Nesen tika publicēts žurnālā “Science” raksts par pētījumu, kāpēc izmirst bites (Chronic exposure to neonicotinoids reduces honey bee health near corn crops, http://science.sciencemag.org/content/356/6345/1395). Viens no būtiskākajiem iemesliem tika minēts nikotinoīdu izmantošana lauksaimniecībā, precizāk, kukurūza laukos.
Lūk, arī piemērs, kad cilvēka darbība ietekmē apkārtējo vidi un draud izraisīt badu nabadzīgajās valstīs, jo tieši bites veic lielāko apputeksnēšanas darbu. Kaut arī lielākoties augstāk minēto vielu izmanto Kanādā un ASV kukurūzas laukos, tomēr cietīs tieši Āfrika, jo samazinoties pārtīkas apjomam bagātajās valstīs, cenas uz pārtiku pieaugs, tādējādi to būs izdevīgi vest uz Eiropu vai Amērikas valstīm, tādējādi tā pārtikas daļa, kas tiek nosūtīta uz pasaules nabadzīgākajiem rajoniem, vienkārši uz turieni vairs netiks sūtīta, jo to varēs par labu cenu pārdot, nevis atdot labdarībā. Un te nonākam pie šī ieraksta virsraksta – nevis globālā sasilšana ietekmēs mūsu visu labklājību, bet tieši cilvēku darbība ar ķīmiskām vielām, kas iznīcina mūsu apkārtējo vidi.
sarkanakmens 
Mazliet dīvaini šķiet secināt, ka globālajai sasilšanai nav ietekmes rakstā, kurā par globālo sasilšanu nav vispār nekā.
PatīkPatīk
Šeit es pieņemu, ka par globālo sasilšanu visi ir gana daudz lasījuši un dzirdējuši, zinu, ka tas nav akadēmiski, bet man bija slinkums atrafarēt sasilšanas tēmu, šeit koncentrējos uz jauno publikāciju žurnālā “Science”. Bet nu, no Jūsu puses aizrādījums vietā.
PatīkPatīk
Es personīgi nemaz nezinu, ko par globālo sasilšanu domāt. Tāpēc, ka dzirdēts ir pārāk daudz. Abām pusēm ir diezgan spēcīgi argumenti un man, godīgi sakot, nemaz nav lielas vēlēšanās tajā visā iedziļināties. Tāpat tur praktiski neko ietekmēt nevaru.
PatīkPatīk
Cilvēce iznīcina pati sevi…
PatīkPatīk
Jā. Pie tam ne tikai pati sevi, bet visu sev apkārt un visus sev apkārt. 🙂
PatīkPatīk