Problēmu risināšana


Dažādās dzīves jomās mēs sastopamies ar problēmām, kuras traucē ierasto dzīves kārtību vai arī to apdraud. Rakstā neplānoju izklāstīt teoriju vai kaut kādus unikālus problēmu risināšanas algoritmus, bet dalīšos ar pārdomām par dzīves sakārtošanu un efektīvu problēmu atrisināšanu.

Svarīgākais problēmas esamības gadījumā pieņemt vienu no diviem iespējamiem rīcības modeļiem, pirmais variants ir nedarīt neko un gaidīt, kad problēma atrisināsies pati par sevi. Otrs variants ir sākt problēmu risināt.

Kaut arī problēmas atstāšana bez ievērības nav populārs risināšanas veids teorijā, praksē šāda pieeja darbojas ļoti labi. Piemēram, kāds cenšas ar jums iepazīties, bet jūs to nevēlaties, vienkārši var nedarīt neko un ar lielu iespējamību otram cilvēkam šis process apniks. Tāpat, ja jums nepatīk mušas, kas salido iekš istabas vasaras dienā, var uzlikt mušpapīru vai sietu, bet var vienkārši pagaidīt ziemu. Abos gadījos problēma tiks atrisināta. Vēl viens piemērs, pretī mājai atrodas skaļš bārs var censties ar to cīnīties, vai arī pagaidīt, kad tas aizvērsies.

Kad tomēr tiek pieņemts lēmums risināt problēmu ar aktīvām darbībām, tad nepieciešams rīkoties ātri. Vislabāk ir izanalizēt, kādi priekšdarbi ir jāveic, piemēram, jāaprunājas ar noteiktiem cilvēkiem vai jādabū nepieciešamās liecības vai atsauksmes un tad jāveic ātras un mērķtiecīgas darbības uzreiz, bez kavēšanās. Manā ieskatā efektīva problēmas atrisināšana notiek īsā laika periodā, jo ilgāks problēmas risināšanas laiks, jo lielāka iespējamība, ka iestāsies kaut kādi apstākļi, kas būtiski mainīs lietu kārtību un iepriekš analizētos parametrus, kā arī pasliktināsies apkārtējie apstākļi. Ātra problēmas risināšana var būt tikai veicot iepriekšējo analīzi un priekšdarbus, pretējā gadījumā gandrīz vienmēr problēma kļūst dziļāka un sarežģītāka.

Plānojot problēmas risināšanu, svarīgi ir veikt apkārtējo cilvēku aptauju. Pirmkārt, ar komunikāciju ir iespējams iegūt nepieciešamo atbalstu, jo palīdzot, cilvēks tiek iesaistīts procesā un vēlas, lai problēma tiktu atrisināta. Otrkārt, ir iespējams iegūt neatkarīgu skatījumu un labus ieteikumus par iespējamo rīcību, kas varētu palikt nepamanīta, jo problēmu risinātājs ir procesā, kas nozīmē, ka redzes fokuss ir ļoti šaurs. Šeit svarīgi ir izvēlēties pareizos cilvēkus. Šaubos, ka santehniķis varētu kaut ko ieteikt kardioķirurģijas skarā un otrādi.

Kopsavilkumā, problēmu var atstāt nerisinātu, ja pastāv iespējamība, ka tā atrisināsies pati, vai arī atrisināt problēmu ātri un efektīvi pirms tam veicot nepieciešamos priekšdarbus. Svarīgākais, saskaroties ar problēmu, ir izstrādāt stratēģiju, kādā veidā notiks mijiedarbība ar to.

One response to “Problēmu risināšana

  1. Atbalsojums: Latvijas blogāres apskats #232 (06.01.-12.01.) | BALTAIS RUNCIS

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.