Joprojām aktuāla tēma gulta un miegs


Biju kaut kad senāk rakstijis par miegu, bet šoreiz man iet vēl interesantāk, jo naktīs sanāk laika gulēt aptuveni 5-6h. Kafija no rītiem palīdz un pat dot možumu pirmajai dienas pusei un otrā dienas puse tiek izdzīvota ar labu pusdienu palīdzību. Tomēr tāds režīms nedēļas bez pātraukuma nedaudz, bet sistemātiski grauj cilvēku no iekšienes, jo enerģijas resursi izsīkst un cilvēks, tas esmu es, pamazām iziet uz režīmu, kad viss apkārtējais sāk tracināt, garstāvoklis nepārtraukti ir -1 un zūd velme kaut ko lasīt, mācīties un domāt.

Interesantākais tas, ka arī brīvdienās nav iespējams izgulēties, jo organisms pierod pie režīma un katru rītu acis vaļā noteiktā laikā, kaut arī gulēt tikai kādas 2 vai 3 stundas. Dažreiz liekās ka organisms cīnās pret mani un dara visu iespējamo, lai nogurumu tikai vairotu. Bieži atverot acis no rīta, kad skan mūzika, kas nozīmē, ka modinātājs strādā, domāju pie sevis klasisko filosofisko domu, kam man tas viss ir vajadzīgs. Protams var rast daudz praktiskas un racionālas atbildes, tomēr otrā jautājuma atbilde paliek tukša – kādam mērķim mēs dzībojam, ja jau parakstamies uz tādām lietām.

Advertisements

Caur skatienu uz dvēseli


Esmu vērojis cilvēku skatienus, kad braucu ar riteni. Man ļoti patīk braucot garām ar divriteni ieskatīties cilvēkam acīs, jo 1 sekundes laikā var ļoti daudz uzzināt un pateikt par cilvēku. Mēs pat nevaram iedomāties cik daudz informācijas pavēstam par sevi 1 sekundē.

Pirmais skatiena tips, kad cilvēks tev paiet garām un pat nepaskatās uz tevi, kaut arī traucies tam garām lielā ātrumā, bet sajūta, ka tam cilvēkam pēc būtības vienalga vai tu viņu notrieksi, vai nē, jo sevišķu iemeslu dzīvot tam cilvēkam nav.

Otrais tips, kuru pamanīju, ir cilvēki, kuri skatās uz tevi, bet sajūta, ka viņu skatiens iet tev cauri un viņi domā aptuveni tā “tagad aiziešu uz veikalu, tad uz mājām, a te kāds pabrauc garām…”, principā tie cilvēki ir ierāvušies sevī un neuztver apkartējo pasauli, kaut arī redz to.

Trešais tips vairāk attiecās uz meitenēm, ar augsti paceltu degunu un taisnu skatienu, uz to brīdi, kamēr traucies garām, paslīd uz priekšu, kā balta jahta pāri klusai jūrai. Sajūta, ka cilvēkā mājo augstprātība un cinisms pret visiem tai neinteresējošiem objektiem, kuru sarakstā ietilpst arī riteņbraucēji, jo ritenis nav mašīna.

Ceturtais tips ir tie cilvēki, kas ar interesi nopēta tavu skatienu un seju, bet tiem neinteresē nedz ritenis, nedz ātrums ar kādu traucies tiem garām.

Piektais tips meitenes kuras iet kopā ar savu otro pusīti, vienmēr nopēta tevi no augšas līdz lejai un vēl pasmaida, kamēr otrā pusīt neredz, jo tādā veidā meitene apliecina sev, ka joprojām uz viņu skatās.

Sestais tips, meitenes, kuras vienkārši tev pasmaida un uzlabo garstāvokli vismaz uz nākamajām 5 minūtēm. Var redzēt, ka dzīvē tādiem cilvēkiem viss ir kārtībā un tie spēj dāvāt smaidu.

Septītais tips, cilvēki, kas pēta manu riteni nevis mani, un pret tādiem man ir ļoti liela cieņa, jo redzams, ka viņi saprot kaut ko no riteņiem un spēj novērtēt tavus uzlabojumus.

Astotais skatiena tips piemīt pensionāriem, tie pavēsta aptuveni šādu domu “vot braukā te nelieši pa ietvi…”

Līdz ar to izklāstīju savas pārdomas par skatieniem, kādus nākas sastapt. Novēlu visiem trenēt sevī veselīgu un smaidīgu skatienu, lai dāvātu prieku citiem, jo tad, kāds pasmaidīs tev un uzlabos drūmo ikdienu.

100% neizdevīgi ieguldījumi


Pēc lasītājas lūguma nolēmu izveidot arī visneizdevīgākās vietas, kur varētu investēt naudu, ja nu gadījumā kādam noder, piemēram, ja nav kur likt lieko naudu.

1. Bērni. Slinkta investīcija, jo pastāv liels risks un maz iespēja, ka nākotnē tas nesīs peļņu, jo labākajā gadījumā tie būs cilvēki, kas nosūtīs tevi uz veco ļaužu pansionātu.

2.  Mongoļu valoda. Investēt mongoļu valodas kursos noteiktei neatmaksāsies tuvākos 1000 gadus, jo nekāda strauja Mongolijas attīstība netiek sagaidīta iepriekšminētajā laika posmā.

3.  Latvijas cukura industrijā. Vienkārši tādas vairs nav tāpat, kā vieglās , smagās un cita veida rūpniecības, kas veidoja veselas industrijas.

4. Sievietes. Vēl riskanatāks ieguldījums nekā bērni, jo ne tikai neaizvedīs uz veco ļaužu pansionātu, bet noindēs, lai dabūtu laulībā uzkrāto naudu.

5. Sīrija, Irāna, Iraka, Lībija, Jordānija, Bahreina. Bez komentāriem.

6. Sponsorēšana un likmēs uz Latvijas izlasi hokejā, futbolā un citos sporta veidos, kuros piedalās Latvijas izlase starptautiskajā līmenī.

7. Neieguldīt līdzekļu lietās, kas liekas ātras peļņas gūšanas iespējas.

Tāds bija mans piedāvājums, kur tiešām nevajadzētu investēt nedz naudu, nedz laiku, ja kādam ir kas pievienojams sarakstam, tad droši gaidu Jūsu komentārus.

Latvijai un ES valstīm pretējas intereses


Šodien nolēmu padalīties ar savām pārdomām par notiekošo Eiropas Savienībā (ES) un par Latvijas interesēm, kas nav indentiskas ar pārējām ES valstīm, jo atrodamies dažādos ekonomikas cikla posmos.

Pameklējot internetā ekonomiskos ciklus atradu interesantu domu, ka ekonomiskais cikls valsts tirgū ir 9 mēneši, kuru laikā no izaugsmes seko kritums un tad atkal izaugsme. Protams ir arī aprakstīti cikli, kas norit daudz lielākā laika posmā. Nav grūti pamanīt, ka pašlaik gandrīz visā Eiropā ir recesija, kas nozīmē, ka ekonomikas kritums notiek divus kvartālus pēc kārtas, proti, vismaz pusgadu attiecībā pret iepriekšējo kvartālu. Recesija izpaužas kā biznesa peļņas kritums, kas sekmē bezdarba līmeņa paaugstināšanos, nekustamā īpašumu cenu kritums, kā, piemēram, tagad notiek Spānijā, kur cenas krītās par 20% pēdējo gadu laikā, un maksātnespējīgo uzņēmumu skaita pieaugums.

Ja paskatās uz ES valstīm, tad tajās ir recesija un katras valsts valdība cīnās, lai pārvarētu šo cikla posmu, savukārt Latvijā pašlaik notiek pilnīgi pretējs. Mums ir samērā laba IKP izaugsme un bezdarba līmenis krītas, kā arī uzņēmumu peļņa pieaug, kas atspoguļojās iekasēto nodokļu daudzuma pieaugumā. Ko tas nozīmē Latvijai? Principā pašlaik, pēc manām domām, ir unikāla situācija, kad uz vispārējā krituma fona mūsu valsts valsts attīstās. Papildus stimuls attīstībai ir un būs naftas cenas kritums, ko sekmē aiz vien pieaugošā recesija Eiropā, Ķīnas ekonomikas mazāks par gaidāmo pieaugums un ASV ekonomikas riski, kā, piemēram, plāni piedrukāt iztrūkstošos dollārus pirms prezidenta vēlēšanām. Mūsu valsts gadījumā zemās naftas cenas, kas varētu kristies tuvākajā laikā, dos lielāku ekonomikas pieaugumu, kas savukārt dos iespēju ielauzties to valstu tirgū, kur pašlaik palielinās maksātnespējīgo uzņēmumu skaits un samazinās konkurence vietējā tirgū. Piemēram pašlaik iespējams ieguldīt Spānijā, kur cenas krīt daudzos gadījumos straujāk nekā tām būtu jākrīt un Latvijas uzņēmumi varētu sekmīgi iet Spānijas tirgū, jo pašlaik ieguldītā nauda varētu nest ļoti lielu peļņu nākotnē. Ieguldījums var izpausties kā nekustmā īpašuma iegāde vai ražotnes atvēršana vai kāda pakalpojuma sniegšana.

No iepriekšminētā izriet vienkārša doma. Ja mums ekonomika iet uz augšu, tad mēs esam spējīgi ieguldīt tajās valstīs, kur pašlaik cenas un konkurence krītas, jo tādā gadījumā, kad ES valstīs mainīsies ekonomiskais cikls, ieguldītie līdzekļi var nest ļoti lielu peļņu. Tāpēc ļoti loģiski, ka lielāka recesija ES dos lielāku labumu mūsu valstij.