Beigu beigas un sākuma sākums

Pienākušas gada beigas, kas noslēdz kārtējo gadu arī šajā blogā. Viss sākās ar Lukturi un beidzās ar klasiskās filmas apskatu. Ja tā padomā, nav nemaz tik slikti. Rakstot par visu, kas interesē, bija iešana ārpus rāmjiem, moralizēšana, pārdomu rakstīšana un ekonomisko rādītāju analīze. Reizēm pārskatot uzrakstīto apjomu, rodas jautājums, vai tiešām es pats to visu uzrakstīju. Meklējis un domājis tēmas, apkopojis materiālus un pasniedzis tos lasāmā formā bloga apmeklētājiem. Un tad pati no sevis atnāk atbilde, ka tiešām tā arī bija un svarīgākais, ka šis process manī radīja tikai pozitīvas emocijas, kas ir par pamatu nākošajiem veikumiem.

Klasiskais jautājums, kas rodas jebkuram bloga autoram, kāpēc es to vispār daru. Interesanti tas, ka uzdodot šo jautājumu dažādā laikā, tiks sniegta citādāka atbilde, jo patiesībā motivācija kaut ko rakstīt nepārtraukti mainās. Tā var būt velme padalīties ar pasauli ar dzeju, reizēm gribas uzrakstīt par to, kas tiešām ir sakrājies, reizēm ir velme informēt lasītājus par dažādām muļķibām, kas tiek rakstītas presē.

Visiem novēlu iet ārpus saviem rāmjiem vēl šogad un, protam, arī nākošajā gadā.

Aizliegtā filma – Scarface (1932)

Kādu vakaru atvēru ASV aizliegto filmu sarakstu un nolēmu apskatīt kādu no tajā esošajām filmām. Interesanti, ka saraksts tika veidots kopš pirmās filmas 1915. gadā ar nosaukumu The Birth of a Nation (1915). Šī filma ir pieejama Youtube, tā tika aizliegta, jo stāsta par Kukluksklana (KKK) rašanos. Bet šoreiz par citu filmu, kas bija aizliegta ASV citu iemeslu dēļ – Scarface (1932).

Vispār kopumā ASV filmu cenzūra kopš pagājušā gadsimta vidus ir stipri mainījusies, un tagad ieraudzīt filmu, kas ir līdzīga Scarface aizliegto filmu sarakstā nevaram. Savukārt, tas laiks bija interesants ar to, ka sabiedrībā valdija pavisam citi, daudz konservatīvāki uzskati, bija skaidra robeža starp labo un ļauno, kā arī sabiedrībā valdīja baznīcas piekoptās tradīcijas.

Īsumā par ko ir filma? Atbilde arī tik pat īsa, par Al Capone. Toreiz sabiedrībā valdīja tik liels izmisums, ka Holivūda uzņēma filmu ar aicinājumu valdībai rīkoties, jo noziegumu skaits auga, bet valdība nekā problēmu nerisināja. Ļoti zīmīgi, ka filma iznāca 1932. gadā, par vienu gadu ātrāk, nekā Al Capone tika apcietināts un notiesāts, ar ko arī beidzās vesels noziedzīgās pasaules laikmets. Filmā tika parādīta alternatīvas Al Capone karjeras beigas, kādas tās varētu būt, ja ASV valdība neapcietinātu viņu. Pēc manām domām, filma tika aizliegta, lai neradītu sabiedrībā pārliecību, ka valdība necīnās ar organizēto noziedzību. Savukārt oficiālais iemesls bija tāds, ka filma propogandē noziedzīgu dzīves stilu un nepakļaušanos likumam.

Kopumā filma bija patiešām laba. IMDB raitings 7.8. Starp citu, lielākai daļai aizliegto filmu reitingi ir samērā augsti. Filmā bija laba aktieru spēle, ietverti vairāki Al Capone pastrādātie noziegumi, par kuriem tika atklāts vēlāk, bet tajā laikā klīda tikai baumas. Sižets labi strukturēts ar humora elementiem un traģiskām beigām, kā tam jābūt to laiku filmā par mafiju. Trūkums filmai ir tāds, ka tā tika uzņemta paviljonā un tas ir ļoti labi redzams apšaudes scēnās un pakaļdzīšanās scēnā. Noteikti iesaku šo filmu paskatīties, ja ir brīvs brīdis, bet pirms tam ielūkoties Al Capone vēstures aprakstā, lai pilnībā izbaudītu filmas vēstījumu un tā laika atmosfēru, kas ar filmu pilnībā tiek nodota.

Alkohola lietošana

Manā dzīvē ļoti bieži ir šāda situācija, kad pasākumā man jautā, kādu alkoholu dzeršu, vai piedāvā ieliet no jau atvertās pudeles, uz ko viennozīmīgi atbildu, paldies, es nedzeru. Cilvēkos, uzzinot šo faktu, rodas izbrīns un daudzi jautājumi, kapēc, kas noticis, vai esmu slims. Kaut arī es esmu pilnīgi vesels, jo man par šo jautājumu nav nekādu iekšējo pretrunu. Diemžēl, bieži esmu viens no nedaudzajiem, kas nelieto alkoholu. Šoreiz uzrakstīšu savas pārdomas par alkohola lietošanu un manu motivāciju to nelietot vispār.

Atbilstoši stastistiskajiem datiem, Latvijā šogad ir būtiski pieaugusi alkohola lietošana, kopā par 13% (avots:https://apollo.tvnet.lv/6461621/vai-dzeram-vairak-devinos-menesos-paterinam-nodota-alkohola-apmers-manami-pieaudzis). Alkoholu zinātnieki ierindo starp četrām vispēcīgākajām narkotiskām vielām, kā arī alkohols ir viskaitīgākā narkotiskā viela, kuras ietekmē tiek izraisīts lielākais noziegumu skaits (avots: https://www.vox.com/2015/2/24/8094759/alcohol-marijuana). Negatīvāka ietekme uz cilvēku par alkoholu ir tikai krekam, heroīnam un metanfitomīnam. Visas parējās jums zināmās narkotiskās vielas ir ar mazāku negatīvu ietekmi uz cilvēku. Papildus iepriekšminētajam, jāpapildina ar to, ka alkoholam nav nevienas pozitīvas ietekmes uz cilvēka organismu un visi nostāsti par uzlaboto asinsriti vai garstāvokli, ir tikai un vienīgi mīti, ko rada alkohola industrija un alkohola lietotāji, kuri tādējādi vēlas attaisnot tā lietošanu priekš sevis un apkārtējās sabiedrības.

Skatoties no alkohola ietekmes uz organismu, nav svarīgi vai tiek lietots daudz vai maz, svarīgi ir regularitāte. Alkohols ietekmē smadzeņu darbību, tas rada kairinājumu un eiforijas efektu, kuru sasniegšanai visu laiku jālieto aizvien vairāk alkohola. Tas ietekmē cilvēka garstāvokli, jo alkoholam ir depresanta daba, kas nozīmē, ka pārtraucot to lietot, cilvēkam rodas depresijas efekts, kuru var izbeigt ar jaunu alkohola lietošanu. Līdzīgi kā ar citām narkotiskām vielām. Tāpēc arī saka, ka jāiedzer labai omai. Alkohols degradē personību un ietekmē smadzeņu darbību, padarot to lēnāku un domāšanas procesu smagāku. Cilvēks kļūst tramīgs, neiecietīgs, nesavaldīgs un agresīvs arī esot skaidrā prātā, līdz ar to alkoholam ir paliekošs efekts arī starposmos starp tā lietošanu. Protams, ka alkohols ietekmē sirdi, aknas, kuņģi un tiešā veidā rada priekšnosacījumus vēzim (avots: https://www.niaaa.nih.gov/alcohol-health/alcohols-effects-body).

Šeit mēs nonākam pie jautājuma, kāpēc es nelietoju alkoholu. Atbilde slēpjās augstāk minētajā, kā arī tajā, ka man ir svarīga manas smadzenes darbība un veselība. Pēc vakara pasākumiem, es pamostos un varu turpināt dzīvot un nodarboties ar lietām, savukārt alkohols tam traucētu. Tas traucē skriet, traucē strādāt, traucē nodarboties ar seksu un traucē darīt vēl simtām lietu. Es neredzu nevienu iemeslu, lai to lietotu. Pie tam es ticu zinātniskiem pētījumiem un izdaru vienkāršu secinājumu, ja tas man nedot neko labu un tikai rada kaitējumu organismam, tad es to nelietoju. Piemēram, aizejot uz sporta bāru, dzeru sulas vai kvasu vai tēju un jūtos brīnišķīgi. Līdz šim neesmu izjutis nekāda veida problēmas no tā, ka nelietoju alkoholu, tad jautājums, ja viss ir labi, priekš kam kaut ko mainīt.

Uz šo jautājumu jāskatās arī globāli. Sievietēm un vīriešiem, kuri vēlas radīt pēcnācējus, noteikti būtu jādomā par alkohola nelietošanu, jo tas tiešā veidā ietekmē bērna veselību un garīgo attīstību. Šeit es nenorādīšu avotus uz informāciju, kuru ir viegli atrast, bet jāatceras, ka sievietēm olšūnas dzīves laikā neatjaunojās un izdzertais alkohols radīs ietekmi uz bērnu jebkurā gadījumā. Vīriešiem gan atjaunošanās notiek 7 gadu laikā, līdz ar to pēc septiņiem skaidrā pavadītajiem gadiem var sākt domāt par pēcnācējiem.

Līdz ar to kopējā aina ir ļoti bēdīga, alkohola lietošana pieaug, iedzīvotāju skaits samazinās, bērni, kas piedzimst no alkoholu lietojošiem vecākiem, var būt ar garīgām un fizioloģiskām novirzēm, un sabiedrībā caur medijiem un reklāmām tiek propogandēta alkohola lietošana. Noteikti neesmu pret aizliegumu, jo tas nerisina situāciju, bet noteikti esmu par katra cilvēka individuālu situācijas izvērtēšanu un lēmuma pieņemšanu par atteikšanos no alkohola lietošanas. Starp citu, jāpiemin sakarā ar Ziemassvētkiem, ka šis ir labākais veids, kā būt labākam un augstākam par Kristus (viņš bija tikai cilvēks), jo viņš lietoja alkoholu vīna veidā, bet mēs no tā varam atteikties pavisam.

Filma BlacKkKlansman (2018)

Sākšu ar klasiskajiem vārdiem, kurus izmantoju, aprakstot filmas – nesen noskatījos filmu ar nosaukumu angļu valodā BlacKkKlansman. Šo nosaukumu neredzu jēgu tulkot, jo latviešu valodā būtu jāizmanto vairāki vārdu salikumi, kuri neko patiesībā pēc būtības nepateiktu. Filmai imdb reitings ir 7.6, kas vērtējams kā vidēji augsts.

Sākumā aktieru spēle. Aktieris John David Washington spēlēja galven lomu, viņš bija pirmais melādainais policists Kalorado Springs, un šajā filmā spēlēja ļoti labi. Bija emocijas, noskaņojuma kontrasts un patiesa ieinteresētība. Varēja redzēt, ka aktierim šī filma nav vienkārši darbs, bet kaut kas stipri vairāk. Problēma filmā bija ar to, ka John David Washington spēlēja pārāk labi uz citu fona un tādējādi pārējo spēle noplaka. Piemēram, Adam Driver, kuram bija otrā plāna aktiera loma, kurš strādāja kopā ar John David Washington un tēloja viņu klātienes tikšanās ar klanu, spēlēja ļoti pliekani, emocijas nebija nekādas, izskatijās, ka aktierim vienkārši samaksāja un viņš atstrādā savu naudu. Arī sieviešu lomas izpildītāja Laura Harrier nospēlēja viduvēji, nekādu sejas vaibstu, ne pārdzīvojumu, nekā. Kopumā aktieru spēle nebija šīs filmas stiprākā puse.

Dekorācijas filmā bija labas, ņemot vērā, ka filmas budžets bija tikai 15 miljoni, tad viss izskatijās autentiski un bija vērojama mašīnu un apģērbu dažādība, tiešām varēja iejusties 20. gs. 70. gados. Līdz ar to, ja ir vēlēšanās ieskatīties tā laika sadzīvē, tad šo filmu var apskatīties.

Un tagad pie paša galvenā, sižets. Patiesībā, ja skatās uz notikumiem filmā ar kritisku pieeju, var redzēt daudzas nejēdzīgas lietas. Piemēram, pa telefonu ar klanu runāja John David Washington, kurš bija daiļrunīgs un erudīts daudzos jautājumos, savukārt klātienes tikšanās gāja Adam Driver, jo viņš bija baltādainais un Adam Driver bija izteikti mazrunīgs un neveidoja erudīta un izglītota cilvēka tēlu, tieši otrādi, klasisks melnstrādnieks. Otra būtiska nepilnība bija uzņemšanas process pašā klanā. Tur bija iecerēta pārbaude uz melu detektora un pirms uzņemšanas cilvēkus rūpīgi pārbaudīja. Kā teica paši klana biedri, tad viņiem ir sakari policijā, bet neviens nepamanīja, ka Adam Driver ir policists, jo John David Washington, zvanot uz klana biroju, pateica savu īsto vārdu un uzvārdu un noteikti visi pilsētā zinātu pirmā un vienīgā melādainā policisa vārdu un uzvārdu, ņemot vērā, ka pilsētā bija spēcīga klana ietekmē un kā teica klana pārstāvji, viņi ir visur.

Vēl milzīgs caurums sižetā ir personāžu motivācija. Nav skaidrs, kāpēc klana pārstāvji izdomāja tieši dienā, kad pie viņiem atbrauc viens no klana reģionālajiem līderiem, spridzināt melnādaino kustības pārstāvi un nav skaidrs, no kurienes radās tieši tāda ideja un kāds bija mērķis, jo filma to neparāda. Nav skaidrs, kāpēc visi policisti, izņemot viens, atbalstīja izmeklēšanu un bija pret rasismu, kaut arī pilsētā bija liela klana ietekme un daži policisti bija klana biedri, kaut arī filmā tas nav parādīts, bet ir noprotams no dialogiem. Pat mūsdienās rasisms policijas darbinieku vidū tiek atzīta kā liela problēma ASV. Bieži bija sajūta, ka filmā visi dara kaut ko tikai darīšanas pēc, jo tas it kā ir pareizi no mūsdienu skatu punkta.

Propogandas elementi filmā bija vairāk kā vajag. Sākot ar to, ka klana līderis vairākkārt izsauca America first, kas bija arī Trampa sauciens vēlēšanās. Pēc tam visu laiku melnādainie tika pielīdzināti ēbrejiem un rasisms tika novienādots ar antisemītismu, kaut arī klana problēmas bija tieši melādaino centieni iet politikā un strādāt profesijās, kur agrāk strādāja tikai baltādainie. Filmā netika objektīvi skatīta rasisma un klana rašanās iemesli un sekas, kā arī visa filma pasaka, ka rasisms ir slikti, bet nepasaka kādi bija rasisma iemesli. Netiek akcentēta klana politiskā nozīmē, un ka tā bija organizācija ar mērķi pastarpināti cīnīties par politisko varu, bet klans tiek parādīts, kā kaut kāds psihopātu maniaku ārpilsētas klubs.

Kopumā šai filmai varētu droši likt 5/10, jo svarīga un sarežģīta tēma, tiek pasniegta vienkāršanas propogandas veidā, kur tiek pateikts, kas ir slikti, kā pareizi ir jādomā un esošais ASV prezidents pielidzināts klana biedram. Vai ir vērts skatīties šo filmu, noteikti nē.

Pašvaldības atlaišana ir politiskā cīņa – nekas vairāk

Pēdējā laikā, pēc korupcijas skandāla ar Rīgas pašvaldībai piederošo SIA “Rīgas satiksme”, aktualizējās jautājums par LR Saeimas tiesību izmantošanu atlaist Rīgas domi, tādējādi rosinot jaunas pašvaldības vēlēšanas. Zinu, ka par šo tēmu sabiedrība sadalās divās nometnēs, vieni ir par to, ka nepieciešams atlaist Rīgas domi, otri par to, ka to darīt nevajag. Es, kā vienmēr, pacentīšos distancēties no politiskām cīņām, jo tas ir mazsvarīgi, tāpēc, ka problēmu ir jārisina pēc būtības, nevis jāpārdala vietas un jānodoršina sev piekļuvi koruptīvajam tīklam, ar mērķi gūt personīgus labumus.

Neviens no tiem, kas bļauj par Rīgas domes atlaišanu, nesaka, ka vajadzētu mainīt sistēmu, nevis cīnīties ar sekām. Līdzīgi kā ar bada cietējiem Āfrikā, var bezgalīgi sūtīt viņiem humāno palīdzību vai vienu reizi izveidot normālu ekonomisko sistēmu, lai cilvēki paši sev varētu palīdzēt. Ar pašvadībām ir tāpat. Ja es pateikšu, ka Rīgas pašvaldībai piederošos uzņēmumos nav korupcijas, visi pasmiesies un teiks ka tā nav. Šeit parādās viens no korupcijas fenomeniem, ka visi visu zina, bet nekas nenotiek uz labo pusi.

Problēma pēc būtības ir tā, ka pašvaldībai nav jānodarbojās ar pakalpojumu sniegšanu, ko var veikt privātais sektors. Piemēram, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” būtu sadalāms un pārdodams privātam biznesam, jo cilvēki paši var risināt saimnieciskās dabas jautājumus, ko pierāda neskaitāmas biedrības, kas pašas apsaimnieko daudzstāvu mājas un ir efektīvākas, par ko var pārliecināties, parunājot ar kādu no šādas mājas iemītniekiem. Grūti iedomāties, bet šādu pašu ceļu vajadzētu iet ar SIA “Rīgas satiksme”, to sadalot un pārdodot. Labs piemērs ir Lielbritānija, kur pilsētās kursē piecu privātu uzņēmumu autobusi. Konkurence nodrošina to, ka cenas ir zemas salīdzinoši ar ienākumiem, Londonā tikai 1.50 pounds par vienu braucienu autobusā (ņemot vērā ka Britiem minimālā darba samaksas stundu likme ir 7.83 poundi).

Konkurences padome vairākkārt ir rakstījusi, kā arī neskaitāmos zinātniskos rakstos ir atrodamas atziņas, ka publiskai varai piederošie uzņēmumi ir ar lielākiem konkurences ierobežojošiem un koruptīviem riskiem, jo tieši šādos uzņēmumos ir samērā viegli veikt saimnieciski neefektīvu darbību, ar mērķi gūt personisku labumu tāpēc, ka uzņēmums patiesībā nevienam nepieder un nevienu neinteresē uzņēmuma zaudējumi un peļņa. Šādos uzņēmumos ērti ir sasēdināt radus, draugus, paziņas utt. Šo pierāda ierosinātā krimināllieta un vairāki aresti pēdējās dienās. Jebkurā ekonomikas grāmatā var atrast atziņu, ka privāts uzņēmums ir efektīvs un publisks nē, jo privātam uzņēmumam ir jākonkurē brīvā tirgū, bet publiskam uzņēmumam tiek radīta labvēlīga tiesiskā vide, lai nodrošinātu tā monopolstāvokli.

Secinājumā var uzrakstīt, ka pašlaik notiek cīņa par varu un piekļuvi naudas plūsmām, bet patiesībā nevienu neinteresē un neviens nevēlas cīnīties ar problēmas iemesliem, kuri radās, veidojot nepareizu konstrukciju, kad transporta pakalpojumus sniedz publiski uzņēmumi, nevis privāti. Un kamēr netiks mainīta šī pieeja, mēs atkal un atkal lasīsim un dzirdēsim par līdzīga veida skandāliem citos publiskai varai piederošos uzņēmumos.

Dzejolis – Smalkā runa

Šodien turpinot lirisko tēmu, piedāvāju izlasīt manis sacerētu dzejoli.

Smaklā runa

Taisnīgs vārds reiz kļuva klusāks

Un aizmirsts tika cēlais gods

Ar katru dienu gļēvums tuvāks,

Par drošsirdību tikai sods

Stāv vīri rindām melnās frākās,

Ar tukšām acīm paklanās

Tiem izskan runas smalki plānās,

Kad bailēs snobisms sajaucās

Par to kas redzams runāt aizliegts

Un toni jāmaina uzreiz,

Lai tikai ērtais tiktu pateikts

Tad pārtraukts nebūsi nereiz.

Kaķu tantes sindroms

Šoreiz tikai par pats interesantāko, par ko vien ir iespējams rakstīt, tā ir veselība. Šodien lasīju vairākus rakstus un uzduros vienam ļoti interesantam rakstam par kaķu parazītiem (angliski tos sauc Toxoplasma gondii, ja kāds vēlas pētīt padziļināti).

Man pagalmā jau ļoti ilgu laiku dzīvo kaķu tante, kas katru dienu bez pārtraukumiem vakaros nes kaķiem ēdienu un arī viņai pašai mājās to ir pieteikami daudz. No malas skatoties var likties, ka vecam cilvēkam ir vientuļi, bērni un mazbērni pametuši un jaunu draugu nav, līdz ar to vientulība sekmē pieķeršanos maziem pukainiem dzīvniekiem. Tomēr viss nav tik vienkārši, kā varētu šķist pēc pirmā acu uzmetiena.

The Independent ir rakstījusi (avots:https://www.independent.co.uk/news/science/toxoplasma-gondii-parasite-that-breeds-in-cats-could-affect-human-behaviour-when-it-infects-people-a6861221.html) par to, ka zinātniekiem ir pamatotas aizdomas, ka sievietes par kaķu tantēm pārvēršanas ne tikai viņu pašu iegribu dēļ. Pie tā ir vienojams parazīts, tārps, kurš dzīvo kaķos un spēj ietekmēt grauzēju un primātu apziņu, liekot viņiem mazāk baidīties no kaķveidīgajiem plēsējiem, kas padara tos par viegliem kaķveidīgo upuriem. Šeit darbojās mehānisms, kad parazīti nodrošina kaķiem ēdienu apmaiņā pret to, ka kaķi kļūst par to saimniekiem, kuros tie veiksmīgi dzīvo un vairojās. Līdz ar to, ļoti iespējams, ka kaķu tantēs dzīvo parazīti, kas ietekmē tantu apziņu un liek tām iet pie kaķiem un veidot ar tiem nepārtrauktu, regulāru kontaktu. Protams, ka tas var būt ar jebkuru cilvēku, kuram mājās dzīvo kaķis vai tam ir saskarsme ar  dzīvniekiem.

Pati par sevi tēma ir ļoti interesanta, jo līdz galam nav izpētīts jautājums par parazītu ietekmi uz cilvēku apziņu un organisma darbību, tāpēc ka parazīti var darboties ne tikai destruktīvā, bet arī sadarbības formā ar savu saimnieku. Visiem iesaku mazgāt bieži rokas un pēc iespējas izvairīties no saskarsmes ar dzīvniekiem, mazgāt augļus un ilgi gatavot gaļu, kā arī nedzert nevārītu ūdeni un neskalot ar to nāsis.

Valsts ekonomiskā situācija – bēdīga

Beidzot esmu labi atpūties un atradis laiku bloga rakstīšanai. Pārskatot pēdējos ierakstus, man radās iespaids, ka no tēmas “Par visu, kas interesē” esmu novirzījies uz tēmu “Attiecības”. Tā noteikti nav, jo attiecības starp vīrieti un sievieti ir elementāras, ja visu analizē no pašiem pamatiem un dabas likumiem. Savukārt ir daudz nopietnākas tēmas, kā, piemēram, ekonomika un nauda.

Agrāk mūsu televīzijā un citos masu informācijas kanālos varēja atrast ļoti kritisku un patiesu informāciju par ekonomisko stāvokli valstī. Diemžēl pēdējā laikā mūsu vide sāk atgādināt Krievijas valsts mēdijos uzbūvēto utopisko ainu. Pirmkārt, visi līksmo par mistisko IKP pieaugumu, kaut arī tas ne tuvu neraksturo valstī notiekošos procesus, otrkārt, visi kā viens saka, ka 2008. gada krīze vairs neatkārtosies, jo Latvijas ekonomika ir daudz stabilāka. Parasti tajos pašo rakstos ir neliela atsauce uz to, ka nākotnē varētu būt problēmas ar darba spēka trūkumu, bet to piezīmē pašās beigās, lai pēc gadiem, kādam pārlasot, nerastos sajūta, ka tiek baigi melots un netiek ņemts vērā acīm redzamais.

Pareizi tiek runāts, ka krīze būs citādāka un tai būs citi iemesli, bet diemžēl neviens negarantē, ka to pārvarēt būs vieglāk nekā tas notika 2008. gadā. Vasarā jau rakstīju par reālo situāciju valstī un šoreiz vēlos padalīties ar savām pārdomām.

Ņemot vērā, ka mūsu ekonomika lielā daļā balstās uz ekosportu, tad ārējā pasaulē pasliktinoties apstākļiem, grūtāk kļūs arī mums. Šādam scenarijam ir pamats, jo, piemēram, ASV pašlaik deva mājienus, ka nepaaugstinās centrālās bankas procentu likmi, kas ir signāls, ka ASV ekonomika sāk palēnināties, arī ekonomiskie rādītāji ir zemāki par gaidīto. Negatīvi ir tas, ka ASV ekonomika spēcīgi ietekmē visu pārējo pasauli. Eiropā savukārt ir Lielbritānijas izstāšanās jautājums un tuvojošā krīze ar Itāliju, kas varētu būt otra Grieķija. Šādā situācijā euro ir ilgstošā lejupslīdē pret dolaru, kas nozīmē, ka importēt izejvielas no valstīm, kas ir ārpus Eiropas Savienības kļūs dārgāk un tas palielināsies ražošanas izmaksas, kas negatīvi ietekmēs eksportu.

Iepriekš teicu, ka IKP ir kā butaforija un propogandas rīks. Mums visu pasniedz tā, it kā augot IKP, mēs varam pateikt paldies valdībai, jo tas notiek tieši dēļ tās, kā arī IKP pieaugums mums palielinās naudas daudzumu makā. Patiesībā ir pretēji. Diemžēl visa izaugsme notiek par spīti valsts centieniem ierobežot ekonomisko aktivitāti un arī reālie ienākumi var kristies, pat augot ekonomikai kopumā. Tūlīt pamatošu, kāpēc man ir tāds viedoklis.

Centrālās statistikas pārvalde pulicēja datus par reālo minimālo ienākumu līmeni valstī, protams, par pašu grozu varētu ilgi diskutēt, bet šeit var redzēt proporciju un tendenci. Pēdējos sešus gadus (jaunāku datu nav) dzīve kļūva dārgāka vidēji par 8% katru gadu (avots: http://data1.csb.gov.lv).

Pie tam jāpiebilst, ka atbilstoši Ministru Kabineta 18.12.2012. noteikumu Nr. 913 “Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni” 2. punktā noteiktajam, Garantētais minimālais ienākumu līmenis personai ir 53 euro mēnesī. Tas nozīmē, ka valsts ekonomika ir spējīga nodrošināt mazāk par trešdaļu no valstī nepieciešamā minimālā ienākuma, lai vispār būtu iespējams izdzīvot. Šis apstākļis noteikti neliecina par to, ka valsts ekonomika aug strauji un valstī viss ir kārtībā.

Kļūstot dzīvei dārgākai, strauji samazinājās un joprojām samazinās iedzīvotāju līmenis, kas skaidrojams ar lielāku mirstību un mazāku dzimstību, kā arī izbraukušo skaitu, kas neparādās statistikā, jo iekļaujot to, bilde būtu ļoti bēdīga. Tabulas avots: http://data1.csb.gov.lv.

Sanāk, tā dzīve kļūst dārgāka un iedzīvotāju skaits samazinās, kā arī valsts nenodrošina iedzīvotājiem minimālo ienākumu līmeni. Jautājums, vai valsts kļūst nabadzīgāka un tāpēc nevar to nodrošināt? Atbilde, protams, ka nē, jo nodokļu ieņēmumi visu laiku pieaug. Tas ir negatīvi, ņemot vērā, ka nodokļu maksātāju skaits sarūk. Tabulas avots: http://data1.csb.gov.lv.

Lūk arī atbilde, kāpēc dzīve kļūst dārgāka, jo palielinās nodokļu slogs un valsts ievāc lielāku nodokļu apjomu no viena iedzīvotāja nekā agrāk un ne jau tāpēc, lai palielinātu, piemēram, minimālo ienākumu līmeni Ministru Kabineta noteikumos vai pensijas, tādējādi reāli cīnoties ar nabadzību.

Kur paliek nauda? Atbilde uz šo jautājumu ir ļoti vienkārša, tiek izlietota valsts pārvaldē esošo ierēdņu atalgojuma celšanai un nozagta. Zemāk tabula ar informāciju par vidējiem ienākumiem privātajā un publiskajā (sabiedriskajā) sektorā. Tabulā parādītas neto izmaksas. Tabulas avots: http://data1.csb.gov.lv.

Un, protams, pamatojums par manu apgalvojumu saistībā ar korupciju ir atrodams Transparancy international mājas lapā, no kuras ir zemāk norādītas tabulas gabals, bet ar pilnu sarakstu iespējams iepazīties viņu mājas lapā. Avots: https://www.transparency.org/news/feature/corruption_perceptions_index_2017.

Zemāk esošā tabula rāda, ka no vairāk kā 200 valstīm pasaule, esam 40. vietā, kas nozīmē, ka korupcijas līmenis pie mums ir ļoti augsts, kas savukārt nozīmē, ka valsts pārvalde mums izmaksā dārgāk, nekā, piemēram, Dānijā, kas ir pirmajās vietās, jo tur tiek nozagts mazāk no valsts budžeta un vairāk paliek sabiedrības vajadzību apmierināšanai (izglītība, medicīna utt.)

Ar šo ierakstu vēlējos sniegt ieskatu realitātē, jo mēdiji rada ilūziju mums neeksistējošu pasauli, kur viss tiek pasniegts daudz labāk, nekā patiesībā ir un, tikai ieraugot realitāti, ir iespējams pieņemt ar faktiem pamatotu lēmumu dzīvē, lai turpinātu savu attīstību un izaugsmi. Par šo tēmu turpmāk arī rakstīšu un publicēšu informāciju.