Saulgriežu svētki


Pienācis ir kārtējais saulgriežu svinēšanas laiks, kas diemžēl tiek svinēts ar mēneša novēlošanu, bet nu tomēr. Kaut arī baznīca centās uzurpēt šos jaukos pagāniskos svētkus, tāpat kā ziemas saulgriežus, viņiem tas neizdevās un tas ir ļoti brīnišķīgi, jo arī mūsdienās lielākais daļai tautas ticējumi un olu kaujas ir svarīgākas par baznīcas apmeklēšanu un viena cilvēka nāves svinēšanu, atsaucoties uz Bībeli, kas neskaitāmas reizes ir pārrakstīta, tulkota un koriģēta, ņemot ārā nevēlamo un liekot iekšā vajadzīgo. Toties saulgriežu svētki ir tīri un nevainīgi, jo tajos ir tikai labais un pozitīvais. Pavasara atnākšana, dabas mošanās, gājputnu atgriešanās un lauku darbu uzsākšana. Kas var būt skaistāks un tīrāks? Kā jau visi pagāniskie svētki, arī pavasara saulgrieži ir apvīti ar mītiem un mistiku, kas tikai padara tos krāšņākus. Vēl šie svētki ir tik krāšņi, jo pagāniskais laikmets patiesībā bija cilvēka tuvība ar dabu, kad cilvēka instinkti un cilvēka būtība netika nosodīta, kad svarīgākais bija būt laimīgam, cienīt un jūsmot par dabu, kad tikums bija labestība un cilvēks patiesībā bija brīvs.

Priecīgus svētkus.

Advertisements

Darba produktivitātes mīts


Šodien nedaudz par mītiem un ekonomiku. Presē un televīzijā mēs varam dzirdēt frāzi, kas tiek popularizēta kā neapgāžama dzīves patiesībā. Frāze, ka Latvijā algas aug pārāk strauji, tās apsteidz darba produktivitātes pieaugumu, tāpēc ir jābremzē algas pieaugums. Ja klausās neiedziļinoties, liekas pat ļoti loģiski un rodas sajūta, ka ir labie darba devēji, kuri izmisīgi meklē darbiniekus un ir ļaunie darbinieki, kuri prasa aizvien lielāku un lielāku atalgojumu. Šīs propogandas mērķis ir viens, bremzēt algu pieaugumu. Tulīt visu detalizētāk.

Sākumā paskatamies, kuras valstis pasaulē ir ar lielāko produktivitāti, un mēs redzēsim, ka tā ir Luksemburga, Norvēģija un Austrālija. Tālāk seko Šveice un Nīderlande (avots: https://www.independent.co.uk/news/business/the-19-most-productive-countries-in-the-world-a7155311.html). Ja paskatās pilnu sarakstu, tad lielākā daļa no valstīm ar vislielāko produktivitāti ir tieši Eiropas valstis. Līdz ar to teikt, ka Latvija ir neveikmīgā ģeogrāfiskā vietā, mēs nevaram. Tieši otrādi, lielākā daļa eksporta tirgi, uz kurieni mēs eksportējam, ir ar lielāku darba produktivitāti un atrodas salīdzinoši netālu. Šeit rodas jautājums, ja mēs esam tik neproduktīvi, tad varbūt mūsu eksports balstās uz lētu produkciju, un tā lētā produkcija ir, tajā skaitā, uz darba spēka rēķina, jo elektrība, piemēram, mums ir dārgāka nekā daudzās Eiropas valstīs. Secinājums, ja mums būs dārgāks darba spēks, mēs vairs nevarēsim eksportēt, jo pie vienādām darba spēka izmaksām, mūsu produkcija ir zemākas kvalitātes. To nesaku es, bet gan darba devēji un eksperti, kas veic augstāk minēto propogandu.

Ejam tālāk. Darbinieks vienīgi pārdot savu darba laiku un prasmes darba devējam, savukārt darba devējs to visu pērk vietējā darba tirgū. Tas nozīmē, ka nevis darbinieks, bet darba devējs konstruē biznesa modeli, un tajā ieliek iekšā darbinieku, nosakot darbiniekam pienākumus un izpildes kontroli. Tādējādi darba devējs ir atbildīgs par to, cik efektīvs jeb produktīvs būs algotais darbinieks, jo tieši darba devējs apgādā darbinieku ar rīkiem un nosaka darba mērķus. Cik moderni un jauni ir rīki, cik prasmīgs ir darbinieks, no tā atkarīga darba produktivitāte. Līdz ar to esam noskaidrojuši, ka nevis darbinieks ir vainīgs, ka darba produktivitāte ir zema, bet gan darba devējs.

Paskatamies uz jautājumu vēl dziļāk. Mums visu laiku mēģina zombēt ar vienu, ne ar ko nepamatotu dogmu, ka darba algu var celties tikai pēc darba produktivitātes pieauguma. Šeit ir jautājums, ja cilvēkam ir pieejama laba maize par 1 euro veikalā, otrā ielas pusē, vai cilvēks ies 2 km pakaļ maizei par 2 euro, kas būs tāda pati. Atbilde viennozīmīgi nē. Tieši tas pats ir arī ar lēto darba spēku. Kamēr darba tirgū var nopirkt lētu darbinieku, priekš kam investēt tehnoloģijās un optimizēt procesus, lai tas pats darbinieks izdara divreiz vairāk darba, skaitot pēc pievienotās vērtības. Ja darba spēks ir lēts, vieglāk ir paņemt 2 darbiniekus, nekā nopirkt, piemēram, vienu ražošanas iekārtu, kas ļautu samazināt darbinieku skaitu. Darba devējs sāks investēt tehnoloģijā un mainīs biznesa procesu tikai tad, kad darba spēks kļūst dārgāks un darba devējs vairs nebūs spējīgs konkurēt uz lēta darba spēka rēķina. Līdz ar to varam secināt, ka pieaugot darba spēka izmaksām, tiek veidots stimuls darba devējiem padarīt darba spēka izmantošanu produktīvāku.

Šeit ir vietā ļoti nopietns iebildums, ka ir taču konkurence un tieši tam jābūt algas paaugstināšanas dzinējspēkam, jo darba devējs cīnās par kvalificētāku darbinieku, lai viņa produkts kļūtu konkurētspējīgāks. Diemžēl Latvijā ir viena liela problēma, par ko jūs maz dzidēsiet masu medijos. Tie ir lielie monopoli. Ja paskatamies, tad valsts labprāt tos veido un sargā. Pašvaldībās ir pilns ar publiskai varai piederošiem uzņēmumiem, kuri izspiež privātus uzņēmējus. Labs piemērs Rīgas Satiksme un ar to saistītie mikroautobusi. Pati valsts ilgi cīnijās par elektroenerģijas monopola saglabāšanu un arī ar gāzes demonopolizāciju gāja smagi. Mums ir ostas, dzelzcelš, lidosta, pasts un citi obejkti, kas veido valsts monopolus, kas nevēlas palielināt atalgojumu, jo labāk lieko naudu iztērēt publiskajos iepirkumos utt. Tāpat mums ir milzīgs publiskais sektors, kur mākslīgi tura zemas algas, jo pretējā gadījumā nāktos efektivizēt procesus. Papildus tam, mums ir augsti darba spēka nodokļi, kas pašus darba devējus spiež maksāt mazas algas, jo jebkuras algas palielinājums būtiski palielina reālās izmaksas par darbinieku.

Noslēdzot tēmu, var izdarīt secinājumu, ka darba devēji liekuļo un paši ir atbildīgi par to, ka viņu algotais darba spēks nav pietiekoši produktīvs. No otras puses ir valsts nodokļu sistēma, kas viennozīmīgi nestimulē algu pieaugumu. Savukārt vienīgais, kurš šajā stāstā nav vainīgs, ir darbinieks, jo ne viņš nosaka nodokļu politiku, ne darba uzdevumus, tāpēc aicinu neticēt presē sludinātajai propogandai, bet visu izvērtēt pašiem.

Augstāk tālāk stiprāk


Šodiena ir kārtējā, nu jau pavasara diena un man ir uznācis garstāvoklis kaut ko savā nodabā parakstīt blogā, lai lasītāji varētu paskatīties uz pasauli no kārtējā jaunā leņķa. Zinu, ka daudziem patīk lasīt pārdomas, jo tieši tajās slēpjās dažādas dzīves patiesības, emocijas un arī maldība. Atceros, ka sporta laukumā agrāk tika rakstīti vārdi: Augstāk, tālāk, stiprāk. Reizēm šie vārdi bija attēloti citādākā kārtībā, bet jēga palika tā pati.

Augstāk. Mēs visi nepārtraukti tiecamies uz augšu, uz mūsu izfantazēto un par pareizu noteikto virsotni, no kuras mēs vēlamies raudzīties uz apkārtējo pasauli un teikt, ka zem mums ir visi, bet virs mums nav neviena. Es tajā skaitā vienmēr virzos uz augšu, lai nu kāds jautājums tas būtu, kaut arī reizēm saniedzot vienu virsotni, saproti, ka tā īstā bija blakus.

Tālāk. Virzamies uz priekšu un bēgam no savas pagātnes. Dzēšam un cenšamies aizmirst neveiklus brīžus un no distances atcerēties spožās dzīves uzvaras, kaut arī tieši negatīvie brīži mūs ir visvairāk mācījuši, bet uzvara vienīgi apreibināja, ļaujot ticēt ka esam labākie un stāvam uz visaugstākās virsotnes.

Stiprāk. Katru dienu pavadām ar mērķi būt stiprākiem par savu vakardienas es. Reizēm tas ļoti labi izdodas, bet reizēm tieši otrādi, saprotam, ka tas labais un pareizas cilvēks spogulī bija vakar, bet šodien priekšā uz tevi skatās slinkais un miegainais es.

Patiesībā, dzīve ir daudz sarežģītāka par trīs vienkāršiem vārdiem. Tikai ar laiku mēs saprotam, ka lidojot aizvien augstāk, nākas sāpīgāk krist, dodoties tālāk, sanāk mērot garāku ceļu, lai atgrieztos un padarot sevi stirprāku, mēs aizmirstam, kā ir būt vajiem un kļūstam skarbāki un augstprātīgāki.

Darbības kas jāveic pirms stāšanās dzimattiecībās


Grūti ir paiet garām ziņai par apsūdzībām, ka Kristaps Porziņģis ir iespējams veicis kādas prettiesiskas darbības saistībā ar stāšanos dzimattiecībās ar sievieti. Neiedziļinoties tajā stāstā, lai visus apstākļus noskaidro policija, man radās pārdomas, kā no šādām situācijām vispār varētu izvairīties. Nav noslēpums, ka ASV un citās valstīs šāda veida publiskas apsūdzības kļūst samērā biežās un daudzos gadījumos šādas apsūdzības neapstiprinās. Tāpēc nedaudz humora no manas puses,  a kas īsti būtu jādara, pie tam tas attiecas uz abiem dzumumiem, jo arī sievietes tiek apsūdzētas par to, lai izvairīties no iespējamām apsūdzībām.

1. Ja pāris ir pieņēmis lēmumu stāties dzimattiecībās vienam ar otru, noteikti būtu vērts noslēgt rakstveida vienošanos, lai apliecinātu abu pušu gribas izpausmi. Tāpēc abiem jādodas pie notāra, kurš apliecinās abu pušu paraksttiesības, personu identitāti un visu pareizi iegramatos.

2. Pēc tam var doties uz izvēlēto, ne publisku vietu, lai stātos abiem diviem dzimumattiecībās, bet pa ceļam vēlams paņemt līdzi zvērinātu tiesu izpildītāju, kuram ir tiesības fiksēt faktu. Līdz ar to viņš varēs fiksēt, ka dzimumakts notika pēc abpusējas piekrišanas. Protams, viņam nāksies būt klāt visa procesa laikā.

3. Kad esat atbraukuši uz izvēlēto vietu kopā ar zverinātu tiesas izpildītāju, iededziet sveces, izkaistiet rožu lapiņas, ieslēdziet klusu romantisku mūziku, nosēdiniet zverinātu tiesas izpildītāju labā un ērtā vietā, lai viņām būtu iespējams vērot procesu un detalizēti visu fiksēt.

4. Kad ir izdarīts viss iepriekšminētais, ieteicams pieaicināt vēl divus neatkarīgus lieciniekus, vēlams dažāda dzimuma, jo iespējams turpmāk radīsies kaut kādas domstarpības par fiskētā fakta interpretāciju, ko būs fiksējis zverināts tiesu izpildītājs.

5. Kad ir noformēta rakstveida abpusēja piekrišana un pieaicinātas visas vajadzīgās personas, nepieciešams noformēt rakstveida aktu par atkārtotu piekrišanas izteikšanu pirms paša procesa uzsākšanas, jo katra no pusēm var taču zaudēt interesi un velmi stāties dzimumattiecībās, jo iespējams mūzika nebūs laba vai rožu lapiņas savītušas.

6. Uzreiz pēc dzimumakta, zvērināts tiesu izpildītājs fiksē visu notikušo, puses paraksta vēl vienu aktu par to, ka nevienai no pusēm nav nekāda veida pretenzijas, liecini rakstveidā apraksta redzēto.

Lūk, izpildot visus šos soļus, jums nekad neradīsies tāda veida situācijas, kādas pēdējo laiku aizvien biežāk rodas dažādām slavenībām.

AML bakhānālija


Ļoti grūti ir paiet garām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas tēmai, ņemot vērā, ka šī tēma lakoniski nomainīja pagājušā gada GDPR ieviešanas vājprātu, kad dažas iestādes un cilvēki uzskatīja, ka jebkura datu apstrāde ir prettiesiska un pret to ir jācīnas. Šoreiz tikai humors un nekas vairāk.

Lasot dažādus rakstus un valdības plānus, šķiet, ka drīz arī puķu tantei tirgū būs nepieciešams noskaidrot puķu pircēja naudas līdzekļu izcelsmi, pārbaudīt to sankciju sarakstā un veikt padziļinātu izpēti, ja pircējs par puķēm vēlēsies samaksāt skaidrā naudā. Pie tam, ja pircējs radīs aizdomas, puķu tantei, kā atbildīgam iedzīvotājam, būs pienākums nekavējoties ziņot Kontroles dienestam un, saņemtos no pircēja līdzekļus, uz izmeklēšanas laiku iesaldēt un darījuma attiecības apturēt. Skaidrs, ka līdzekļu iesaldēšanu puķu tante nevarēs veikt bez liela pārnesējamā ledusskapja, kurā būs jāglabā līdzekļi līdz apstākļu noskaidrošanas. Ja izrādīsies, ka līdzekļi, par kuriem pircējs vēlējās iegādāties puķes, ir iegūti noziedzīgā veidā vai arī pircējs nevarēs pierādīt līdzekļu izcelsmi, puķu tantei nekavējoties vajadzēs visus līdzekļus ieskaitīt valsts kontā, jo šādi līdzekļi tiek konfiscēti valsts labā. Protams, nevaram aizmirst arī terorismu, tāpēc puķu tantei būs pienākums uzzināt kādam nolūkam pircējs vēlas iegādāties puķes un vai nav saskatāmi draudi valsts un sabiedrības drošībai, ja puķes tiks pārdotas šim pircējam. Papildus tam, svarīgi būs noskaidrot, vai pircējs puķes pērk sev, vai kādas citas persona uzdevumā. Sākotnējās aptaujas laikā, puķu tantei nepieciešams būs noskaidrot patiesā labuma guvēju no šī darījuma, iedodot aizpildīt attiecīgo anketu un ar parakstu trijās vietās apliecinot anketā minēto. Kad visa informācijas tiks ievākta un salīdzināta ar puķu tentes datubāzē esošo informāciju, kad tiks noskaidroti visi iepriekšminētie apstākļi un, ja neradīsies nekādas citas šaubas, darījums varēs notikt un puķu tente varēs pārdot puķes pircējam. Kaut arī puķu tante būs godīga un vienmēr tigos puķes pēc labākās sirdsapziņas, pie tās vienmēr varēs atnākt VID, pārbaudīt puķu tantes iekšējo AML dokumentāciju un procesu funkcionalitāti un tās neesamības gadījumā piemērot administratīvo vai kriminālo atbildību.

Uzrakstīju šo visu un pašam prieks. Kaut arī šis ieraksts ir kā satīra par AML tēmu, reizēm liekas, ka tieši šāda nākotne mūs visus gaida.

Pasaules transformācija


Mūsu pasaule nemitīgi mainās, dzenot uz priekš pārmaiņas, traucoties pāri kultūrai, reliģijai, paražām, tautām un valstīm. No kurienes nākam un uz kurieni ejam, šoreiz nelielas pārdomas pie sulas glāzes, jo tēja sen izdzerta lasot grāmatu.

Ja paskatās etnisko Eiropas karti un politisko karti, tad varēsim ieraudzīt, ka daudzas valstis ir tajā teritorijā, kur no senatnes mitinājās noteiktas tautas. Tehnoloģiju attīstība ļāva saplūst pavisam mazām tautām, kā arī tika likvidētas daudzas mazas valodas. Šis process turpinās aizvien uz priekšu. Ja paskatamies uz pasauli caur kapitālisma prizmu, tad redzēsim, ka lielajām korporācijām, kas dāsni finansē politiķus ASV un citās nozīmīgās valstīs, nav vajadzīgas tautas, kultūras dažādība, vietējās valodas utt. Patiesībā ir pilnīgi otrādi, kapitalismam vajag, lai visur būt pēc iespējas viens standarts, viena valoda, vienota nauda, vienota politiskā iekārta un vienots viss pārējais. Kapēc? Ļoti vienkārši, viendabīgā vidē ir mazākas biznesa izmaksas. Līdz ar to šis vektors gribot mums vai nē, saglabāsies tuvākajā laikā.

Kas notiks nākotnē? Nav jābūt futuristam vai pareģim, lai izdarītu vienkāršu secinājumu: tiks izveidoti vēl lielāki reģionālie milži kā Eiropas Savienība, tiks likvidētas valstis klasiskajā izpratnē, pārveidojot tās par pašvaldībām līdzīgos subjektos. Ja uz zemes jau tagad ir ap sešām naudas valūtām, ar kuru palīdzību notiek gandrīz visa preču apmaiņa, bet vēl globālāk skatoties tā ir viena – ASV dolārs, tad arī vietējās valūtas kaut kad izzudīs vispār. Ja jau pašlaik mums biznesa valoda ir angļu valoda, tad visdrīzāk Eiropā un Āfrikā tā būs kā vienīgā saziņas valoda, jo pārējās valodas zaudēs kā nerentablas biznesa vidē. Kultūra arī pamazām unificēsies, jo globālo korporāciju iespaidā, mēs jau pašlaik patērējam vienu un to pašu mūziku, filmas, modi, sporta veidus utt. Šī tendence aizvien kļūs tikai stiprāka. Pie tam jaunais nežēlīgi iznīcina veco pasaules iekārtu, vienkārši noslaukot, piemēram, arābu valstis vai sen ir noslaucījis Āfrikas vai Latīnamerikas lokālās kultūras.

Cilvēkam piemīt divejāda daba, no vienas puses mēs tiecamies pēc visa jaunā un vēlamies veikt atklājumus un izbaudīt piedzīvojumus, tajā pašā laikā konservatīvi cīnoties pret visu citādāko un svešo, agresīvi aizstāvot no senatnes nākušās tradīcijas un pasaules uzskatus. Neskatoties uz to, pret globāliem procesiem nav iespējams cīnīties, tiem var tikai pakļauties un pielāgoties, cenšoties mainīt un koriģēt lokālas parādības, lai padarītu ērtāku un drošāku apkārtējo vidi jaunajā pasaulē.

Cilvēku skaits uz zemes


Kas gan var būt vēl nenoteiktāks, kā precīzs cilvēku skaits uz zemes, jo katru minūti kāds mirst un kāds piedzims, patiesībā, katru sekundi kāds mirst un kāds piedzimst. Patiesībā viena laika vienībā piedzimst 2.5 reizes vairāk cilvēku nekā nomirst, kas nozīmē, ka cilvēku skaits viennozīmīgi virzās uz palielināšanos. Vēl tikai 19. gs. sākumā cilvēku skaits sasniedz knapi vienu miljardu, bet šodien tas ir 7.7 miljardi iedzīvotāju, no kuriem lielākā daļa dzīvo Ķīnā (1.41 miljardi) un Indijā (1.36 miljardi). Nākamā valsts aiz Īndijas ir ASV (0.33 miljardi) un Indonēzija (0.27 miljardi). Kādi ir iedzivotāju skaita nekontrolētas pieaugšanas riski? Kur dzīvot vislabāk?

Ekrānšāviņš no http://www.worldometers.info

Demogrāfija ir ļoti sarežģīta zinātne, jo tikai virspusēji to apskatot, varētu šķist, ka tā ir cilvēku skaitīšana dažādos veidos. Protams, izpēte notiek daudz dziļāk un prognozes tiek veiktas, pamatojoties uz neskaitāmām detaļām, mērijumiem, pētījumiem un niansēm. Jau samērā sen daudzi zinātnieki brīdina, ka nekontrolēts iedzīvotāju skaita pieaugums, kas, piemēram, turpina notikt Indijā, var novest pie milzīgas katastrofas. Kā riski tiek minēti, bads, epidēmijas, nemieri un karš. Jo lielāks cilvēku blīvums kādā no teritorijām, jo lielāka spriedze starp sabiedrības locekļiem. Pamēģiniet, piemēram, 10 gadus nodzīvot ar 15 cilvēkiem 50 kvadrātmetru lielā dzīvoklī. Noteikti piedzīvosiet visu iespējamo, kas saistīts ar pārapdzīvotības riskiem. Pie tam atšķirībā no Ķīnas, kur lielakā daļa iedzīvotāju ir kaut cik necik izglītota, Indijā milzīgi cilvēku pūļi, aptuveni 400 miljoni, nemāk pat lasīt un ir pilnībā neizglītoti. Iedomājaties zemi, kur pamatizglītība ir neiedomājama greznība, kuru liela daļa to vispār nevar atļauties. Tādās zemēs cilvēki ir jo īpaši pakļauti reliģiozo un radikāļu kultu ietekmei, kur ir pateicīga augsne fanātismam un agresijai.

Beidzot jāuzraksta pozitīvs par mūsu valsti. Neiedomājama greznība ir dzīvot tik tukšā vietā kā Latvija, jo pie mums cilvēku pūļus var sastapt tikai lielveikalos vai svētkos. Lielākā daļā iedzīvotāju ir izglītota un pat vidusskolas izglītība ir pieejama gandrīz ikkatram iedzīvotājam, kas lielā daļā pasaules, ir ļoti dārgs prieks. Pie mums vienīgā epidēmija parasti ir gripas epidēmija un padzerot ūdeni no krāna, ir maza iespēja saslimt ar kādu nāvīgu slimību (nedariet to jebkurā gadījumā). Pie mums krīt balsts sniegs, nevis melns dēļ gaisa piesarņojuma, pūš vējš, kurš dzenā tīras gaisa masas un nedraud bads. Ja pavērtējam Latviju no apdzīvotības skatu punkta, pie mums gandrīz viss ir kārtībā un tieši mums ir tās priekšrocības, to visu baudīt.