Sankcijas pret Krieviju

Ņemot vērā, ka šī tēma ir tūkstots reizes iztirzāta un apspriesta, nevēlos iedziļināties to cēloņu un seko aprakstā. Vienkārši padalīšos ar savu šodiena novērojumu.

Ja kāds vēl līdz galam nav sapratis visu notiekošo, kas aizsākās jau no pagaišā gada saistībā ar sankcijām pret Krieviju, tad varu painformēt, ka ne viss ir tā, kā izskatās. Šodien Krievijas ziņu portālā tika publicēta interesanta ziņa, ka Krievijas federācija ieguldīs aptuveni 10 miljardus dollāru ASV vērtspapīros, kas nozīmē, finansēs ASV ekonomiku, aizdodot tai ļoti lētu naudu, ko iespējas neatgūs atpakaļ. Taisnības labat jāsaka, ka ir ASV investīciju fondi, kas iegulda Krievijas ekonomikā, jo pašlaik tās akciju tirgū ir interesantas akcijas, kas pēc kāda laika var būtiski celties cenā.

No iepriekšminētā var izdarīt secinājumu, ka patiesībā nekādas sankcijas īsti nav un notiek aktīva naudas aprite, bet tā saucamie ierobežojumi ir fragmentāri un tiem nav sistemātiska rakstura, kas nozīmē, ka arī turpmāk pie mums mēdijos visu krāsos daudz drūmākās krāsās nekā patiesībā ir, baidīs mūs ar gibrīdkaru, austrumu tirgus aizvēršanos utt., bet realitātē uz to tiks norakstītas vietējo politiķu kļūdas un ierēdņu izšķērdīgais dzīves veids, veicot valsts iepirkumus utt.

Dzīve tumsas valstībā

Vasara ar gaišām dienām un saulaino laiku pamazām aiziet prom, lai varētu sākties jauns gadalaiks – rudens. No otras puses skatoties, ar katru dienu gaisma tiek uzvarēta nebeidzamā kaujā ar tumsu, kas nozīmē, ka melnai un pelēkais sāk ņemt aiz vien lielāku virsroku. Iestājās tumsas valstība.

Tumsas valstībā nav vietas saules nebeidzamajiem un svelmainajiem stariem, tumsas valstībā nav vietas bezbēdīgai vasaras dzīvei. Tomēr nevar teikt, ka tumsai nav sava spožuma. Mirgojošie pilsētas lukturi veido garas un izliektas līnijas, apgaismojot pelēko asfaltu, uz kura krājas drēgnais rudens mitrums. Tumsas valstībā arī ir savi prieki, vakars saplūst ar nakti un nakts pagarina tumšo rītu, un līdz ar to ir iespējams ilgāku laiku pavadīt mājas pie logi ar krūzi, kurā ir ielieta ar pienu atšķaidīta melnā tēja, un nodoties garām un plašām pārdomām par pasauli, kultūru, mūziku un jebkuru citu lietu, par ko vasaras gaismā nebūtu laika padomāt.

Ar prieku var teikt, mēs pamazām ieejam tumsas valstībā, kas, kā noslēpumaina bagātību lāde, pavērs mums jaunas iespējas un dos jaunus izaicinājumus virzīties uz priekšu.

Pirmais grāmatas teikums

Pašlaik populāri blogos ir ievietot postu par to, kāds ir pirmais teikums grāmatai, kuru tu tagad lasi. Nolēmu atbalstīt šo ideju un lūk:

“Premjerministrs atradās Čekvīras studijā.” (Antony Jay and Jonathan Lynn, Yes, Prime Minister)

Veselais saprāts

Runājot ar cilvēkiem, skatoties TV un lasot ziņas, liekas, ka veselais saprāts ir atrodams tikai dažiem cilvēkiem, profesionālajos izdevumos vai arī biznesa ziņu portālos un kanālos. Visur citur sajūta, ka idioti intervē idiotus, kurus pēc tam citi idioti komentē un apspriež, savukārt tos idiotus, kuri kaut ko komentē, pēta citi idioti, veicot iedzīvotāju aptaujas, lai pēc tam citiem idiotiem parādītu kā lielākā daļa iedzīvotāju arī ir idioti un visi idioti ir konformisti. Iepriekšminētais izskatās nedaudz skarbi, toties pēc manām domām patiesi. Aicinu nebūt manis aprakstīto cilvēku vidū un lai tas notiktu, domājam domājam un vēlreiz domājam paši.