Latvijas parāds Ukrainai

Sabiedrībā bieži var dzirdēt izteicienus, ka mēs ļoti daudz maksājam par Ukrainu inflācijas un lielo rēķinu izskatā. Diemžēl ne visi cilvēki saprot, ka patiesībā mēs maksājam ļoti mazu cenu un esam Ukrainai parādā daudz vairāk un šaubos, ka jebkad varēsim atmaksāt viņiem par upuriem un zaudējumiem, ko viņi cieš, lai mēs dzīvotu pārticīgi un komfortabli. Šoreiz īsumā par to, ka Latvija ir parādā Ukrainai.

Gadu atpakaļ Krievija sāka aktīvu karadarbību pret Ukrainu, tādējādi atjaunojot uzbrukumu, kas tika sākts 2014. gadā. Mērķis bija ļoti vienkāršs, okupēt Ukrainu un pēc tam to pievienot Krievijai. Tas nesanāca. Pagājušā gada laikā Ukrainai izdevās atgūt 20% savas teritorijas un šogad plāns ir atgūt vēl vairāk. Latvija sniedza lielu atbalstu šai valstij gan piegādājot ieročus, gan humāno palīdzību. Tāpat liels skaits iedzīvotāju ziedoja Ukrainai naudu un citas vērtīgas lietas.

Tomēr, daudziem ir neizpratne, kāpēc mums ir jāmaksā augstas degvielas un apkures cenas, kā arī kopējā inflācija nežēlīgi apēd ne tikai regulāros ienākumus, bet arī iekrājumus. Taču šeit svarīgi apzināties, ka tā tik un tā ir ļoti maza cena salīdzinājumā ar to, ja Ukraina nepretotos un Krievijai izdotos to ātri iekarot.

Jautājums, kāpēc? Atbilde ir acīmredzama, pēc Ukrainas sekotu Moldāva, par ko Krievijas medijos samērā atklāti runāja gadu atpakaļ un arī pašlaik tādas domas tur pavīd. Tāpat runa bija un pašlaik ir par Baltijas valstīm. Visdrīzāk Igaunija un Latvija tiktu okupēta tuvāko gadu laikā. Pie tam pēc ātras uzvaras NATO valstīm sāktos panika un visi noticētu, ka Krievijas armija tiešām ir otrā pasaules armija un pretoties tai ir bezcerīgi. Līdzīgas noskaņas bija pēc Krimas, kad Krievija pēc būtības tika cauri sveikā un saņēma mazu sankciju apmēru, kas vairāk bija vērstas uz pašu Krimu nevis Krievijas ekonomiku kopumā.

Kas notiktu okupācijas gadījumā? To mēs ļoti labi redzam no vēstures, kas risinājās pagājušā gadsimta vidū. Krievija ievestu savu karaspēku. Pirms tam turīgākā iedzīvotāju daļa aizbrauktu uz Rietumeiropu, savukārt trūcīgākie un neizglītotākie paliktu šeit. Tad Krievija izvērstu plašas represijas, daļu, kuri būtu pret režīmu, nogalinātu, sievietes masveidā izvarotu un bērnus daudziem atņemtu un aizsūtītu uz Krievijā esošajām ģimenēm. Šķiet neticami, bet tieši to Krievija pašlaik dara Ukrainas okupētajās teritorijās, pie tam par lielāko daļu no noziegumiem mēs vēl nezinām un tie tiks atklāti tikai pēc teritoriju atbrīvošanas.

Tagad vēlreiz jautājums, vai tiešām, ņemot vērā sekas, mēs maksājam daudz par karu Ukrainā? Noteikti, ka nemaksājam, jo augstas cenas mēs pārdzīvosim un varēsim turpināt būvēt savu valsti kā nu mākam, toties brīvi un dzīvi. Līdz ar to vienmēr, ja nākas diskutēt ar kādu par Ukrainas atbalstu, atgādiniet viņiem par alternatīvu, kas varētu iestāties, ja Ukraina padotos.