Sveiki!
Sen neko savā blogā neesmu rakstijis, laikam šad un tad atsākšu to darīt. Pašlaik esmu pamanījis to, ka cilvēka prāts tiecas nepārtraukti meklēt kaut kādus tuneļus vai bedres vai caurumus, kurās ielīst un justies droši. Mums visiem piemīt tieksme uz ieradumiem. Prāts izstrādā un ieraksta atmiņā vienu shēmu un līdzīgās situācijās rīkojas līdzīgi, pie nosacījuma, ka iepriekšējā reize ir devusi pozitīvu rezultātu. Piemēram ikdienas braukšana uz universitāti vai darbu, mēs izvēlamies ātrāko un izdevīgāko maršrutu un prāts automātiksi liek mums to veikt nepārtraukti un ar katru reizi mēs ar vien mazāk domājam, ka varētu būt arī citas nokļūšanas iespējas uz izraudīto vietu. Iepriekšminētais piemērs norāda uz to, ka prāts to dara ne tikai ar ceļa maršrutiem, bet ar infomrācijas avotiem, grāmatām, nodarbošanās veidiem, draugiem utt.
Vienīgā iespēja atvert priekš sevis jaunu pasauli un iegūt jaunu pieredzi, tādējādi kļūstot par interesantāku cilvēku, ir darīt visu pretēji ierastajam, tādējādi metot sevi ārā no komforta zonas, jo tikai tādā veidā var iemācīties kaut ko jaunu un atklāt pilnīgi jaunu pasauli un mainīt sevi.
sarkanakmens 