuras instinkti liek nogalināt citus cilvēkus, kaut arī reāla apdraudējuma viņu dzīvībai nav. Lielākā daļa dzīvnieku negalina savu sugu pārstāvjus, kā arī negalina vispār, piemēram, zālēdāji. Savukārt cilvēks spēj galināt tikai un vienīgi priekam. Lai netraumētu savu prātu, cilvēku smadzenes uzbūvē ilūziju pasauli, kurā tiek attaisnotas vai ignorētas citu cilvēku slepkavības.

Viens no piemēriem – bendes. Agrāk tā bija legāka profesija, par kuru maksāja atlīdzību un kur cilvēkam atļāva nogalināt citu cilvēku. Daudzās valstīs, kur ir atļauts nāves sods, šāda profesija, tikai ar citu nosaukumu, pastāv arī mūsdienās. Otrs piemērs, karavīri. Pēc būtības katra karavīra uzdevums ir nogalināt citu cilvēku. Valsts un sabiedrība kopumā to atbalsta, par to maksājot un apbalvojot labākos. Kara vīri nepārtraukti trenējās, lai kādā brīdī varētu nogalināt citus cilvēkus. Vēl viens piemērs ir cīņas sporta veids, kur mērķis ir nogalināt otru cilvēku, kas tiek regulēts ar noteikumiem un process tiek apstādināts līdz letālam iznākumam, kaut arī letāli iznākumi pasaulē regulāri notiek.

Tikai cilvēks ir tik agresīvs, ka var nogalināt citus cilvēkus vienkārši idejas vārdā. Hronikās var redzēt, kā masveidā cilvēki priecājās, kad sākās Pirmais pasaules karš, vai lasīt par Krusta kariem. Cilvēki tikai un vienīgi idejas vardā, klausot pavēles, gāja nogalināt cilvēkus, kurus nekad mūžā nebija redzējuši un citos apstākļos, paietu tiem garām uz ielas, nemaz nepamanot. Cik daudz cilvēku pierakstījās kā brīvprātīgie, lai varētu galināt kara laikā vai miera laikā privātās armijās. Un te, lūk, ir prāta uzliktā ilūzij, kas tiek uzlikt, lai attaisnotu savu rīcību. Visi ir dzirdējuši tādas frāzes: eju armijā, lai aizsargātu tēvu zemi, eju dienēt policijā, lai cīnītos ar noziedzību, agrāk cilvēki piedalījās Krusta karos, lai aizstāvētu reliģiju un darīja to dieva vārdā. Kā redzams no iepriekšminētā, nekad neviens neteica, ka brauc kaut kur, lai galinātu citus cilvēkus, kurus nekad nav redzējis un par tiem neko nezina, kaut arī patiesībā tā vienmēr ir bijis. Smadzenes rada augstākā mērķa ilūziju, lai sev attaisnotu slepkavošanu un tādējādi slēptu instinktus, jo atklāta ļaušanās instinktiem sabiedrībā tiek nosodīta.

Vēl viens piemērs. Kaut kad biju rakstījis par reālo situāciju valstī, kur bija redzams, ka pensionāriem dzīves līmenis pēdējos 8 gadus nav pieaudzis un ir zem nabadzības robežas. Valsts ierobežo piekļuvi medicīnai cilvēkiem, kuri nemaksā nodokļus. Tas viss arī ir cilvēku slepkavošana, kas tiek slēpta un attaisnota ar kolektīvo bezatbildību un atrunāšanos ar augstākiem mērķiem, kā, piemēram, ēnas ekonomikas apkarošana.

Cilvēks ir vienīgā būtne, dzīvnieks, kas galina idejas vārdā, galina sev līdzīgos aiz prieka, bez jebkāda apdraudējuma no to puses. Smadzenes cilvēkam darbojās kā aizsargs, kas izveido ilūziju, lai attaisnotu cilvēka instinktu realizāciju.

Nobeigumā gribu pateikt, ka cilvēks atšķirībā no dzīvniekiem spēj kontrolēt savus instinktus ar smadzeņu intelektuālo daļu, līdz ar to agresijas mazināšanas priekšnoteikums ir visu cilvēku intelektuālā attīstība un jo augstāka tā būs, jo mazāk agresijas būs sabiedrībā.

Runāšana un darbi


Pašlaik notiek sarunu festivāls LAMPA, kas ir samērā ievērojams notikums Latvijā. Tajā izskan daudz interesantu domu. Tomēr līdzīgi kā Bīriņos, visas idejas ir teorētiskas par ideāliem, sapņiem un vērtībām. Diemžēl viss gaišais realitātē atdurās pret cilvēku savtīgajām interesēm, korupciju, varas kāri, cinismu un tiesisko nihilismu. Līdz ar to smukajai parunāšani praktiski nav nekādas nozīmes, jo valsts tiek būvēta pavisam uz citiem principiem, lai tie kas ir augšā, varētu realizēt savas personīgās velmes, nevis attīstīt valsti kopumā. Savas savtīgās intereses tiek slēptas aiz vērtībām, ideāliem, lozungiem un morāli, kas tik skaisti izskan tādos pasākumos kā LAMPA.

Jāņi, Līgas – forši


Īss ieraksts. Jāņi un Līgas, tie ir saulgriežu svētki, kas tika svinēti no sen seniem laikiem, kad uz mūsu zemes vēl ne tuvu nav bijusi baznīca un cilvēki atradās tuvāk savam dabīgajam stāvoklim. Tieši tas, ka šie svētki balstās uz izvirtīgu uzdzīvi, padara šos svētkus par galvenajiem cilvēku svētkiem, kur ir vieta emocijām, piedzīvojumiem un mīlestībai.

Novēlu visiem priecīgus Jāņus!

Rēalā situācija valstī (demogrāfija, ekonomika)


Sākās vēlēšanu periods, kur katra partija centīsies spēlēties ar vēlētāju emocijām un jūtām. Valdošās partijas teiks, ka ekonimika aug un dzīve uzlabojās, bet pārējās partijas teiks, ka viss ir slikti, tāpēc balstojies par mums, jo mēs zinām, kas jādara. Šeit uzrakstīšu īsu Latvijas demogrāfiskās un ekonomiskās sitācijas aprakstu, lai būtu atskaites punkts, kā vērtēt vienu vai otru priekšvēlēšanu kampaņu un kādu es vēlētos redzēt priekšvēlēšanu kampaņu, un kāda tā diemžēl nebūs. Ideāli, ja pastāvētu kopēja tabula ar būtiskākajām problēmām valstī un pretīm ir katras partijas piedāvājums, kā noteikto problēmu atrisināt un provizoriski skaidrojumi, kā piedāvātais lēmums ietekmēs problēmjautājuma risināšanu. Vai tā ir utopija, nē, papētiet vēlēšanas Lielbritānijā, vairāk pievēršot uzmanību Anglijai, tur tā arī notiek.

Demogrāfija

Es paņēmu datus, kas pieejami Centrālās statistikas pārvaldes mājas lapā, kur ir pieejami daudz dati situācijas analīzei. Neiedziļinoties detaļās, skatamies, 1989. gadā bija 2.66 miljoni iedzīvotāju, 2011. gadā 2.07 miljoni iedzīvotāju un 2018. gadā ir 1.93 miljoni iedzīvotāju. Lai nevienam nebūtu iluziju par iedzīvotāju skaita samazināšano, tad lūk tabula.

Avots: http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/iedzivotaji-galvenie-raditaji-30260.html un
http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_12_latvijas_2011.gada_tautas_skaitisanas_rezultati_results_of_the_2011_population_and_housing_census_in_latvia_15_00_lv_en.pdf

Tad redzam, ka visa valsts poltika noved mūs pie iedzīvotāju skaita samazināšanās. No vienas puses ir ļoti zema dzimstība, no otras puses ir milzīgs emigrējošo skaits no Latvijas. Pie tam palikušie iedzivotāji strauji noveco, ko var redzēt no tā paša informācijas apkopojuma par tautas skaitīšanu.

Augstāk norādītā “egle” demonstrē, ka bērnu paliek aizvien mazāk attiecībā pret pieaugušo skaitu. Kaut arī šie dati ir par 2011. gadu, tomēr informācija par jaundzimuši skaitu 2017. gadā un 2018. gadā attiecībā pret mirušo skaitu, neliecina, ka situācija ir mainījusies. Informācija ir norādīta tūkstošos cilvēku pa horizontālo līniju un vecums pa vertikālo.

Ekonomika

Pirmais, uz ko skatās, analizējot valsti, ir iekšzemes kopprodukts (IKP). To var uzzināt tajā pašā Centrālās statistikas pārvaldes mājas lapā.

Avots: http://data.csb.gov.lv

Redzam, ka absolūtos skaitļots IKP kopš 2010. gada ir pieaudzis par 8.9 miljardiem EUR. Līdz ar to, ja skatās tikai IKP, ko mūsu politiķi ļoti mīl pieminēt, tad varam secināt, ka pēdējo 7 gadu laikā esam visi kļuvuši par 8.9 miljardiem EUR bagātāki. Tas nozīmē, ka attiecībā pret 2010. gadu esam visi kļuvuši par 50% turīgāki kā valsts. Atliek tikai uzdot jautājumu, kāpēc iedzīvotāju skaits visu to laiku strauji turpināja samazināties. Šeit ir vieta retoriskam jautājuma, vai turīgums starp cilvēkiem tiek sadalīts līdzīgi, vai arī tie, kam naudas ir daudz, kļūst vēl bagātāki, bet pārējie pa liek tādā pašā līmenī, bet par to kaut kad vēlāk apskatot GINI indeksu. Starp citu Latvijā GINI 2015. gadā bija 34, savukārt Dānijā 28, jo lielāks skaitlis, jo lielāka sociālā nevienlīdzība. 34 nav slikti, bet ir kur tiekties.

Piemēram, apskatot inflācijas rādītājus, redzams, ka tā pieauga par 10.9% 2017. gadā attiecībā pret 2010. gadu, kas nozīmē, ka par tām pašām precēm un pakālpojumiem mēs maksājam vairāk. Līdz ar to maksājot vairāk par tām pašām precēm un pakalpojumiem, mēs faktiksi palielinām IKP, bet šeit svarīga ir proporcija. Ja naudas daudzums pieaug straujāk, nekā inflācija, tad mēs kļūstam turīgāki, bet, ja naudas apjoms mainās kopā ar izdevumu pieaugumu, tad turīgāki mēs nekļūstam, bet vienkārši apgrozām lielāku naudas daudzumu. Līdz ar to turīgāki par 50% noteikti neesam kļuvuši, bet tomēr vēl paliek 39%. Jautājums, kur tie paliek?

Avots: http://data.csb.gov.lv

Ja apskatās iedzīvotāju pirmās nepieciešamības preču pirktspēju attiecībā pret 2010. gadu, tad 2017. gadā tā vidēji pieauga par 29%, kas ir vērtējams, ka ļoti labi. Tomēr tie nav arī 39% un ne 50%, ja salīdzina ar IKP pieaugumu absolūtos skaitļos. Zemāk ievietoju savu iedzīvotāju pirktspējas aprēķinu, kas tika veikts, ņemot datus no Centrālās statistikas pārvaldes. Statistikas dati ir – preces, kuras vidēji katrs strādājošais varētu nopirkt, ja mēneša neto darba samaksu izlietotu kādas vienas preces iegādei; kilogramos. Pozitīvais ir tas, ka no bada Latvijā nevienam mirt nevajadzētu, jo pabarot sevi spējam. Bet Eiropā, atšķirībā no Āfrikas noteikti bada neesamība nav labklājības kritērijs.

Avots: http://data.csb.gov.lv (IIG12. Strādājošo pirktspēja)

Ļoti interesanta informācija ir saistībā ar vidējiem iedzīvotāju neto ienākumiem. Dati tika ņemti no Centrālās statistikas pārvaldes mājas lapas un papildus tika veikti aprēķini saistībā ar izmaiņām 2017. gadā attiecībā pret 2010. gadu.

Avots: http://data.csb.gov.lv (IIG01. Iedzīvotāju naudas ieņēmumi (vidēji mēnesī, euro))

Interesanti ir tas, ka pensionāru ienākumi pieauga tikai par 15.6% salīdzinājumā ar strādājošo ienākumiem 50.2%. Bet šeit ir redzams, ka pieaugot faktiskajiem ienākumiem par 50.2%, reālā pirktspēja pieauga tikai par 29.9%, ņemot vērā tikai pirmās nepieciešamības preces. Faktiksi pensionāri nekādā mērā neizjūt IKP pieaugumu valstī un katru gadu kļūst aizvien nabadzīgāki, ņemot vērā inflācijas pieaugumu 10.9% apmērā attiecībā pret 2010. gadu un attiecību ar strādājošo ienākumu apmēra pieaugumu.

Turpinot skatīties ekonomiskos rādītājus, svarīgi ir redzēt importa un eksporta attiecību, lai saprastu, vai mēs patērētājam vairāk nekā saražojam, vai otrādi. Neejot detaļās, redzam, ka eksports ir mazākā apmērā, nekā imports. Zemāk ir manis izveidotā tabula, datus ņemot no Centrālās statistikas pārvaldes mājas lapas.

Avots: http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/areja-tirdznieciba-galvenie-raditaji-30323.html

Līdz ar to mēs patērējam vairāk nekā nopēlnām un naudas plūsma no šāda skatu punkta mums ir negatīva. Eksportā ietilpst gan preces, gan pakalpojumi un normāli būtu, ja mēs eksportētu vairāk nekā importētu, tādējādi kļūstot turīgāki. Kur mēs ņemam naudu tēriņiem? Liela daļa ir Eiropas Savienības fondi, kas nozīmē, ka pēc būtības mēs dzīvojam labāk nekā varētu dzīvot bez iepriekšminētajiem fondiem nevis pateicoties efektīvai valsts pārvaldei, bet naudas iepludināšanai no ārpuses. Tieši tas izskaidro, kāpēc pie negatīvas tirdzniecības bilanses mūsu IKP un pirktspēja pieaug.

Šajā rakstā es centos parādīt, pēc kāda principa ir jāvērtē valsts pārvaldi un politiku. Mums ir pieejams milzīgs datu apjoms un sēžot mājās, brīvā brīdī mums ir iespējams pašiem veikt situācijas analīzi. Es noteikti turpināšanu šāda veida datu analīzi un apkopošanu, jo man tas ir interesanti. Šis bija tikai maz ieskats lielajā skaitļu pasaulē. Aicinu visus to darīt.