Dzīvot tagad un tūlīt


Cilvēki nepārtraukti dzīvo sapņu un ilūziju pasaulē. Bieži kaut kādu neizdarību vai slinkumu mēs attaisnojam ar kādu cēlu nākotnes plāna sasniegšanu, dēļ kura pašlaik ir jāpaciešās. Skaidrs, ka nākotnē vienmēr viss notiek citādāk, nekā esam plānojuši, jo reālajā dzīvē ir neskaitāmi faktori, kurus mums nav iespējams ņemt vērā. Tāpēc pareizākais veids ir dzīvot te un tagad, cenšoties no katra brīža iegūt maksimumu emociju un prieka, pretējā gadījumā visa dzīve var paiet nebeidzamos sapņos. Līdz ar to svarīgi būt pieslēgtam realitātei un censties izvairīties no sapņiem. Tāpēc iesaku visiem lasītājiem tieši tagad izdarīt to, ko visu mūžu ir gribējies, bet tam ir bijušas nepārtrauktas atrunas un aizbildinājumi. Protams, darām visu likuma robežās.

Advertisements

Par nākamo krīzi


Šodien pārlasīju ziņas dažādos portālos un nonācu pie viena interesanta secinājuma, bet sākšu visu no sākuma. Atsaukšos tikai uz Bloomberg.

Marks Mobius teica, ka tirdzniecības karš starp ASV un ES un Ķīnu ir tikai iesildīšanās pirms jaunās ekonomiskās krīzes, ko izraisīs naudas sadārdzinājums no centrālo banku puses (links: https://www.bloomberg.com/news/articles/2018-07-11/mobius-sees-trade-war-as-just-a-warm-up-act-for-financial-crisis). Savukārt ziņas no NATO samita lika saprast, ka Tramps vēlās, lai NATO dalībvalstis palielinātu savu militāro budžetu no 2% līdz 4% IKP (links: https://www.bloomberg.com/news/articles/2018-07-11/trump-strikes-combative-tone-as-leaders-arrive-nato-update).

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku budžets ir 451 542 329 EUR (links: http://www.mod.gov.lv/~/media/AM/Ministrija/Budzets/Budzets%202018gadam.ashx) Tajā pašā mājas lapā redzam, ka izdevumi par precēm un pakalpojumiem ir 275 771 468 EUR. Tādējādi var izdarīt secinājumu, ka palielinot aizsardzības budžetu divas reizes, arī šī pozīcija palielināsies aptuveni divas reizes līdz 550 miljoniem EUR. To visu var noprojecēt uz visām NATO dalībvalstīm.

Tad lūk savelkot kopā divas acīmredzamas lietas. Būs krīze un militārais budžets tiks palielināts. Ņemot vērā, ka ASV ir lielākais ieroču tirgotājs pasaulē, tad šāds uzstādījums ir vērsts uz to, lai sekmētu ASV ieroču tirdzniecību, lai tādējādi mazinātu finanšu krīzes ietekmi uz ASV ekonomiku, kas no ASV skatu punkta ir loģiski un pareizi, savukārt no citu NATO dalībvalstu puses būtu samērā sāpīgi, jo nauda tiktu ņemta no citām budžeta pozīcijām un sūtīta uz āru apmaiņā pret precēm, kuras nedos nekādu pienesumu tautsaimniecībā, bet būs tikai izdevumu pozīcija saistībā ar to uzturēšanu.

Līdz ar to nākotnē varēsim redzēt, ka starptautiskās PR āgentūras mūs atkal biedēs ar neizbēgamo karu un iespējams tiks izveidots kāds jauns karstais punkts, vēlams kaut kur tuvāk Eiropai, lai vēl vairāk pārliecinātu visus, ka 4% ir labākais risinājums. Bet kur ir 4%, tur arī 6% nav tālu utt. Jau pašlaik NATO militārais budžets, ja skaita visu valstu budžetus, ir lielākais pasaulē un neviena pie “pilna prāta” esoša valsts neuzbruks NATO dalībvalstij, tomēr no ASV puses retorika ir vēl vairāk palielināt tieši militāro budžetu, kas ne par ko labu neliecina. Samērā nepatīkami ir tas, ka jau pašlaik Eiropā rodas dažādas domas, ka ES vajadzētu veidot savu militāro organizāciju bez ASV līdzdalības. Šāda šķelšanās ir dabīga un nākotnē ir neizbēgama un šajā gadījumā Latvijai būtu svarīgi palikt Vācijas un Francijas pusē, jo tieši ES mums nodrošina izaugsimi un attīstību, nevis ASV, kuri dod norādījumus, bet neko nedod pretīm.

Agresija ir cilvēka pamats


Mēs visi dzīvojām ilūziju pasaulē, kuras īstenībā nav. Aiz ilūzijas slēpjās baisa patiesība, kuru prāts atsakās pieņemt, izvēloties to attaisnot vai ignorēt.

Daudziem no lasītājiem būs pārsteigums, bet tieši viņi paši ir ļaunuma iemiesojums. Katrs cilvēks ir ļoti agresīva būtne, kuras instinkti liek nogalināt citus cilvēkus, kaut arī reāla apdraudējuma viņu dzīvībai nav. Lielākā daļa dzīvnieku negalina savu sugu pārstāvjus, kā arī negalina vispār, piemēram, zālēdāji. Savukārt cilvēks spēj galināt tikai un vienīgi priekam. Lai netraumētu savu prātu, cilvēku smadzenes uzbūvē ilūziju pasauli, kurā tiek attaisnotas vai ignorētas citu cilvēku slepkavības.

Viens no piemēriem – bendes. Agrāk tā bija legāka profesija, par kuru maksāja atlīdzību un kur cilvēkam atļāva nogalināt citu cilvēku. Daudzās valstīs, kur ir atļauts nāves sods, šāda profesija, tikai ar citu nosaukumu, pastāv arī mūsdienās. Otrs piemērs, karavīri. Pēc būtības katra karavīra uzdevums ir nogalināt citu cilvēku. Valsts un sabiedrība kopumā to atbalsta, par to maksājot un apbalvojot labākos. Kara vīri nepārtraukti trenējās, lai kādā brīdī varētu nogalināt citus cilvēkus. Vēl viens piemērs ir cīņas sporta veids, kur mērķis ir nogalināt otru cilvēku, kas tiek regulēts ar noteikumiem un process tiek apstādināts līdz letālam iznākumam, kaut arī letāli iznākumi pasaulē regulāri notiek.

Tikai cilvēks ir tik agresīvs, ka var nogalināt citus cilvēkus vienkārši idejas vārdā. Hronikās var redzēt, kā masveidā cilvēki priecājās, kad sākās Pirmais pasaules karš, vai lasīt par Krusta kariem. Cilvēki tikai un vienīgi idejas vardā, klausot pavēles, gāja nogalināt cilvēkus, kurus nekad mūžā nebija redzējuši un citos apstākļos, paietu tiem garām uz ielas, nemaz nepamanot. Cik daudz cilvēku pierakstījās kā brīvprātīgie, lai varētu galināt kara laikā vai miera laikā privātās armijās. Un te, lūk, ir prāta uzliktā ilūzij, kas tiek uzlikt, lai attaisnotu savu rīcību. Visi ir dzirdējuši tādas frāzes: eju armijā, lai aizsargātu tēvu zemi, eju dienēt policijā, lai cīnītos ar noziedzību, agrāk cilvēki piedalījās Krusta karos, lai aizstāvētu reliģiju un darīja to dieva vārdā. Kā redzams no iepriekšminētā, nekad neviens neteica, ka brauc kaut kur, lai galinātu citus cilvēkus, kurus nekad nav redzējis un par tiem neko nezina, kaut arī patiesībā tā vienmēr ir bijis. Smadzenes rada augstākā mērķa ilūziju, lai sev attaisnotu slepkavošanu un tādējādi slēptu instinktus, jo atklāta ļaušanās instinktiem sabiedrībā tiek nosodīta.

Vēl viens piemērs. Kaut kad biju rakstījis par reālo situāciju valstī, kur bija redzams, ka pensionāriem dzīves līmenis pēdējos 8 gadus nav pieaudzis un ir zem nabadzības robežas. Valsts ierobežo piekļuvi medicīnai cilvēkiem, kuri nemaksā nodokļus. Tas viss arī ir cilvēku slepkavošana, kas tiek slēpta un attaisnota ar kolektīvo bezatbildību un atrunāšanos ar augstākiem mērķiem, kā, piemēram, ēnas ekonomikas apkarošana.

Cilvēks ir vienīgā būtne, dzīvnieks, kas galina idejas vārdā, galina sev līdzīgos aiz prieka, bez jebkāda apdraudējuma no to puses. Smadzenes cilvēkam darbojās kā aizsargs, kas izveido ilūziju, lai attaisnotu cilvēka instinktu realizāciju.

Nobeigumā gribu pateikt, ka cilvēks atšķirībā no dzīvniekiem spēj kontrolēt savus instinktus ar smadzeņu intelektuālo daļu, līdz ar to agresijas mazināšanas priekšnoteikums ir visu cilvēku intelektuālā attīstība un jo augstāka tā būs, jo mazāk agresijas būs sabiedrībā.

Runāšana un darbi


Pašlaik notiek sarunu festivāls LAMPA, kas ir samērā ievērojams notikums Latvijā. Tajā izskan daudz interesantu domu. Tomēr līdzīgi kā Bīriņos, visas idejas ir teorētiskas par ideāliem, sapņiem un vērtībām. Diemžēl viss gaišais realitātē atdurās pret cilvēku savtīgajām interesēm, korupciju, varas kāri, cinismu un tiesisko nihilismu. Līdz ar to smukajai parunāšani praktiski nav nekādas nozīmes, jo valsts tiek būvēta pavisam uz citiem principiem, lai tie kas ir augšā, varētu realizēt savas personīgās velmes, nevis attīstīt valsti kopumā. Savas savtīgās intereses tiek slēptas aiz vērtībām, ideāliem, lozungiem un morāli, kas tik skaisti izskan tādos pasākumos kā LAMPA.

Rases, vai tās pastāv?


Rases jautājums ir ļoti provakatīva tēma, kas robežojās ar diskrimināciju, genocīdu un citām šausmām. Pētījumi, diskusijas un to secinājumi parasti ir ļoti slēgti un netiek plaši popularizēti. Tas ir loģiski, jo ir daudz cilvēku, kuri centīsies šo informāciju izmantot savos savtīgajos nolūkos, dalot cilvēkus pēc jebkuras atšķirīgas pazīmes un tādējādi cenošoties dominēt par tiem. Tomēr jautājums par rasēm ir ļoti interesants, jo nav skaidrs, kāpēc vieni cilvēki ir melni, citi balti un citi ar plakanākiem sejas vaibstiem. Ja uzmanīgi palasa dažādus tiesību aktus saistībā ar cilvēktiesībām, tad redzams, ka ir centieni noliegt rasu eksistēšanu, pasakot, ka visi cilvēki ir vienādi, kaut arī pareizāk būtu teikt vienlīdzīgi likuma priekšā. Par šo tēmu kādreiz uzrakstīšu no cita skatu punkta, bet šoreiz paanalizēšu tiesisko regulējumu.

Latvijas Republikas Satversmē ir teikts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas (91. pants). Eiropas Savienības pamattiesību hartā ir noteikts, ka aizliegta jebkāda veida diskriminācija, tostarp diskriminācija dzimuma, rases… (21. pants). Datu regulā (GDPR) ir noteikts, ka minētajiem personas datiem būtu jāaptver personas dati, kuri atklāj rases vai etnisko piederību, turklāt termina “rases piederība” izmatošana šajā regulā nenozīmē, ka Savienība atzīst teorijas, ar kuru palīdzību notiek mēģinājumi noteikt dažādu cilvēku rasu pastāvēšanu (preambula, 51. rindkopa).

Sanāk, ka tiesību aktos no vienas puses ir atzīts, ka pastāv dažādas rases un ir aizliegta diskriminācija pēc cilvēka piederības noteiktai rasei, no otras puses tiek noliegta jebkādas patiesas teorijas esamība par to, ka rases eksistē kā tādas. Kaut arī no politiskā skatu punkta strausa politika bieži ir labākais un efektīvākais līdzeklis, piemēram, teritoriālos strīdos, tomēr ir jautājumi, kuru ignorēšana var novest pie negatīvām sekām un tā ir bezjēdzīga, kaut vai medicīnas jomā, jo zinātne vienmēr ir viesusi gaismu cilvēku veidotajās dogmās.

Zinātne ir skarba pret dogmām. Šeit ir daži piemēri, kas parāda, ka jautājuma ignorēšana nepadara to par neesošu. Medicīnas pētījumi, kā, piemēram, pētījumi par vakcīnu iedarbību uz cilvēkiem, kas pārstāv dažādas rases, parāda, ka vakcīnu iedarbības efektivitāte ir atkarīga no cilvēku rases (Associations between race, sex and immune response variations to rubella vaccination in two independent cohorts. Saite: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/24530932). Vēl interesantāks pētījums ir par cilvēku DNS, kur analizējot to, tika atklāts, ka visos cilvēkos, izņemot āfrikāņus, ir līdz 4% DNS, kas pieder nevis Homo sapiens, bet gan Homo neanderthalensis (How Neanderthals influenced human genetics at the crossroads of Asia and Europe. Saite: https://www.sciencedaily.com/releases/2017/10/171024130617.htm).

Līdz ar to kāda jautājuma noliegšana vai ignorēšana rada tikai liekus taboo, kas pēc būtības bremzē attīstību. Protams, daudziem ir bail runat par šo ne visai patīkamo tēmu, jo vēl dzīvojam Otrā pasaules kara ēnā, kur nacistiskā ideoloģija bija viens no cilvēku motivējošiem pamatiem. Es uzskatu, ka runāt par dažādām rasēm ir svarīgi tieši no zinātniskā viedokļa, lai varētu radīt efektīvas vakcīnas, pētīt vēsturi, kā arī veikt citus sociālus un bioloģisku pētījumus, kas vērsti uz dzīves kvalitātes uzlabošanu. Svarīgākais ir nevis izvairīties, bet gan izglītot cilvēkus un stāstīt, kāpēc mēs visi esam tik atšķirīgi un kāpēc tomēr visi kopā esam cilvēki, kuri ir vienlīdzīgi likuma priekšā. Tieši dažādība padara cilvēkus tiks spēcīgus atšķirībā no citām dzīvības formām.

Kur drošāk zagt?


Ņemot vērā šī nedēļas notikumus saistībā ar advokāta un maksātnespējas administratora slepkavību, vēlējos uzrakstīt savas pārdomas par šo lietu, neskarot pašus notikumu un neveicot nekāda veida faktu analīzi. Ja kādam interesē fakti, tad iesaku lasīt Dienas Biznesu, kur ir samērā labs faktu un analīzes apkopojums. Šajā ierakstā īsi un kodolīgi uzrakstīšu vienu atziņu, kas man radās, pēc publiski pieejamās informācijas izlasīšanas un noklausīšanās. Atziņa ir tikai un vienīgi manas fantāzijas un tai nav nekāda sakara ar realitāti.

Atziņa ir šāda, drošāk zagt ir no valsts budžeta, nekā no privātās personas. Jebkurā gadījumā zagt ir ļoti slikti, un mans viedoklis, ka visiem zagļiem ir jāatbild par nodarīto likuma priekšā, atbilstoši Krimināllikumā noteiktajām tiesiskajām sekām. Tomēr iezīmējot atšķirību starp zagšanu no publiskā sektora un privātā sektora, jāsaka, ka sabiedrība kopumā pret zagšanu no publiskā sektora ir ļoti toleranta, jo cilvēki neuztver valsts budžeta naudu kā savu īpašumu, kaut arī pēc būtības tā ir visu nodokļu maksātāju īpašums, un neviens neies un nešaus nost cilvēku, kurš ir vainīgs valsts budžeta naudas nozagšanā, izņemot revolūcijas gadījumā, kā tas bija Lielās Franču revolūcijas laikā. Savukārt, ja kāds zādzību veic, atņemot cilvēkam viņa privāto naudu, ko cilvēks uztver par savu īpašumu, piemēram, nauda zeķē, pretdarbība ir daudz augstākā līmenī un cilvēks, aizsargājot savu īpašumu, spējīgs uz ļoti agresīvu darbību, kas var iet ārpus likumā noteiktajam, it sevišķi, ja likuma ietvaros jautājumu nav iespējams atrisināt taisnīgi.

Tādas ir manas pārdomas par šo jautājumu. Svarīgākais vienmēr meklēt patiesos iemeslus jebkurai darbībai, analizējot tiesisko regulējumu, motīvus, struktūru un likumā noteikto normu izpildes problēmas. Līdzīgi kā ar citām problēmām, tās ir jārisina saknē, nevis koncentrējot visus spēkus tikai un vienīgi uz seku likvidēšanu.

Blogs kā laika ekonomijas rīks


Pēdējā laikā sanāca rakstīt par nopietnām tēmām, kur bija nepieciešama iedziļināšanās, vēstures faktu pieminēšana un analīze. Šoreiz darba dienas vakarā vēlos uzrakstīt kaut ko vienkāršu un, kas var būt vienkāršāks par īsām pārdomām.

Viena no bloga tematikām, kuru agri vai vēlu skar jebkurš blogeris, ir atbilde uz jautājumu, kāpēc es rakstu blogu. Atbilde uz šo samērā filosofisku jautājumu var tikt ietverta vienā rakstā, vai arī vīties cauri visai daiļradei. Man patīk iztiept šo prieku, jo vienmēr atbalstīju dzīves saukli, labāk nebeidzamas šausmas, nekā šausmīgas beigas. Tomēr tieksme pēc mūžības dara savu.

Reizēm ir nācies runāt ar cilvēkiem transportā vai kaut kur ejot. Laika parasti tādos brīžos ir gaužām maz, jo visi skrien mūžīgā steigā, lai noķertu un satvertu milzīgo laimes asti. Lūk, sarunas laikā vairākkārt dažādiem cilvēkiem esmu teicis šādu frāzi, es par to jau esmu rakstījis, paskaties manā blogā tādu un tādu rakstu. Cilvēks pēc mana aicinājuma izlasa un pēc tam izsaka savu viedokli. Tas tiešām palīdz aiztaupīt daudz laika un apspriest tēmu daudz padziļinātāk. Būtisks ieguvums, kādam norādīt savu blogu kā informācijas avotu par savu viedokli, ir izklāstītās domas struktūras esamība. Ne par velti ir teikts, ka tikai uzrakstītā doma ir pabeigta doma. Rakstot, es varu apskatīt jautājumu no vairākām pusēm, ievākt informāciju no kādas datubāzes, pievienot kādu citātu utt. Sarunas laikā, skrienot, tādas iespējas pagaidām nav, līdz ar to informācija tiek pasniegta mazākā apjomā, bez vispusēja izklāsta.

Tāpēc tieši tev, jā tev, kas lasa šos teikumus, iesaku sākt rakstīt. Vienalga ko un kādā apjomā, galvenais izliec savas domas rakstiskā veidā un dod citiem atsauci uz saviem rakstiem, jo tā tu spēsi daudz labāk pamatot savu viedokli un arī tevis paustajam būs lielāks svars.