Viss ir beidzies un lai viss sākās no jauna


Laikam tagad katrs otrs blogs ir ar ierakstu par atskatu uz aizejošo gadu un kopssavilkuma apkopošanu, tajā skaitā izlasītajām grāmatām un apskatītiem seriāliem un filmām, tomēr pats svarīgākais ir pievērst uzmanību procesiem, kas netiek mērīti ar gadu, bet tie norisinās gadus vai pat gadu desmitus, piemēram, izglītības process, vai ģimenes veidošanas process utt. Šodien noteikti ir vērts apskatīties, vai visi dzīvi ietekmējošie procesi notiek tieši tā, kā mēs vēlamies un vai ir veicami kādi papildus uzlabojumi. Jebkurā gadījumā gada sākums ir labs laiks, lai palaistu kādu ilgstošu un jaunu projektu.

Advertisements

Pilsētas mūžīgās pārmaiņas


òðàìâàé, tram, old electric streetcar, HDR

Par to, ka pilsēta nekad nebūs gatava, ir uzrakstīti simtiem rakstu, tāpēc šoreiz necentīšos attrafarēt jau sen uzraksīto, bet vēlos paskatīties uz šo jautājumu no citas puses. Mēs vienmēr sakām, ka dzīvē ir jābūt pārmaiņām, kas ir vērstas uz pēc iespējas pozitīvāku iznākumu, kas pēc būtības ir pareizi, un par to nav lielas jēgas strīdēties. Tomēr paātrinot pārmaiņu tempu, mēs tajā pašā laikā samazinām savu redzes loku, jo diez vai ir iespējams baudīt apkārt esošo, skatoties no mašīnas loga, ja tā traucas ar ātrumu 250 km/h. Līdzīgi ir ar pilsētām. Parasti visi iedzīvotāji vēlas, lai pilsēta paliek aizvien skaistāka, ēkas aizvien tīrākas un krāšņākas, ielas platākas ar taisnāku braucamo virsmu jeb segumu, tiktu nojauktas vecās ēkas un to vietā uzceltas jaunas utt. Protams, ka iepriekšminētais ir loģisks un pamatots izklāstījums par cilvēku velmēm, bet kā jau parasti visam ir arī sava otrā puse.

Monētām vienā pusē ir ģērbonis, kas ir skaists un graciozs, simbolizējot valsti vai kādu reģisonu, savukārt monētas otrā pusē parasti ir cipars, kas norāda uz monētas vērtību un neko vairāk. Pirmām kārtām, veicot jebkādas izmaiņas pilsētā ir jāskatās uz otro. tas ir, ciparu, jo tieši cipars spēj atspoguļoto lietas tādas, kādas tās ir patiesībā. Arī ģērbonis ir ļoti svarīgs elements, tāpēc veicot pārmaiņas, jāskatās, vai tās garākā laika posmā neizrādīsies negatīvas un iecerētie iegumi pārvērtīsies par zaudējumiem, jo traucoties lielā ātrūmā pretīm pārmaiņām, mēs zaudējam spēju redzēt apkārt notiekošo un viss saplūst vienā nebeidzamā krāsu bildē.

Visam augstāk minētajam nebūtu lielas jēgas, ja šī posta saturs netiktu aizpildīts ar dabā esošu piemēru un tāds tiešām man ir. Eiropā 20. gs. sākumā lielās vai vidēja izmēra pilsētās populāra bija tramvāju līniju izveide, kas nodrošīnāja cilvēku pārvietošanos no viena pilsētas punkta līdz otram. Tramvāja priekšrocības toreiz bija vagonu mazie izmēri un samērā liela nestspēja. Tomēr tramvajiem bija būtiski mīnusi – sliedes, kas vēlāk sāka ierobežot satiksmi un arī tramvāju līniju apkalpošana prasīja speciāli apmācītu personālu. Līdz ar to tramvāju līnijas pamazām tika demontētas, nevis attīstītas un tramvāji tika aizvietoti ar pilsētas autobusiem. Lūk pārmaiņas, kas ļāva uz brīdi uzlabot pilsētas satiksmi, tomēr garākā laika posmā izrādījās negatīvas un no vienas puses pat postošas. Pirmkārt tramvāji darbojas, patērējot eletroenerģiju un tādējādi neatstāj kaitīgus izmešus, kas nozīmē, ka tramvāji ļauj atstāt pilsētas gaisu tīru, otrkārt mūsdienu tramvāji ļauj nodrošināt samērā lētu cilvēku pārvietošanu un spēj pārvietot lielu cilvēku skaitu, kas ir ļoti būtiski, itsevišķi ņemot vērā, ka aktīvi tiek attīstīta atomenerģija un elektrība rezultātā kļūs ar vien lētāka. Iepriekšminētās priekšrocības, protams, neviens nepamanīja tajās Eiropas pilsētās, kurās pilsētas plānotāji vēlējās strauji virzīties pretīm pārmaiņām, aizmirstot un likvidējot to, kas ir noderīgs un saudzīgs pret ekoloģiju, kas ir sevišķi svarīgi, ņemot vērā klimata pārmaiņas un “zaļās” enerģijas attīstības politiku.

Par cilvēka dabu


sk_01

Apskatot dažus populārus blogus latviešu valodā, rodas iespaids, ka mēs gatavojamies karam, iespējams tāpēc, ka paši gribam mieru, bet ne jau par to ir šis posts. Iepriekšminētais man lika aizdomāties, vai tikai cilvēks nav paša ļaunuma sakne un cilvēks pats par sevi ir ļauns, bet kautrējas to izrādīt?

Kā jau rakstīju iepriekš, cilvēks vēstures gaitā ir iznīcinājis daudzas dzīvnieku sugas un augu veidus, tik iznīcīnātas veselas civilizācijas, paverdzinātas tautas un daudzu no tā cilvēki attainoja ar reliģiju un tādiem vārdiem kā kalpošana Dievam (pēc būtības vienkārši attaisnojums).

Pēc dabas cilvēks ir mankārīgs, ļaunatminīgs un ļoti egoistisks. Viss iepriekšminētais savā laikā tika pasludināts par grēku un tas kļuva nepiedienīgs kārtīgam cilvēkam, kas nozīmēja, ka visas savas ļaunās cilvēka izpausmes cilvēkam nācās īstenot slepus. Ja kāds no mums grib ieraudzīt ļaunu cilvēku, paskatamies spogulī un to uzreiz redzēsim. Ja kāds saka, ka iespējams visi cilvēki ir ļauni, bet es esmu vienīgais labai, tas nozīmē, ka cilvēks ir ļoti liekulīgs, nekas vairāk. Piemēram varam paskatīties uz dabas aizstāvjiem, kas cīnās par zaļājām tehnoloģijām. Pēc būtības viņi paši lieto priekšmetus, kas tika ražoti izmantojot pēc būtības Āzijas vergu darbu un ļoti kaitīgas videi tehnoloģijas, piemēram datorus un apgērbus, paši viņi sludina idejas par atjaunojamo enerģiju, kuras iegūšanai ir vajadzīgas ierīces, kuru ražošanai tiek atkal izmantots vergu darbs un ļoti netīras tehnoloģijas.

Rezumējot augstāk minēto, var vienkārši novēlēt cilvēkiem nebūt tik ciniskiem un liekulīgiem, bet atzīt acīm redzamo un paskatīties uz lietām tādām, kādas tās patiesībā ir, jo pirmais problēmas risināšanas posms ir problēmas identificēšana un saprašana, ka tāda problēma tiešām pastāv un to vajag risināt.

Horoskops un autobuss


fish_01

Šodien sanāca braukt sabiedriskajā transportā un apsēsties blakus, kā jau parasti nepazīstamai meitenei. Sākumā nepievērsu viņai nekādu uzmanību, bet tad pamanīju, ka viņa velk ārā no somas grāmatu, kas bija zaļā krāsā un uz tās bija rakstīts nosaukums, no kura pamanīju vienu vārdu “horoskops”. Ņemot vērā, ka transports atradās nelielā sastrēgumā, turpināju vērot blakām notiekošo. Meitene atvēra horoskopa zīmi Zivs un sāka lasīt nodaļā esošo informāciju. Man ienāca prātā doma, ka ir divi varianti, vai nu viņa nopirka grāmatu nesen un parasti tādā gadījumā pirmais, kas tiek izlasīts ir tiešī par savu horoskopa zīmi, vai arī grāmata meitenes īpašumā atradās jau kādu ilgāku laiku un tādā gadījumā viņa noteikti lasīja par sava drauga vai draudzenes horoskopa zīmi, jo par savu horoskopa zīmi tika izlasīts iepriekš. Tad viņai pāršķirot lapu, ieraudzīju uzrakstu izceltiem melniem burtiem “Pasaule, kuru mēs iznīcinam”. Pēc izlasītā man radās iespaids, ka tas varētu būt par ekoloģijas problēmām vai kaut kā tamlīdzīgi, kaut arī horoskopi un ekoloģija īsti netiek aprakstīta vienā grāmatā.

Lūk, kādus iespaidus var radīt viens brauciens sabiedriskā transportā. Bet attīstot tēmu, jāpiebilst, ka ir jāmācās visā saskatīt kaut ko interesantu, pat tad, ja liekas, ka ir iestājusies rutīne un viss notiekošais kļūst pašsaprotams. Cilvēki, kas ir mums apkārt, vai nu tie kurus pazīstam, vai arī tie, kurus nepazīstam, ir tik ļoti dažādi un savdabīgi, kas noteikti dod izpētes un jūsmošanas materiālu ikdienas dzīves ritumā.

Filma Sicario jeb Slepkava


Parasti es neraktu par filmām, bet šoreiz domāju, ka ir vērts uzrakstīt savu viedokli par nesen redzēto filmu ar oriģinālo nosaukumu Sicario jeb tulkojot Slepkava. 2015. gada ASV filma par cīņu ar narkomafiju. Filmā tiek parādīta Meksikas pilsēta, kurā valda karteļi un, kur šāvienu troksnis ir ikdienas parādība un tie dzirdami nepārtrauki, ka tam neviens no iedzīvotājiem nepievērš uzmanību. Pretstatā Meksikai, tiek parādīta ASV policija, kā sakārtota un efektīva sistēma, kas visdrīzāk lielā mērā arī ir. Filmā ir labs aktieru sastāvs, Džošs Brolins, Benicio Del Toro un Emīlija Blanta.

Personīgi man filmā patika radītā atmosfēra un lēnā sižeta attīstība, kas ļāva izjust visas situācijas būtību un nopietnību. Lielā mērā filmā tiek atainota cilvēka bezspēcība pār notiekošo, kas labi tika parādīts ar Emīlijas Blantas spēlēto lomu. Filma ir paredzēta skatītājiem, kas ir vecāki par 18 gadiem, kas šajā gadījumā ir pamatoti un iespējams tāpēc, ka filmu mākslīgi necentās veidot priekš auditorijas U16 vai zemāk, ir izdevies parādīt realitāti tādu kāda tā iespējams arī ir. Noteikti filmu var pieskaitīt pie viens no interesantākajām, kas tika šogad uzņemta un notekti ir vērts to noskatīties.

Par puķēm un laiku


Kaut kā pēdējā laikā sanāk divas reizes dienā iet garām Saktas puķu tirdziņam. Gan lietainās, gan saulainās dienās tur notiek nemitīga puķu tirdzniecība, katra pārdevēja uz tevi skatās ar cerīgu skatu, ka tu kaut ko no viņas nopirksi un dažas pat uzdrošinās pasaukt samērā skaļā balsī, ja ilgāku laiku lūkojies uz piedāvātajām puķēm, kuras viņa pārdod. Tērbatas ielā jau kopš seniem laikiem var jebkurā dienakts laikā iegādāties dažāda veida puķes, katram dzīves gadījumam, kā arī pats Saktas puķu tirdziņš sen ir kļuvis par Rīgas centra neatņemamo sastāvdaļu un grūti ir atrast rīdzinieku, kurš vismaz vienu reizi tur nav nopircis kādu ziedu vai puķu pušķi.

Protams, šis posts netiktu uzrakstīts, ja šajā stāstā nebūtu zināma drūma nots un šoreiz tā arī nav izpalikusi. Katru dienu ejot tur garām no rīta un vakarā tu redzi vienas un tās pašas sejas, kas pieder vienām un tām pašām pārdevējām, kas izmisīgi cenšas nopelnīt sev iztiku. Tie cilvēki ceļas agrāk par mani un visdrīzāk iet gulēt arī stipri pēc manis, ja reiz viņi tur ir pirms manis un arī pēc manis. Tas nozīmē, ka visa pārdevēju dzīve ir puķu tirdzniecība ar ko viņi nodarbojās no agra rīta vai vēla vakara līdz vēlam vakaram vai agram rītam. Pēc šadām pārdomām rodas tikai viens secinājums, tā ir verdzība. Kaut arī tā nav klasiska verdzības forma, kas bija Senajā Grieķijā vai Romā, bet tik un tā ekonomiskie apstākļi spiež šos cilvēkus, visdrīzāk pret savu gribu, pavadīt visas dienas vai naktis pārdod puķes, gan lietū, gan saulinā dienā, gan kad krīt balsts un ar lielām pārslām sniegs.

Kalendārā ziema


rain

Šoreiz bez garām un sarežģītām tēmām. Kalendārā ziema ir iestājusies, atnesot sev līdzi vēju, lietu un siltu laiku. Kaut arī paskatoties pa logu, pelēkais, mitrais asfalts, tumšajās ielu nomalēs un līstošais lietus nerada ziemas un pirmssvētku noskaņu, tomēr tāds laiks ir daudz ērtāks vienai patīkamai nodarbei, skriešanai.

Līdz astronimiskai ziemai vēl ir jāpagaida 20 dienas, kad arī visdrīzāk iestāsies dažu cilvēku gaidītais sals.

Starp citu mani ļoti uzjautrina, ka daudzi cilvēki lieto terminu astroloģiskā nevis astronomiskā ziema, visdrīzāk nezinot ar ko atšķiras šie divi pilnīgi dažādi jēdzieni. Astroloģija ir kvazi zinātne par zvaigžņu izkārtojumu un tā ietekmi uz cilvēka likteni, pareģošanu utt., savukārt astronomija ir zinātne par debesu ķermeņiem kur plaši izmanto matemātiskos aprēķinus un fizikas likumus.