Par bēgļiem II


Pagājušajā gadā rakstīju veselu postu par bēgļu tēmu, saistībā ar to, ka mums vajadzētu izstrādāt vienotu politiku šajā jautājumā. No valsts puses, protams, nekas netika izdarīts un viss drīzāk arī nebūs. Tāpēc uz jautājumu var paskatīties no globālās puses.

Mūs visus biedē ar Eiropas islamizāciju, tomēr tā nav taisnība, jo Eiropā dzīvo aptuveni 45 miljoni islama ticīgie iedzīvotāji, kas nozīmē, ka pat, ja visi bēgļi būtu musulmaņi, kas starp citu nemaz nav, tad 1 miljons bēgļu ir tikai aptuveni 2,5% par cik varētu Eiropā palielināties musulmānu skaits. Papildus tam jāņem vērā, ka ir valstis, piemēram, Albānija, Bosnija un Hercogovina, kur islama ticīgo iedzīvotāju īpatsvars ir virs 30%. Līdz ar to var secināt, ka bēgļi nepadarīs Eiropu vairāk islamisku, nekā tā ir pašlaik. Starp citu lielākais drauds no islama puses Eiropā bija nevis 20. gadsimtā vai 21. gadsimtā, bet 1529. gadā, kad Osmaņu impērija centās ieņemt Austrijas galvaspilsētu Vīni un tur atšķirībā no bēgļiem, atradās labi bruņota turku armija.

Par noziedzību. Vai bēgļi palielinās noziedzības līmeni vietās, kur tiks izmitināti? Ar lielu varbūtību var teikt, ka jā, palielinās, tomēr bēgļi nav vienīgā problēma, jo Eiropā jau pašlaik ir pilsētas, kurās ir ļoti liels noziedzības līmenis, piemēram Maskava, Sarajeva, Glazgova ar savām ielu bandām un grupējumiem, Tirāna Albānijā, Neapole Itālijā, Sofija, Nottingema, Marseļa utt. Varat paskatīties noziegumu statistiku iepriekšminētajās pilsētās un noteikti būs redzams, ka 1 miljons bēgļu nepasliktinās drošību pilsētās, kur valda liela sociālā nevienlīdzība un ir lielas mazizglītotas strādnieku masas. No krimināltiesību teorijas par klasisku teicienu ir nostabilizējusies atziņa, ka no nozieguma cilvēku attur vienīgi soda neizbēgamība, tādējādi problēma ir nevis bēgļos, bet gan tiesībsargājošo institūcijās, sākot ar zemo atalgojumu, korupciju, zemo kvalifikāciju un sliktu organizētību.

Labi, beigšu ar moralizēšanu, jo tāpat jebkurš domājošs cilvēks sapratīs, ka pašlaik plaši izplatītā propoganda par briesmīgiem bēgļiem un lielo bēgļu problēmu, ir tikai un vienīgi mehānisms, kā Vācijas, Itālijas un Francijas valdībām slēpt savu nekompetenci, ekonomikas attīstības politikas neesamību, savus koloniālos noziegumus Āfrikā un Tuvajos austrumos utt. Neviens negrib risināt problēmas, kas radīja šādu situāciju, bet visi grib risināt tikai un vienīgi sekas, kas pēc būtības ir nepareizi, jo pēc gada būs vēl 1 miljons, pēc diviem gadiem jau 2 utt., jo problēmas paliek, bet cilvēku trasportēša paliek aizvien pieejamāka.

Risinājumi situācijai varētu būt dažādi, bet pēc manām domām, vislabākais risinājums ir beigt izzagt mazattīstītās valstis un sākt tās attīstīt, nodrošinot izglītību, medicīnu un ekonomisko izaugsmi Āfrikā, lai cilvēki bēgtu nevis uz Eiropu, bet viņiem būtu kur doties tuvāk savām mājām, vai arī ar laiku, šī problēma izzustu pavisam. Jāiedarbina starptautiskie mehānismi, lai tiešām manītu asiņainās diktatūras, nevis izmantot tās intrigām un ekonomiskajiem kariem. Tas ir tik vienkārši, tomēr ir viens bet – realitāte un cilvēka daba – mantrausība, negausība, egoisms, skopums, alkatība utt..

5 responses to “Par bēgļiem II

  1. Ir miermīlīgi musulmaņi un agresīvi. No ienācējiem, cik redzams, agresīvo ir daudz. Un kā nu ne – pilns ar jauniem vīriešiem bez ģimenēm. Tā kā musulmaņu skaits Eiropā nenodala agresīvos no miermīlīgajiem, tad tie cipariņi neko daudz neizsaka.

    Iesākumam labākais risinājums būtu radīt adekvātu robežkontroli.

    Patīk

    • Par agresivitāti var piekrist daļēji, jo zinot ar kādiem mehānismiem tiek ietekmēta sabiedriskā doma, tad patieso proporciju un faktisko situāciju mēs nevarēsim uzzināt, jo katrs rāda tikai to ko vēlas rādīt. Pirmkārt, lai mazinātu agresiju no migrantu puses, būtu labi tos dalīt mazās grupās un izmitināt vietās, kur ir liels musulmaņu īpatsvars, pie tam ar viņiem ir jāstrādā psihologiem un jārada kaut kāda skaidrība par viņu nākotni, jo noziegumi bieži notiek, kad cilvēks nav nodarbināts, līdz ar to vajag atras ar ko viņus nodarbināt, kaut vai lai grāvjus rok ārā un rok ciet, kā armijā, kad jānodarbina karavīri.

      Patīk

      • Par strādāšanu nav tik traki, ēst gribēs, ies strādāt. Galvenais ir motivēt to darīt neveidojot ērtu pabalstu sistēmu, kā, piemēram, tas ir UK. Par nodokļiem daļēji piekrītu, tomēr, ja paskatās cik daudz publiskas naudas tiek vienkārši izšķērdēta vai nozagta, tad noteikt šo jautājumu var risināt nesamazinot iedzīvotāju dzīves līmeni. No otras puses nevienam jau nevar patikt, ka viņa nodokļi tiks novirzīti uz tiem, kas patiesībā nevēlas neko darīt un tevi pašu uzskata par ienaidnieku. Bet jebkurā gadījumā situāciju būs kaut kā jārisina un ar deportāciju ir viena problēma, nav uz kurieni deportēt.

        Patīk

  2. Atbalsojums: Latvijas blogāres apskats #54 (25.01.-07.02.). – BALTAIS RUNCIS

Komentēt

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.