Parāds
Kad cilvēks atklāj lielo ragu
No kura krīt bez tāla gala
Viss ko tas vēlās katru dienu
Iegūst mantību ar prieku
Jautāts netiek it ne vārda
Par to kurš dāsno ragu valda
Tik mantkārīgi nemitīgi grābj
Vairāk vairāk neapstāj
Pēc laika atnāk melnā krāsā
Ar ragiem, nagiem, seju dāsnu
Lūk rēķins tev par visu doto
Ko tik mīli, ko tik lolo
Un acis plēšas gana plati
Asaras pār vaigu ātri
Krīt un sāpēs elpa raujas
Stingsti tu un ej pie kraujas
Par desmit reizēm lielāks parāds
Šo mantu apjoms netiks sakrāts
Un lēciens velna katla gaida
Ar smīnu atkal vecais smaida.
sarkanakmens 
Ļoti interesanti… 🙂
un, kā vienmēr savdabīgi! 🙂
PatīkPatīk
Te es centos atsoguļot vairāk emocionālo parādnieka pusi. Bet rags ir domats grieķu pārpilnības rags vienā no mītiem. 🙂 Paldies par atzinīgu komentāru! 🙂
PatīkPatīk