Aizritēja 2017. gads


Manā blogā šis gads sākās ar pareizu jautājumu un beidzās ar fenomenu, ja neskaita šo ierakstu tad tika rakstīts par maģisko kvadrātu, bitkoiniem, pokeru, pasauli, kuras nav, ģeogrāfiskām kartēm un daudz ko citu. Viens no interesantākajiem ierakstiem bija par mūsu pasaules robežu. Šogad arī pamēģināju uzrakstīt priekš sevis kaut ko jaunu, stāstu, kas balstīts uz reāliem notikumiem, ņemot par pamatu tiesas spriedumu. Šis gads noteikti ir pagājis ļoti ražīgi un kā vienmēr bija savdabīgs salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Paldies visiem lasītājiem, kuri lasīja manu blogu. Šogad jūsu skaits ir lielāks nekā gadu iepriekš. Bija interesanti lasīt komentārus un meklēt jaunas tēmas rakstiem, lai dotu jaunas emocijas un zināšanas ne tikai sev, bet arī jums.

Blogs attīstījās ar katru jauno ierakstu, tāpat kā attīstījās bloga autors. Protams, arī nākamo gadu tiks darīts tas pats.

Jau sākot ar janvāri, būs daudz aizraujošu un oriģinālu ierakstu par visu, kas vien interesē. Turpināšu rakstīt par cilvēka iekšējo pasauli, filosofiju, pārdomām, politiku un citām lietām. Pievērsīšos arī stāstiem un dzejoļiem

Novēlu nākošajā gadā visiem, kas vēl to nav sākuši, beidzot sākt rakstīt. Rakstīt savas pārdomas un meklēt jebkāda veida māksliniecisko izpausmi, rakstīt, lai radītu ko jaunu, ko mūžīgu un nezūdošu, lai pēc mums nepaliktu tikai vējš, bet arī kaut kas taustāms. Svarīgi ir atcerēties, labāk nožēlot to, kas ir izdarīts, nekā nožēlot to, kas netika izdarīts, bet ko mēs ļoti vēlējāsmies darīt.

Visiem laimīgu Jauno gadu!

Advertisements

Filosofija – fenomeni


Turpinot svētku tēmu par Vācu filosofiju, grūti apstāties. Tā aizrauj un nelaiž vaļā kā milzīga metāla skava, kas cieši aptver visu saprātu. Lūk viena termina apraksts.

Fenomeni ir I. Kanta lietots termins, ar kuru viņš apzīmēja fiziskas lietas, kādas tās izskatās priekš mūsu saprāta, nevis kādas tās ir pašas par sevi. Iepriekšminētais saskan ar mūsdienu pētījumiem, ka mūsu redze sastāv 90% no iztēles un tikai 10% no acu uztvertās gaismas. Protams, ka šis sadalījums ir domāts par informācijas apstrādi smadzenēs, bet tomēr, jau 18. gs. beigās filosofija nonāca pie tāda paša secinājuma, varbūt ne tik precīza.

Vēlēšanas Krievijā 2018 – aizraujoši!


Cenšos savu blogu nepārslogot ar politiku, tomēr sekojot procesam saistībā ar kaimiņvalsts vēlēšanām, rodas iekšējā motivācija padalīties ar pārdomām. Zemāk tiek aprakstīts mans personīgais viedoklis, ar domu, ka lasītājs zina šo tēmu vai arī lasot, viņam radīsies interese iepazīties ar to detalizētāk no citiem avotiem.

Krievijas Federācija (turpmāk – Krievija) kā valsts un tās politiskā vadība vienmēr raisa vairāk jautājumus, nekā sniedz atbildes. Kā valstisks veidojums Krievija sastāv no apgabaliem, autonomiem apgabaliem un republikām. Tajā dzīvo desmitiem tautu, kas runā savās valodās un Krievijā ir pārstāvētas lielākās pasaules relīģijas, tājā skaitā ap 15 miljoniem musulmaņu, kas daudziem ir pārsteigums. Pati politiskā struktūra tur ir izteikti autoritatīva. Apgabalu vadītājus un lielo pilsētu vadītājus bieži ar rīkojumu izvirza uz apstiprināšanu valsts prezidents. Parlamenta vēlēšanās un pašvaldību vēlēšanas gandrīz vienmēr uzvar tikai viena politiskā partija. Vienīgās velēšanas, kur teorētiski būtu iespējama konkurence, tās ir prezidentu vēlēšanas, jo šis notikums ir ļoti spilgts un plaši tiek atainots medijos, līdz ar to vara ir ieinteresēta vismaz uz āru demostrēt, ka notiek patiesa konkurences cīņa un vēlēšanas nav tikai formāla iepriekšējā prezidenta apstiprināšana.

Ar ko priekšvēlēšanu process ir tik interesants. Kā viens no spilgtākajiem personāžiem, priekšvēlēšanu kampaņu sāka Aleksejs Navaļņijs. Man radīja interesi nevis viņa politiskais vēstījums vai arī viedoklis par dažādiem jautājumiem, jo tās ir Krievijas iekšējās problēmas, bet gan mehānismi un tehnoloģijas, kas tika izmantotas mērķa sasniegšanai. Ņemot vērā, ka viņa vārdu ir aizliegts pieminēt valsts mēdijos un viņu pašu tur pat tuvu nelaiž klāt, tad, lai komunicētu ar sabiedrību, tika izveidoti Youtube kanāli, vienā tika ievietoti video ar nedēļas regularitāti par viņa biedrības veiktajām izmeklēšanām, savukārt otrajā kanālā tika veidotas dažādas programmas katru dienu. Ja paskatās skatījumu skaitu abos kanālos, tad tas ir iespaidīgs un apsteidz daudzus reģionālos medijus, it sevišķi avīzes. Kā otrs paņēmiens tika izmantoti ielu protesti. Tika rīkotas vairākas ielu demonstrācijas daudzās Krievijas pilsētās, kuru laikā tika arestēti demonstrāciju dalībnieki. Tas viennozīmīgi cēla Alekseja Navaļņija popularitāti, jo cilvēkiem patīk politiķi, kas rīkojās, nevis tikai runā. Trešais rīks bija reģisonālo pārstāvniecību izveidošana, kurās darbojās ļoti liels brīvprātīgo skaits, lielāks par 100 000 cilvēku. Lielākā daļa no brīvprātīgajiem bija jaunieši, kuri visvairāk skatās Youtube un ir vairāk tendēti uz aktivitātēm, ka, piemēram, ielu demonstrācijas. Pārstāvniecības pilsētās nodarbojās ar aģitāciju. Ceturtais rīks, paša Alekseja Navaļņija braukāšana pa pilsētām, personīgi uzstājoties un aicinot balsot par sevi, kas daudziem cilvēkiem patika, jo mūsdienās Krievijā reti kurš politiķis runā tieši ar vēlētājiem bez preses starpniecības. Lūk, viss iepriekšminētais veicināja Alekseja Navaļņija popularitāti un radīja visiem ilūziju, ka viņš var tikt reģistrēts kā kandidāts. Patiesībā, protams, ka nē.

Internetā ir atrodama tiešraides translācija no Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas sēdes, kurā tika izskatīts Alekseja Navaļņija iesniegums par viņa reģistrēšanu, kā prezidenta vēlēšanu kandidātu. Tiesiskais pamatojums, kāpēc viņam tika atteikta reģistrācija ir atsevišķa bloga ieraksta tēma. Īsi sakot, viņš netika piereģistrēts, jo pašlaik viņam tika piespriests sods par noziedzīgu nodarījumu, kas tika aizstāts ar nosacītu sodu. Lielāku interesi man raisīja pašas Centrālās vēlēšanu komisijas sēde, kur ierēdņi atļāvās vairākkārt izteikt savus personīgos viedokļus, aizvainot klātesošos un uzvedās pēc būtības klaji neprofesionāli. Piemēram, tika izteikts veidoklis, ka Aleksejs Navaļņijs iegūst savus līdzekļus nelegāli un muļķo jauniešus. Jāatzīmē, ka iepriekšminētās tēmas neattiecas uz kandidāta reģistrēšanas procesu un ir ierēdņa personīgais viedoklis. Tajā brīdī varam tikai priecāties, ka pie mums Latvijā, kaut arī cik ciniski reizēm var būt valsts ierēdņi (nejaucam ar politiķiem), tomēr handrīz visi ir labi audzināti, rīkojās pietiekami profesionāli, lieto profesionālu leksiku, izturās nosvērti un kopumā rada ļoti labu iespaidu salīdzinājumā ar vakardien redzēto. Vēl man radās pārdomas par to, ja tā var izturēties Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas vadība, tad, kas Krievijā notiek reģionos.

Otra interesanta parādība ir Vladimira Putina priekšvēlēšanu kampaņas neesamība. Vienkārši to nav lietderīgi vest. Visi zina, ka viņš uzvarēs, viņš pats to zina, jebkurš cilvēks Krievijā un ārpus tās to zina. Līdz ar to veidojās situācija, kad kandidēšana prezidentu vēlēšanās citiem ir tikai sava perosnīgā reitinga celšana. Tā ir laba iespēja tikt televīzijā, iegūt atpazīstamību un tādējādi censties nopelnīt uz savas popularitātes. Savukārt reālās konkurences uz prezidenta amatu Krievijā nav un visdrīzāk arī tuvāko desmti gadu laikā nebūs, jo tiks izmantots pārmantojamības modelis, kad esošo prezidēntu nomainīs iepriekš norādīts cilvēks, kurš tam tiks gatavots.

Ņemot vērā esošo sitāciju, noteikti varam sagaidīt daudz interesantu notikumu Krievijas vēlēšanu ietvaros, jo no vienas puses kandidāti nodarbosies ar personīgo piāru, no otras puses valsts aparāts darīs visu, lai nodrošinātu pēc iespējas leģitīmāku esošā prezidenta pārvēlēšanas procesu, no trešās puses Aleksejs Navaļņijs centīsies izrādīt jebkāda veida protestu par atteikšanos viņu reģistrēt. Ja kādam interesē, tad iesaku to vērot no tehniskā skatu punkta un pētīti psiholoģiskos paņēmienus, kas tiek izmantoti attiecībā uz plašām sabiedrības masām no visām iesaistītām pusēm, jo tieši šo lietu turpmāko trīs mēnešu laikā redzēsim kā plūstāmu no pārpilnības raga.

Pārdomu laiks


Runājot ar cilvēkiem, bieži varam dzirdēt frāzi, ka Ziemassvētki ir pārdomu laiks. Interesanti, ka katrs cilvēks ar vārdu pārdomas, izprot pilnīgi pretējas lietas un vērtības. Vieniem pārdomas ir atskats uz padarītajiem darbiem, savukārt citiem, prātojums par augstākajām matērijām. Turpmāk aprakstīšu, kā es izprotu pārdomu laiku.

Klusums un miers, kas ir ļoti raksturīgs gada beigām, parasti dod iespēju atrauties no ikdienas darbiem un pievērsties tam, uz ko ikdienas skriešanā mēs nevaram paspēt. Vienmēr esmu pieturējies pie koncepcijas, ka slēgtā sistēmā vai telpā, nekas jauns rasties nevar. Tieši tāpēc, lai raisītu jaunas pārdomas, tiek ņemti palīgā mākslas priekšmeti vai arī grāmatas. Visspēcīgākais iedarbības veids uz smadzenēm ir filosofijas lasīšana, jo tā liek iedziļināties lietās, kas no pirmā skatiena šķiet vienkāršas un saprotamas. Protams, neiztikt bez I. Kanta un F. Hēgela, kuru darbu lasīšana liek ieslēgties jebkurai iepriekš guļošai smadzeņu šūnai uz ilgu laiku.

Līdz ar to manā izpratnē pārdomu laiks tā ir iespēja izdarīt un padomāt par tām lietām, kurām pievērsties darba dienās mums vienkārši nepietiek brīvā laika, savukārt, lai pārdomas nebūtu tukša salmu kulšana mūsu fantāziju pasaulē, lietderīgi ir paņemt kādu palīglīdzekli, kas rosina domāšanas procesu un izvirza neatrisinātus jautājumus, tas ir, lasīt filosofiju.

Bitcoin nenovērtēta iespēja vai burbulis


Ārzemju finanšu ziņās un reizēm arī vietējā presē varam lasīt par interesantu interneta parādību – Bitcoin. Iepriekšminētā valūta radās pēc Blockchain tehnoloģijas izstrādes. Pēc būtības tas ir koda gabals, kuru var iegādāties par reālo naudu un apmainīt apakaļ uz reālo naudu. Pēdējā laikā mēs piedzīvojam ļoti strauju Bitcoin vērtības kāpumu, kas daudziem norauj jumtu dēļ iespējas ātri un viegli nopelnīt, vai iespēju vismaz vērot, kā naudu nopelna citi. Rodas jautājums, kas ir Bitcoin un vai tā vērtība augs bezgalīgi. Vai tā ir nākotne, vai kārtējais finanšu burbulis, kas drīzumā plīsīs?

Sākumā nepieciešams atbildēt uz jautājumu, kas ir nauda. Pašu jēdzienu var apskatīt dažādās plaknēs, bet sākotnējā naudas būtība ir ticība. Nauda ir nemateriāla, to nevar pataustīt, nauda ir tikai un vienīgi pieņēmums, ka iedodot kādu preci vienam cilvēkam, es varēšu no cita cilvēka dabūt citu preci tādā pašā vērtībā. Pieņēmums tiek izteikts skaitļos, lai katras preces vērtību būtu vieglāk nomērīt, bet teorētiski tas nav obligāti. Filosofiski skatoties uz naudu, tās vērtība ir ticības spēks. Par kuru valūtu cilvēkiem ir lielāka ticība, tā valūta ir dārgāka, savukārt, ja valūtai neviens netic, tad tā kļūst bezvērtīga, kā Zimbabves dolārs. Līdz ar to Bitcoin vērtība ir cilvēku ticība, ka par noteiktu Bitcoin daudzumu varēs saņemt noteiktu daudzmu preču, savukārt, ja ticība zudīs, tad arī zudīs Bitcoin vērtība.

Ar cilvēku ticību ir tā, šodien tā ir, bet rīt tās vairs nav. Ticību var ietekmēt jebkas. Svarīgākais aspekts saistībā ar ticību ir tas, ka ticība pēc savas būtības ir irracionāla. Tā rodas un pazūd, balstoties uz cilvēku emocijām, kas pārņem lielu cilvēku masu. Nav noslēpums, ka saistībā ar finanšu ziņām, es dodu priekšroku Bloomberg, jo pēc maniem ieskatiem, tieši Bloomberg sniedz specifisku informāciju, apskatot to no dažādiem skatu punktiem, bet tas ir mans subjektīvais viedoklis.

Apskatot pēdējās ziņas saistībā ar Bitcoin, redzām, piemēram, interviju “Why Tim Draper Is So Excited About Bitcoin” (09.12.2017. intervija https://www.bloomberg.com/news/videos/2017-12-08/why-tim-draper-is-so-excited-about-bitcoin-video). Šajā intervijā uz žurnalistes iebildumiem Bitcoin tiek aizstāvēts, kā valūta, kas stāv virs valsts politikas un ekonomiskajiem procesiem. Tiek pausts uzskats, ka Bitcoin turpinās augt un sasniegs jaunas virsotnes. Vēl vienā intervijā “Swiss Banks Bitcoin`s Best Days Are Still Ahead” (08.12.2017. intervija https://www.bloomberg.com/news/articles/2017-12-08/swiss-banks-see-bitcoin-futures-opening-up-cryptocurrency-market) tiek minēta Bitcoin priekšrocība, ka Bitcoin nav pakļauts valsts kontrolei un tā vērtību nosaka brīvais tirgus. Var redzēt abu ekspertu sajūsmu un ticību Bitcoin. Protams, nebūtu pareizi pakļauties kopējai ažiotāžai un ticēt visam, ko saka citi, bez kritiskas situācijas analīzes. Labs piemērs ir septembra notikums, kad tikai ziņas par to, ka Ķīnas Tautas Republika aizliegs Bitcoin savā teritorijā, radīja milzīgu valūtas svārstību, var palasīt “China Is Said to Ban Bitcoin Echanges While Allowing OTC” (11.09.2017. reportāža https://www.bloomberg.com/news/articles/2017-09-11/china-is-said-to-ban-bitcoin-exchanges-while-allowing-otc-trades-j7fofh20). Iepriekšminētais tikai parāda to, ka neskatoties uz ekspertu pacilātu garstāvokli un emocijām, jebkurš ASV vai Ķīnas lēmums attiecībā uz Bitcoin, vienā mirklī to var apglabāt, piemēram, pieņemot likumu, ka par Bitcoin lietošanu iestājas kriminālatbildība. Vai tas ir iespējams? Protams, jo atceramies, kurā industrijā visaktīvāk izmanto kriptovalūtas – interneta narkotiku biznesā un nav izslēgts, ka aizildinoties ar cīņu pret noziedzību, valstis pieņems  lēmumu aizliegt transakcijas ar Bitcoin. Papildus tam jāpiemin, ka mūsdienu politiskajām elitēm nav vajadzīga valūta, kuru nav iespējams kontrolēt un agri vai vēlu to aizliegs vai būtiski ierobežos. Nauda tā ir ticība, savukārt ticība tā ir kontrole. Jebkura vara cīnās par kontroli pār cilvēku prātiem un nav pamata uzskatīt, ka šis būs izņēmums.

Pēc pēdējām ziņām, ASV biržā tiks laists pārdošanā tāds finanšu instruments kā fjūčers par Bitcoin iegādi, kas pēc būtības ir līguma par pienākumu kaut kad nākotnē iegādāties noteiktu preci par noteiktu cenu. Piemēram, kāds apņemas pēc gada nopirkt noteiktu daudzumu kafijas par cenu, kas būs pēc gada vai, kas bija gadu atpakaļ. Fjūčera pamatā būs nevis noteikta prece vai aktīvs, bet tikai un vienīgi ticība jeb gaiss. Šāds finanšu instruments sākuma posmā cels Bitcoin cenu, palielinot gan ticamību, gan Bitcoin vērtību, tādējādi audzējot burbuli. Kāpēc burbuli, jo tāpat kā burbulī, iekšā ir tukšums un starpība starp lielu burbuli un mazu burbuli nav, jo abiem plīstot paliek nekas. Fjūčera laišana apgrozībā ir centieni ielekt pēdējā vilcienā pirms tas mērķtiecīgi ielidos aizā. Fjūčers ir centieni pārdod gaisu divreiz. Ja paskatās uz vēsturi, tad tāds pats burbulis bija ar ASV un arī Latvijas nekustamā īpašuma tirgu. Visi ticēja, visi ar to nodarbojās un visi sapņoja par lielu peļņu. Sapnis pazuda ātri un nemanot 2008. gadā pēc lielās finanšu krīzes. Ņemot vērā, ka ar Bitcoin šodien nodarbojās daudzi ar samērā zemu izglītības līmeni un tur tiek ieguldīta milzīga reālās naudas masa, kas arī ir tikai ticība, tad atliek tikai gaidīt, kad viss aizies pa pieskari. Tas notiks uzreiz un vienā dienā, tas būs šoks un traģēdija daudziem. Vai to nesaprot finanšu tirgus eksperti, protams, ka saprot, bet kurš teica, ka viņi saka patiesību, kurš teica, ka viņi paši nevēlas paņemt nelielu pīrāga gabalu, kurš teica, ka viņi nav ieinteresēti burbuļa augšanā un ir neitrāli?

Es noteikti nevienam neiesaku spekulēt ar Bitcoin, ja nav pieredzes darbā ar augsta riska spekulatīviem aktīviem vai finanšu instrumentiem. Pamēģiniet sākumā Forex ar “spēļu” naudu un paskataties, cik viegli ir sekundes laikā zaudēt gadu laikā pelnīto naudu, kā viena valūtas svarstība var izkūpināt tukstošiem euro. Starp citu daudz lielāka iespēja ir uzvarēt ruletē. Iespējamība uzvarēt rutetē liekot uz noteiktu krāsu, sarkano vai melno, ir 47,4% un liekot nelielu summu, iespējamība, ka kazino to izmaksās ir 100%. Ja jūs neesat gatavi paņemt mēneša algu, aiziet uz kazino un visu naudu uzlikt uz kādu no krāsām, ar mērķi to dubultot, riskējot zaudēt visu pāris sekunžu laikā, tad Bitcoin spekulācijas noteikti nav priekš jums un daudz drošāk ir nodarboties ar to, ko jūs mākat un kas patiesi nes jums prieku.