Vakara pārdomas par rāmjiem un izaicinājumiem

Jānoslēdz šis trīs dienu ierakstu maratons ar kaut ko vairāk filosofisku, kas saistīts ar personību un cilvēka attistīšanos. Kā jau parasti, rakstot par ekstenciālām tēmām, blakus ir karsta, tvaikojoša tēja, visapkārt miers un pilnīgs klusums, ko pārtrauc tikai melnas klaviatūras taustiņu klabēšana.

Svarīgs noteikums, ko es vienmēr ievēroju, neliec darīt citam to, ko pats neesi darījis. Šī attiecas uz uzdevumiem, lai izietu ārpus saviem rāmjiem. Lai to veiksmīgi darītu, ar pazītamiem vai mazāk pazīstamiem cilvēkiem reizēm apmainos ar dažādiem uzdevumiem. Esmu lūdzis, lai man iesaka kādu priekš manis neierastu filmu, par ko rakstīju iepriekš, vai esmu ar kādu sarunājis, ka nopērkam viens otram teatra biļetes pēc brīvas izvēles, ar domu, ka katrs nopirks to, kas ir viņa gaumē un otram būs pilnīgi jauna pieredze. Esmu pieņēmis un izteicis dažādus izaicinājumus, kaut vai uztaisīt foto vai uzņemt video par kaut ko neparastu un ekstrēmu. Pamēģiniet ierakstīt video priekš pazīstama cilvēka ar pašsacerēta dzejoļa deklanēšanu, ja pirms tam nekad neko līdzīgu neesiet darījis.

Man dzīve sastāv no daudzām lietām, ko daru pār spīti tam, ka no tā ir bail vai tas ir neērti no sabiedrības skatu punkta, kapēc, lai paplašinātu savus rāmjus un mestu sevi ārā no komforta zonas. Gan dzīve kļūst interesantāka, gan visu laiku jūtama attīstība. Tāda veida uzdevumi palīdz uzturēt plašu skatījumu uz pasauli un attiekties mierīgi pret visu nezināmo un jauno. Tādējādi nepārtraukti tiek trenētas smadzenes un psiholoģiskā noturība. Jo neērtāks un grūtāks uzdevums, jo labāk.

Kad rāmji visu laiku bīdās plašumā, sāc pamanīt citu cilvēku noslēgtību, bailes, nedrošības sajūtu un šauro pasaules redzējumu. Tikai tad dzīvē notiek izmaiņas un pat paziņu un draugu loks sāk pamazām mainīties, jo uzrodās cilvēki ar plašāku dzīves skatījumu, bet pazūd tie, kas stāv uz vietas.

Novēlu visiem nesēdēt sevis izveidotajos būros, bet regulāri un mērķtiecīgi virzīt visas apkārt esošās sienas plašumā. Svarīgākais šeit ir darīt, darīt bez jebkādām atrunām, jo tikai darbība izrauj mūs no sapņu un ilūziju pasaules, izrauj realitātē, kur ir daudz interesantu lietu.

Venecuēlas nemieri

Venecuēlas Bolivāra Republika atrodas Dienvidamerikas kontinenta ziemeļos un tiešī šajā republikā notiekošais jau vairākas dienas ir lielāko ziņu portālu top tēma. Pašlaik situācija ir izveidojusies tāda, ka vēlēšanās ir uzvarējis pašreizējais prezidents Nikolass Maduro un jau stājies amatā, savukārt no otras puses ir parlamenta spīkers Huans Gvaido, kurš pats sevi pasludināja par prezidentu. Situāciju vēl interesantāku padara fakts, ka paralamentā vairākums ir opozīcijai, savukārt Maduro kontrolē ir lielākā daļa izpildvaras.

Šādā situācijā ir jāpieliek milzīgas pūles, lai izbēgtu no pilsoņu kara. Kaut arī situācija ir izveidojusies dēļ tā, ka Venecuēlā pie varas nonāca ļoti korupmēta vadība, kas ar socialistiskiem lozugiem piesedza valsts izzagšanu. Šeit ir redzams rezultāts, kad valstī faktiski nedarojās demokrātija un vara tiek pie tā, kurš ir stiprāks un agresīvāks fiziski, nevis intelektuāli. Cilvēki ir piekusuši no astronomiskās inflācijas un trūkuma un ir gatavi iet pakaļ jebkuram līderim, kurš apsolīs situāciju mainīt uz labo pusi. Iepriekšējais velreiz demonstrē, ka sabiedrībā kopumā ir jābūt ļoti augstam pašapziņas un kultūras līmenim, lai valsti varētu pārvaldīt ar demokrātiskām metodēm. Lielākai daļai valstu pasaulē šāds modelis ir pārāk sarežģīts un sabiedribai vēl ir priekšā ejams milzīgs ceļš. Vai Huans Gvaido spēs mainīt situāciju, šaubos, jo pati sabiedrība vēlas kārtējo līderi, kurš visu nokārto un uzlabo dzīves apstākļus un nav gatava pati piedalīties valsts pārvaldē.

Starptautiskais fons ir vēl labāks par iekšējo. Venecuēlā ASV un daļa no Dienvidamerikas valstīm atbalstīja Huanu Gvaido, savukārt Ķīna un Krievija atbalstija pie varas esošo prezidentu Nikolasu Maduro. Skaidrs, ka uz Venecuēlas iedzīvotajiem visiem ir, maigi sakot, nospļauties, jo ASV ilgstoši veiksmīgi piever acis uz daudziem režīmiem, ja tie ir draudzīgi, piemēram, drausmīgo Saudu Arābijas režīmu, kur par jebkuru protesta akciju ir paredzēts nāves sods ar galvas nociršanu pilsētas laukumā, savukārt Krievija un Ķīna labprāt pārkāpj visdažādākās cilvēktiesības, gan saistībā ar nekontrolēto krimināllietu skaitu pret saviem iedzīvotājiem, gan politisko tiesību ierobežošanu utt. Venecuēla visu pasaules eliti interesē tikai un vienīgi, kā milzīgo naftas krājumu valsts un cīņa notiek par to, kurš tiks vai varēs turpināt naftas un gāzes ieguvi. Līdz ar to starptautiskais atbalsts nav Venecuēlas iedzīvotājiem, bet vienīgi savām saustīgajām elites interesēm.

Patiesi novēlu venecuēliešiem izveidot funkcionējošu valsti gan no politiskās, gan ekonomiskās puses un novēlu izkļūt ārā no ASV un Krievijas ietekmes, jo tas tikai vedīs uz aizvien dziļāku krīzi tāpēc, ka šo valstu pieredze nav bez maksas un par to nāksies maksāt varākām paaudzēm uz priekšu.  Šajā gadījumā situāciju var atrisināt tikai no iekšpuses politiski, jo armija un policija var vienkārši atteikties šaut pa saviem pilsoņiem, starp kuriem ir viņu draugi un radi.

Banānu stāsts

Man ir jāuzraksta godīgi, šodien sēdēju pie datora un ilgi skatijos monitorā, kur bija atverts mans blogs. Manī bija ļoti stipra velme kaut ko uzrakstīt, tikai nebija īsti griba rakstīt kaut ko garu un sarežģītu. Nedaudz pacīnoties ar iekšējo tukšumu, meklējot kādu īsu, aktuālu un interesantu tēmu, atcerējos, ka laiku atpakaļ ieraudzīju sabiedriskā transporta pieturā Biedrības “Zaļā brīvība” vides reklāmu ar uzrakstu “Kā sākas Tavu banānu stāsts?”. Bildē bija attēlots, ka melnādains vīrietis, veselos gumijas zābakos un lielos sarkanos cimdos ar milzīgu koku kārto lielu banānu kaudzi, kuri vēl ir zaļi un nenogatavojušies. Zemāk bija uzrakstīts vēl viens jautājums “Ar mūžamežu izciršanu?”. Rūpīgi apskatot vides reklāmas plakātu, vēl zemāk bija redzams uzraksts par to, ka ir jāizvēlas Fair Trade preces. Ieejot Fair Trade International organizācijas mājas lapā redzam, ka tur ir rakstīts, kas ir šī organizācija “We are a global organization working to secure a better deal for farmers and workers”. Tas viss manī radīja velmi uzrakstīt nedaudz kritikas par šo visu pasākumu.

Sāksim ar to, ka visa veida vides organizācijas ir paredzētas naudas apguvei, viens avots ir valsts finansējums, otrs avots Eiropas Savienības fondi. Šīs organizācijas labprāt mūsu nodokļus tērē uz visādām sentimentālām un šokējošām reklāmām un propogandu, ka viss dabā ir slikti un pie tā vainīgs tieši jūs, tādējādi radot cilvēkos vainas apziņu, kad vienīgā iespēja izpirkt savus grēkus… Paga paga, es šo pašu rakstīju par baznīcām un reliģiju. Tieši šos pašus vārdus un arī baznīca, tāpat kā vides organizācija vēlas publisku naudu vai nu caur publisko finansējumu vai pa tiešo caur ziedojumiem. Līdz ar to vides organizācijām ir skaidra ekonomiskā interese visu dramaztizēt un ietekmēt cilvēku prātus ar izrautiem no konteksta pētījumiem, salīmētām kopā bildēm, dramatiskiem saukļiem utt.

Turpinājumā nevaru nepasmieties par augstāk minēto vides reklāmu. Tur mūs kaunina par to, ka pērkam banānus, jo dēļ to plantācijām tiek izcirsti mūžameži un apakšā uzrakstīts, lai izvēlamies Fair Trade organizācijas apstiprinātās preces. Patiesībā Fair Trade vienīgais mērķis ir nodrošināt taisnīgu atalgojumu un drošus darba apstākļus pasaules nabadzīgākajās valstīs. Šī organizācija nav pret to, ka izcērt mūžazaļos mežus, bet tieši otrādi tā ir par to, lai tos izcērt, bet ievērojot strādnieku tiesības un maksājot tiem taisnīgu atalgojumu.

Kaut arī ciņas par ekoloģiju un tīro vidi organizācijās apgrozās miljardi, ja mēs skatāmies pasauli kopumā, tik un tā katru gadu ekoloģiskā situācijas būtiski pasliktinās. Kapēc? Ļoti vienkārši, jo šāda veida biedrības ir tikai un vienīgi naudas apguves un personīgo tieksmju apmierināšana. Cilvēki vēlas vadīt, darboties, iegūt kādu statusu sabiedrībā (te bija nekas, un te kļuva par dabas aizstāvi), bet tam visam nav nekāda sakara ar ekoloģiju un vides uzlabošanu. Viens piemērs, miljardiem euro tiek ziedoti un izdalīti, lai cīnītos pret badu visā pasaulē, bet katru gadu no bada mirst ap 3 miljoniem cilvēku. Šīm organizācijām vajag, lai cilvēki mirtu, jo pretējā gadījumā tās nebūtu nevienam vajadzīgas un tie, kas tajās darbojās, zaudētu savu dabas aizstāvju statusu. Kā secinājumu varam izdarīt to, ka šīs organizācijas nevis cīnās, bet ir daļa no sistēmas, kuras pilda reliģiskās funkcijas par vainas izpirkšanu vai arī sevis paglaudīšanu pa galvu, cik esmu forš, jo pērku Fair Trade preci.

Lai kaut ko izmainītu, ir jāmaina valsts politika un tikai caur to var panākt reālu uzlabojumu, kā, piemēram, Šveicē, kur pat par nepareizi izmestu miskastes maisu var saņemt bargu sodu, ko uzliek publiskā vara, nevis vides organizācija. Vides organizācija maksimums var pildīt lobista funkciju, bet tādā gadījumā nav jāvāc un jātērē milzīgas summas no nodokļu maksātāju kabatām.

Starp citu, pērkot tos pašus banānus, mēs patērējam preci, kas nozīmē, ka banānu audzētājiem ir peļņa, kas nozīmē, ka viņi var nodarbināt to melādaino vīrieti bildē, kurš savukārt ar nopielnīto naudu var pabarot savu ģimeni un aizsūtīt skolā savus bērnus, kas var izaugt par izciliem cilvēkiem, bet, ja jūs nenopirktu tos banānus, visi viņi, iespējams nomirtu badā, jo viņiem nebūtu darba. Un kurš tagad ir morāles un taisnīguma pusē, patērētāji vai vides biedrība?

Patiesībā ir divas lietas, kas spēj glābt ekoloģiju un vidi kopumā, kas prasa milzīgas pūles un ir ekonomiski pamatotas. Tas ir progress un kontracepcija. Ja paskatāmies, cik liels piesārņojums ir termoelektrostacijām un cik no atomelektrostacijām, cik agrāk patērēja izgaismojums un cik tagad, tad uzlabojoties tehnoloģijām un pieaugot energoefektivitēti, mums ir jāpatērē aizvien mazāk enerģijas un tās ražošanas ir aizvien tīrāka. To pašu var teikt par atjaunojamo enerģiju. Otra būtiska lieta ir cilvēku skaita samazināšāna pasaulē, kur pašlaik dzīvo 7.7 miljardi iedzīvotāju. Cilvēku izglītošana, kontracepcijas pieejamības nodrošināsana nabadzīgājās valstīs, sociālās drošības izveide ir tas, kas palīdz regulēt dzimstību, kas daudzās valstīs ir nekontrolējama un pārsniedz saprātīgu apmēru. Tieši cilvēki piemēslo zemi. Līdz ar to noteikti ziedojiet un piedalaties tehnoloģiju attīstības projektos, bet divreiz padomājiet, pirms ziedojiet kādai no biedrībai, kas “cīnās par tīru vidi”.

Lētticība un investīcijas

Šodien no rīt kādā no portāliem varēja lasīt ziņu par situāciju, kad kāda nezināma persona veica noziedzīgu nodarījumu pret fizisku personu, kurai bija piešķirts pensionāra statuss, mantkārīgā nolūkā piedāvājot personai pārskaitīt noziedzniekam naudas summu ap 500 euro, tādējādi veicot investīcijas projektā ar mērķi nopelnīt procentus no ieguldītās naudas. Protams, līdz ar naudas pārskaitījumu noziedznieks pazuda un pensionārs palika bez iepriekšminētās naudas summas. Šādas ziņas tiek publicētas regulāri un tik un tā kāds uz šādiem aizdomīgiem piedāvājumiem uzķeras un uzķersies arī nākotnē. Šajā rakstā uzrakstīšu, kā no tādām situācijām izvairīties un kāpēc tādas situācijas vispār notiek.

Sākšu ar to, kāpēc tā notiek? Liela daļa cilvēku ir ar zemu izglītības līmeni ekonomikā un finanšu lietās. Daudzi nekad nav interesējušies par investīciju iespējām un visdrīzāk nekad to arī nedarīs. Savukārt visiem ir liela velme neko nedarot ātri nopelnīt. Nezināšana kopā ar velmi rada ideālu augsni krāpniecikiem gadījumiem, jo tieši to arī noziedznieki izmanto.

Visefektīvākais kā izbēgt no jebkāda veida krāpniekiem ir vienkārši ievērot principu, man vajag es meklēju. Ja esat izdomājuši investēt, tad jūs pats meklējat informāciju, veiciet izpēti un mācaties to darīt. Šis princips darbojās jebkurā jomā. Tas palīdz izvairīties no situācijas, kad kāds atrod jūs.

Iedomājamies ainu, ka kāds pamostās no rīta un izdomā, ka vēlas izdarīt kādam kaut ko ļoti labu. Viņš paņem telefonu, piezvana pirmajam, kurš trāpās pēc nejaušības principa un piedāvā ieguldīt viņam nelielu naudas summu un pēc mēneša atgriezt viņam par 50% lielāku naudas summu. Tādas pasakas ir nereālas un nekad nenotiek, bet diemžēl cilvēki tam tic. Patiesībā kāds pieceļās no rīt un domā, kā es varu nopelnīt naudu un paņem piezvana pēc nejaušības principa kādam un piedāvā viņam investēt, iepriekš zinot, ka nauda nekad netiks atdota. Šāda situācija jau izskatās daudz realistiskāka. Līdz ar to redzam, ka kāds jūs meklē tikai un vienīgi ar domu iegūt jūms naudu sev, nevis nopelnīt jums lielāku naudas summu.

Priekš krāpniekiem, lai realizētu savas ieceres, ir ļoti vienkārš solis, ir jāizdomā ticama pasaka, ko jums pārdot, iekļaut vispārzināmus terminus un mehānisma aprakstus, kā, piemēram, investīcijas, jo sabiedrībā aiz nezināšanas valda uzskats, ka investori ir tie cilvēki, kas dzīvo lepnās mājās, ēd dārgos restorānos un braukā ar dārgām mašīnām. Nē, realitātē bieži tā dzīvo zagļi, krāpnieki un cita veida noziedznieki, nevis parastie investori.

Patiesībā investīcijas nevar jums atnest tūlītēju naudas kaudzi, kuru jūs nezināsies kur likt. Normāla kapitāla atdeve, kur jums nebūs gandrīz nekādu risku kapitālu zaudēt, Latvijā ir ap 7%, viss, kas ir augstāks, nes sevī risku pilnībā zaudēt ieguldījumus. Tad iedomājāties, ka jums ir 1000 euro un jūs investējat ar 7% gadā, paskaitiet, cik jums gadus būs jāgaida, lai nopirktu jahtu. Ja kāds jums piedāvā kapitāla atdevi 50%, tad visdrīzāk šis cilvēks ir krāpnieks, jo cilvēki, kas profesionāli nodarbojās ar augsta riska investīcijām, nemeklēs jūs (visi parasti meklē viņus), lai saņemtu no jums pāris simtus, tādiem cilvēkiem interesē summas, kas mērāmas simtiem tūkstošos un parasti tas ir vai nu investīciju fonds vai brokers, kurš ir reģistrēts un atrodams Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājas lapā, ja nē, tad neiesaku uz tādu projektu tērēt savu laiku un naudu.

Brexit balsojums parlamentā – teātris

Šodien, tiešraidē bija iespējams vērot ļoti interesantu Britu parlamenta sēdi, kurā notika balsojums par Brexit līguma ar Eiropas Savienību pieņemšanu vai noraidīšanu. Debates bija karstas un balstojums likumsakarīgs, tika nobalsots pret līgumu, bet vai viss izskatās tiešām tā, kā ir patiesībā?

Par to, ka Lielbritānija neizstāsies no Eiropas Savienības, varēja sākt aizdomāties pagājušā gada rudenī, kad ik pa laikam presē parādījās ziņas, ka varētu būt otrs referendums. Lielbritānijas vara sāka zondēt šo iespēju un mēģināt vēlreiz izdarīt kaut ko, lai apturētu izstāšanos no Eiropas Savienības. Terēza Meija, manuprāt, nospēlēja savu lomu lieliski, cīnijās līdz pēdējam un par vainīgajiem vēlētāju gribas neievērošanā padarīja leiboristus, kuri atgūs reputāciju ar jaunā referenduma iniciēšanu – win win situācija. Patiesībā elite jau sen plānoja gājienus, kā izvairīties no izstāšanās, jo tas nestu nesamērīgi lielus ekonomiskus zaudējumus, kas kopā mērāmi simtiem miljardu poundu. Vēsturē mēs zinām gadījumus, kad valstis sāka karu arī par mazākām summām. Jau tagad finanšu sektors evakuējas uz Frankfurti un gaidāmā Brexit ietekme uz Lielbritānijas ekonomiku ir dramatiska, ņemot vērā gaidāmās eksporta grūtības un rūpniecības apjomu samazinājumu utt.

Pēc manām domām būs vēl viens referendums, kur tiks nobalsots par palikšanu Eiropas Savienībā. Šoreiz neviens nepieļaus iepriekšējās kļūdas un balsis tiks saskaitītas “pareizi” vai arī radīti tādi apstākļi, ka nebūs iespējams nobalsot pret (es domāju par propagandu).

Šis bija tikai un vienīgi mans viedoklis un pārdomas, kā būs patiesībā, redzēsim.

Dzejolis – Likteņa saimnieks (Rīta depresija, Likteņa spēle, Nepiepildītās gaidas, Liktenis)

Sēdēju aukstā vakara stundā pie galda, uz kura atradās krūze ar siltu tēju. Skatījos pa logu uz tumšajām debesīm un rakstīju dzejoli. Tad man radās doma, ka varētu papētīt, kā manu dzejolis uztver citi cilvēki. Ņemot vērā, ka meitenes ir daudz emocionālākas, aizsūtīju četrām meitenēm savu dzejoli ar lūgumu izdomāt tam nosaukumu. Protams, oriģinālais nosaukums tika aizklats. Pēc neilga laika saņēmu foršus variantus ar interesantiem komentāriem un pozitīvu novērtējumu. Lūk, piešķirtie dzejoļa nosaukumi: Rīta depresija, Likteņa spēle, Nepiepildītās gaidas, Liktenis. Kaut arī tekts ir viens, tomēr pasaules uztvere mums visiem ir pilnīgi citādāka, kas atkarīga no neskaitāmiem faktoriem. Nu, pienācis laiks uzrakstīt pašu dzejoli, padaloties ar to ar lasītājiem.

Likteņa saimnieks

Mānīgs liktenis spēlē ar mums,

Sniedz cerību atņemot visu,

Lai sirdī plosās satraukums,

Dzīvojot mūžu īsu

Ar noliektu galvu skatiens grīdā

Nožēlu ēnā sāk meklēt

Un saceri pasauli kārtējā rītā

Turpinot dvēselē tēmēt

Cik jāiegūst mums vērtīgu lietu

Kad būsim gatavi uzlikt

Likmi uz to vai izdosies mums

Likteni otrā cilvēkā satikt