Zināt savu vēsturi


Ir teiciens, ka cilvēkam, kurš nezina savu vēsturi, nav nākotnes. Diemžēl šo teicienu ir nonievēlējuši politiķi un cilvēki, kas vēlas ar izraustītiem no konteksta faktiem par notikumiem, manipulēt ar cilvēka prātiem, uzspiežot savus dzīves uzskatus, darot to par naudu vai risinot savas iekšējās problēmas.

Lai zinātu savu vēsturi, manā izpratnē, nepietiek tikai ar neskaitāmo faktu iekalšanu galvā, pie tam faktu, kas var būt sagrozīti un iepriekš interpretēti, ņemot vērā uz to brīdi pastāvošo politisko fonu. Ja paskatāmies skolas programmu, tad bērniem netiek mācīta vēsture, bet vairāku gadu garumā tiek stāstīta skaista pasaka, kurai ar vēsturi ir ļoti mazs sakars. Skola tiek pieminētā tā iemesla dēļ, jo lielākai daļai cilvēku, skolas gadi ir vienīgais laiks, kad viņiem tiek sniegta informācija par vēsturiskiem notikumiem.

Protams, ka aizskarot šādu tēmu, man būtu jāsniedz skaidrojums par to, kas patiesībā ir vēsture. No seniem laikiem sabiedrību veido indivīds, kurš ir piederīgs lielākai sabiedrības grupai, kas savukārt sastāv no ģimenēm. Vēsture veidojas no cilvēka mijiedarbības starp apkārtējiem cilvēkiem un savu ģimeni, gan pašam augot vecāku ģimenē, gan veidojot savējo. Iepriekšminētais veido cilvēka pasaules uzskatus un iekšējo vērtību skalu, kas raksturo iespējamo cilvēka rīcību kādā no situācijām. Cilvēka iekšējo vērību skalu veido audzināšana, kas ir vecāku izprastnes un tradīciju kopums, kuru mērķis ir ieaudzināt tikumību, izpratni par godu, cieņu, iekšējo disciplīnu un pienākumiem pret apkārtējiem. Lūk, kas netiek mācīts skolās un, lūk, kas patiesībā ir svarīgs un spēj radīt patiesu izpratni par vēstures notikumiem un attīstību. Nav svarīgi, ka pirmo Rīgas arhibīskapu sauca Alberts Zauerbērs, jo to var atrast grāmatā vai interneta vietnē, bet daudz svarīgāk ir kādas vērtības viņš un viņa vadītā organizācija ieviesa sabiedrībā, kādas izmaiņas notika cilvēku audzināšanā, kādi tikumi tika nomainīti, kāds uzvedības modelis tika aizliegts utt. Svarīgi ir izprast iemeslus un sekas, kādā veidā vietējie iedzīvotāji tika pavērdzināti un, ar kādiem mehānismies viņiem tika atņemta izpratne par godu, cieņu, brīvību. To vēsture nemāca un eksāmenā tas netiek prasīts.

Uzrakstīju iepriekšminēto, jo vēlos, lai vēsture netiek pasniegt kā reliģija vai sauss faktu uzskaitījums, kā arī netiktu lietota politiskai vai ideoloģiskai cīņai, bet gan padarītu cilvēkus iekšēji bagātākus, tikumīgākus un cieņpilnus pret sevi un apkārtējiem.

2 responses to “Zināt savu vēsturi

  1. Šodien, braucot no darba un buroties cauri Twitter ziņām, ieraudzīju bildi, kurā bija redzams, ka kāda civilizācijas neskarta ciema iedzīvotāji, šauj ar loku uz helikopteru. Šiem cilvēkiem mūsu vēsture ir sveša, viņi nezina, kas ir genocīds, atombumbās, e-vielas utt. Sēdēju un liku plusiņus un mīnusiņus salīdzinot viņu dzīvi ar mūsu… Vēl neesmu sapratusi, kas uzvar…

    Par skolu, lietderīgi būtu ieviest tādu priekšmetu – budžeta plānošana!

    Patīk

    • Tie cilvēki, kas ir pietiekami labi audzināti, kuriem ir mērķi dzīvē un, kuriem ir sava vērtību skala, tajā skaitā, attiecībā pret drēbēm un bezjēdzīgiem priekšmentiem, budžeta plānoša nav nepieciešama, savukārt, ja cilvēks dzīvo tikai un vienīgi no refleksiem un smadzeņu impulsiem, kas izraisa nekontrolētu velmju plūsmu, tad tur neviens viņiem nepalīdzēs. 🙂

      Patīk

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.