Globālā sasilšana vai tomēr piesārņojums


Nesen tika publicēts žurnālā “Science” raksts par pētījumu, kāpēc izmirst bites (Chronic exposure to neonicotinoids reduces honey bee health near corn crops, http://science.sciencemag.org/content/356/6345/1395). Viens no būtiskākajiem iemesliem tika minēts nikotinoīdu izmantošana lauksaimniecībā, precizāk, kukurūza laukos.

Lūk, arī piemērs, kad cilvēka darbība ietekmē apkārtējo vidi un draud izraisīt badu nabadzīgajās valstīs, jo tieši bites veic lielāko apputeksnēšanas darbu. Kaut arī lielākoties augstāk minēto vielu izmanto Kanādā un ASV kukurūzas laukos, tomēr cietīs tieši Āfrika, jo samazinoties pārtīkas apjomam bagātajās valstīs, cenas uz pārtiku pieaugs, tādējādi to būs izdevīgi vest uz Eiropu vai Amērikas valstīm, tādējādi tā pārtikas daļa, kas tiek nosūtīta uz pasaules nabadzīgākajiem rajoniem, vienkārši uz turieni vairs netiks sūtīta, jo to varēs par labu cenu pārdot, nevis atdot labdarībā. Un te nonākam pie šī ieraksta virsraksta – nevis globālā sasilšana ietekmēs mūsu visu  labklājību, bet tieši cilvēku darbība ar ķīmiskām vielām, kas iznīcina mūsu apkārtējo vidi.