Ko palasīt?

Bieži sanāk sarunāties ar cilvēkiem un diskutēt par kādām tēmām, kas ir ļoti komplicētas un sarežģītas, apskatot vairākus aspektus un skatoties no vairākiem rakursiem. Reizēm sanāk vilties saruna biedrā, kad saproti viņa zināšanu līmeni un izpratni par pasaulē notiekošo. Zināšanu ir maz un izpratne ir vāja. Ko darīt, lai tā nenotiktu un jūsu rīcībā būtu pietiekami daudz patiesu faktu un jūs labi orientētos dažādās tēmās? Atbilde vienkārša, lasiet kvalitatīvu materiālu, izmantojot drošus avotus un veiciet analīzi paši.

Sākšu ar atkāpi. Mēs dzīvojam pasaulē, kas ir racionāla un loģiska, savukārt mūsu smadzenes to uztver tieši pretēji. Lai izdzīvotu, nav nepieciešams augsts intelekts, ko pierāda fakts, ka lielākā daļa dzīvības formu uz zemes ir bez jebkāda intelekta, piemēram, baktērijas. Intelekts spēj padarīt dzīvi komfortablāku vai tieši pretēji neciešamu. Tāpēc daudzi cilvēki dzīvo vadoties uz instinktiem, uz ko fokusējās reklāmas devēji, politiķi un jebkurš cilvēks, lai manipulētu ar citiem, tajā skaitā jūs. Ieraudzīt pasauli tādu, kāda tā patiesībā ir, izlaužoties cauri emociju un fantāziju sietam ir grūti un daudzi to nekad arī neizdara. Viens no svarīgākajiem elementiem ir patērēt informāciju no avotiem, kuri stāsta par realitāti vai vismaz rada iemeslu par to domāt.

Personīgi es sen esmu atteicies no daiļliteratūras, jo tā ir tukša un bezjēdzīga. Izlasot tiesas spriedumus, tur ir daudz lielākas drāmas, emocijas un traģēdijas, pie tam balstītas uz reāliem notikumiem ar risinājumiem. Tāpēc viens no informācijas avotiem, ko es pats patērēju ir tiesas spriedumi. Ja vēlaties tos palasīt, tad manas.tiesas.lv pie anonimizētiem spriedumiem atradīsiet jūru ar materiāliem (saite: https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/nolemumi). Ja šķiet, ka Latvijas tiesas spriedumi ir par garlaicīgi, var palasīt Anglijas tiesas spriedumus, tie ir citādāki, ar labāku aprakstu par noziedznieku un upuru emocionālo pasauli un motīviem (saite:https://caselaw.nationalarchives.gov.uk/). Ja nu kādam ir daudz laika un velme iedziļināties cilvēku un valstu dzīvē, var palasīt Eiropas Cilvēktiesību Tiesas spriedumus, tie ir gari, labi strukturēti un parāda valstu institūciju neefektivitāti un pārkāpumus (saite: https://www.echr.coe.int/Pages/home.aspx?p=caselaw/HUDOC&c=). Visneinteresantākie spriedumi, bet patiesībā ļoti svarīgi ir Eiropas Savienības Tiesas spriedumi, bet tos es neiesaku lasīt cilvēkiem bez juridiskas izglītības, jo neko no tiem nesapratīsiet, tie ir pārāk tehniski (saite: https://curia.europa.eu/juris/recherche.jsf?language=en).

Skaidra lieta, ka ar spriedumu lasīšanu varētu būt pagrūta un tos var lasīt brīvos vakaros, bet ikdienā mēs tomēr pievēršamies ziņu portāliem un informācijai, kas rakstīta vieglākā valodā. Šeit svarīgi ir izvairīties no propagandas, kas tieši iedarbojas uz cilvēka instinktiem un kuras mērķis ir padarīt cilvēku par dzīvnieku. Ja informācija rada emocijas, tā ir propaganda, ja pārdomas, tas ir vērtīgs avots. Manā ieskatā uzticami mediji ir tie, kuriem ir stingra redakcionāla politika, kur žurnalistiem pirms publicēšanas ir jāpierāda savi avoti redaktoram un fakti tiek cītīgi pārbaudīti, vai arī publikācijām ir zinātniska raksta elementi ar atsaucēm uz avotiem. Manā ieskatā samērā kvalitatīva informācija ir Politico gan ASV (saite: https://www.politico.com/) gan Eiropas izdevumam (saite: https://www.politico.eu/). Tāpat spēcīgs portāls ir Deutsche Welle, kur ir pieejams materiāls par Eiropas lietām un starptautiskajiem notikumiem (saite: https://www.dw.com/en/top-stories/s-9097). Mēs bieži aizmirstam, ka mums patālāks kaimiņš ir Polija, bet man patīk palasīt par tur notiekošām lietām Eiropas kontekstā un šeit labs portāls ir Polijas radio mājas lapa, kur ir daudz ziņu angļu valodā un arī poļu valodā, ja zināt šo valodu (saite: https://www.polskieradio.pl/395). Tāpat noteikti ir vērts ielūkoties CNN starptautisko ziņu sadaļā, kur ir ļoti spēcīga komanda un kur tiek publicētas labas izmeklēšanas par dažādām svarīgām tēmām (saite: https://edition.cnn.com/). Vēl labi raksti ir atrodami portālā Meduza, kas ir Latvijā bāzēts medijs (saite: https://meduza.io/) un par Ukrainu labs portāls ir Liga.net (saite: https://www.liga.net/ua).

Kā redzams no iepriekšējās rindkopas, tur netika minēti Latvijas mediji, jo ar šo jautājumi ir sarežģīti. Delfi un Tvnet ir maksas mediji, pie tam, manā ieskatā saturs ir stipri par dārgu, ņemot vērā tā kvalitāti, ja Delfi vismaz reizēm cenšas, tad Tvnet bieži nodarbojas ar informācijas kompilēšanu un tulkošanu no angļu vai krievu valodā esošajiem rakstiem. Tāpēc ļoti labi informācijas avoti ir valdības ministriju mājas lapas, tur bieži tiek publicēta vērtīga informācija, it sevišķi Finanšu ministrijas mājas lapā (saite: https://www.fm.gov.lv/lv). Tāpat ziņas par faktiem var iegūt no LSM, kas ir valstij piederošs portāls (saite: https://www.lsm.lv/). Noderīga informācija ir pieejama portālā Dienas Bizness (saite: https://www.db.lv/), bet šeit jābūt uzmanīgiem, jo viedokļi ir ļoti dažādi un reizēm to mērķis ir lobijs, nevis informācijas sniegšana, tomēr kopumā pasmelties vērtīgu informāciju šajā portālā var. Vēl laba valstij piederoša vietne ir Latvijas Vēstneša portāls (saite: https://lvportals.lv/), kur tiek sniegta vērtīga informācija par dažādiem sabiedrībai svarīgiem tematiem kopumā un likumiem atsevišķi.

Kaut arī iepriekšminētie informācijas avoti ir gana plaši un spētu paņemt veselu dienu, lai iepazītos ar tajos rakstīto, tomēr ir daudz interesantākas vietnes, kur var iegūt ļoti vērtīgu un bieži aizraujošu informāciju. Tās ir izmeklēšanas žurnalistiskas mājas lapas, kur tiek līdz sīkumiem pētīts kāds jautājums, bieži saistīts ar korupciju vai citiem noziegumiem. Saksim ar Latvijā mītošu Insider krievu vai angļu valodā (saite: https://theins.ru/). Tur ir ļoti spēcīga komanda ar augstiem žurnalistikas stadartiem. Pārsvarā raksti par Krieviju un Ukrainu, bet ņemot vērā ģeogrāfiju, skar tiešā mērā arī Latviju. Vēl ar izmeklēšanu nodarbojas Latvijā pazīstama žurnālistu grupa Bellingcat (saite: https://www.bellingcat.com/), kas veic izmeklēšanu ar nestandarta metodēm, par ko varat lasīt viņu rakstos. Daudz interesantu rakstu gan krievu, gan angļu valodā. Vēl ar informācijas apkopošanu un izpēti nodarbojas Dossier (saite: https://dossier.center/), kur apkopota specifiska, bet interesanta informācija. No starptautisko žurnalistu izmeklētāju portāliem noteikti ir vērts ieskatīties Organized crime and corruption reporting project jeb OCCRP (saite: https://www.occrp.org/en/), tur arī par Latviju var atrast noderīgus materiālus. Vēl viena vietne, kas fokusējās uz starptautiskās noziedzības izmeklēšanu ir International Consortium of Investigative Journalists jeb ICIJ (saite: https://www.icij.org/), kur ir aprakstītas daudzas noziedzīgas un koruptīvas shēmas.

Kā redzams no minētā saraksta, tad šeit ir ietveri tikai uzticami un ar labu reputāciju esoši portāli un citi avoti. Protams, ka absolūtas patiesības nav un arī šeit publicēto informāciju jāuztver ar kritisku domāšanu un pēc nepieciešamības pašiem pārbaudot informāciju, ja tā jums ir svarīga. Atsevišķā rakstā norādīšu zinātnisko literatūru, jo tā ir pavisam cita kategorija. Tādējādi, ja esat izdomājis atteikties no grāmatām un palasīt par reālo pasauli, šeit varēs atrast daudz lasāmvielas. Tāpat šie avoti ļauj izvairīties no propagandas un palikt reālitātē, nevis neatgriezeniski aizceļot uz emociju pasauli.

Ziņas un realitāte

Maz cilvēku šaubās, ka plaisa starp ziņām un realitāti ir milzīga. Bieži stāvot vienā krasta pusē, kas ir ziņas, mēs neredzam un pat nevaram saskatīt otru krastu, kas ir realitāte. Šodien ziņu kanālā Bloomberg noklausījos interviju ar Stīvu Balmeru, kurš ir bijušais Microsoft vadītājs un visnotaļ respektējams cilvēks ne tikai ASV, bet pasaulē kopumā. Priekš manis interesantākais bija nevis intervijas saturs, bet tās priekšmets, facebook ziņas vai neīstās ziņas (fake news). Kāpēc par to notiek ļoti daudz diskusijas un, kāpēc tas uztrauc daudzas pasaules valstu valdības, tajā skaitā Latvijas?

Mans individuālais viedoklis par šo tēmu ir šāds. Ziņu kanāli ļoti skrupulozi veido mūsu realitāti. Fakti tiek gan deformēti, gan nepateikti līdz galam, gan samaisīti kopā ar informāciju no apšaubāmiem avotiem utt. Mērķis ir viens, radīt tādu sabiedrības viedokli un tādu informatīvo fonu, kas atbilst valsts politikai un valsts interesēm. Pēc pirmā acu uzmetiena izklausās racionāli un pareizi, jo mēs taču veidojam valsti, mums ir demokrātija un viss, kas ir labi valstij, ir labi mums. Protams, ka tādas utopijas nekur nav un patiesībā visa valsts politika tiek veidota ar vienu vienīgu mērķi, pēc iespējams izdevīgāk sev, plašākā nozīmē, sadalīt budžēta pīrāgu un valsts īpašuma (aktīvu) pīrāgu. Lai to visu apslēptu un noskaņotu sabiedrību sev vēlāmā virzienā, tiek izdomātas tādas lietas kā, nevaram pacelt algas skolotājiem, jo viņiem ir zema produktivitāte, nevaram pacelt samaksu ģimenes ārstiem, jo viņi nemāk strādāt ar datoru pietiekoši labā līmenī, nevaram būvēt kvalitatīvus ceļus, jo mums ir ļoti īpanējs klimats (neviens nepiemint, ka šajā gadījumā tiek runāts par korupcijas klimatu). Tas pats notiek arī starptautiskajā arēnā. Kā redzams, informācija un ziņas, tajā skaitā, tiek uzskatītas par svarīgāko resursu un par to runā visur un visi politiķi. Lai vēl vairāk parādītu visa nopietnību, tad to bieži sauc par informatīvo karu.

Kas notiek patiesībā? Sociālie tīkli, blogi un citas līdzīga rakstura vietnes tika izveidotas tā, lai katrs cilvēks spētu rakstīt, izpausties un informēt par notikušo. Negaidīti priekš valdošās elites, melot un sagrozīt faktus kļuva sarežģītāk vai pat neiespējams. Piemēram, lai šodien uzzinātu, kāda alga ir skolotājam, pieteik uzrakstīt sociālā tīklā vismaz 10 skolotājiem un no tiem vismaz 1 atbildēs, pasakot reālus skaitļus, nevis statistiku par vidējo no vidējā no vidējā par pēdējo mēnesi salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo mēnesi (pēdējais tika uzrakstīts sarkasmam). Līdz ar to katrs cilvēks ir spējīgs veikt faktisko apstākļu noskaidrošanu, tādējādi apgāžot ziņās teikto. Vai mēs to darām, kāds noteikti jā, lielākā daļa nē, bet tomēr tas mazais cilvēku skaits dod samērā lielu pienesumu. Piemēram, kara noziegumus slēpt mūsdienās paliek aizvien grūtāk. Ko dara valsts, lai aizsargātos no patiesības, kas nesaskan ar oficiālo valsts pozīciju? Protams, pasludina visu par propogandu vai informatīvo karu.

Viennozīmīgi mēs nevar ticēt tam, ko publicē blogos vai facebook vai jebkur citur. Tomēr, tas ko tur publicē liek cilvēkiem uzdot jautājumus un sākt pētīt kādu jautājumu, par ko valsts labprāt paklusētu. Pamazām tiek sagrauta un iznīcināta gadu desmitiem radītā pasaka, radītā neeksistējošā realitāte, ko radīja masu mēdiji. Tieši par to visi uztraucas, jo valdošā elite visā pasaulē un visa ekonomika, kas ar to saistīta, pieradusi dzīvot šajā pasakā, valdīt un pelnīt, kamēr pārējie ir tikai un vienīgi skatītāji, kuriem atļauts sēdēt klusi un vērot visu, kas notiek, bet nekādā gadījumā neiejaukties un netraucēt. Tie, kas tomēr nolēmj kaut ko mainīt, tiek pasludināti par teroristiem, separatistiem, revolucionāriem, opozicionāriem, meļiem un reizēm tiek fiziski iznīcināti.

Lūk arī neliels ieskats par ziņām un realitāti. Mans aicinājums visiem. Ja ir kāda informācija, kas tiek pasniegta no valsts puses, bet jums šķiet neticama, pārbaudiet paši. Rakstiet, domājiet un, protams, analizējiet visu, kas jums interesē un patīk, jo svarīgi atcerēties, ka realitāte ir tieši tas, ko mēs paši veidojam, pasaule ir tāda, kādu mēs to būvējam un daudz patīkamāk ir dzīvot ar apziņu, kas esi realitātes scenārists, nevis skatītājs.

Ziņu realitāte

Ļoti īsi par to, kā veidojas ikdienas realitāte. Liela daļa no mums, no paša rīta, atver ziņu portālus un izlasa ziņu virsrakstus, kurus ir iepriekš kāds sagatavojis. Tos virsrakstus, kas spēj piesaistīt mūsu uzmanību, mēs atveram un izlasām  rakstus, kas zem tiem slēpjās. Kopumā mums galvā veidojās mūsu individuālā realitāte, kas bieži kādā no daļām sakrīt ar citu cilvēku iedomu un fantāziju pasauli. Ziņas un cita veida portāli veido mūsu pasauli, bet mums gandrīz nav nekādas iespējas tās ietekmēt pašiem. Aizvien vairāk paliek aktuāla senā tēze, “ja nav parādīts ziņās, tad tas nav noticis“.

Pozitīvās ziņas kā opcija

 

Pamanīju, ka vienā Krievijas ziņu portālā ir poga “Ieslēdziet labās ziņas” un uzspiežot šo pogu, no portāla pazūt visas ziņas, kas satur kādu negatīvu informāciju, kas spēj sabojāt garstāvokli. Var teikt, ka tā ir bēgšana no realitātes, tomēr es vēlētos, lai visos ziņu portālos būtu šāda poga, jo ikdienā ir redzama nebeidzamā sacensība starp ziņu portāliem par to, kurš no tiem publicēs kaut ko šausmīgāku, pretīgāku vai neglītāku. Starp citu, rakstot blogu, viegli ir nonākt pie secinājuma, ka atrast kaut ko pozitīvu un interesantu ir daudz grūtāk, nekā iedziļināties un aprakstīt kādu sabiedrībā aktuālu problēmu. Viennozīmīgi ap sevi vajag censties radīt pozitīvas informācijas telpu, protams, ar mēru, neaizejot galejībās.