Squid game/ Kalmar oyin/ Spēle “Kalmārs”


Ņemot vērā, ka parādījās brīvs laiks, nolēmu noskatīties nesen Netflix filmotēkā izvietoto Dienvidu Korejā ražoto seriālu Spēle “Kalmārs”. Šoreiz uzrakstīšu īsi par saviem iespaidiem skatoties šo seriālu.

Seriālā izklāstītā tēma tika ietverta deviņās sērijās, kuru garums ir pa vienai stundai. Kopumā notikumi attīstās samērā raiti, tomēr pats sižets šķiet nedaudz ievilkts garumā, jo daudzas scēnas ir ieliktas vienkārši, jo tām ir jābūt, lai nodrošinātu atbilstību žanram. Pozitīvais šajā seriālā ir aktieru spēle, kas liek noticēt, ka viss notiek pa īstam. Tāpat labi tiek demonstrētas emocijas. Labi ir izveidoti specefekti, un nevienā brīdī nerodas sajūta, ka veidojot seriālu, kaut kur uz tiem tiktu taupīts. Pats scenārijs ir ļoti vienkāršs uz saprotams, skatītājam nevajadzētu rasties sajūtai, ka kaut kas palika neizstāstīts vai aizmirsts.  Vēl, kas man patika seriālā, ka tika ļoti labi demonstrētas cilvēku vājības azartspēlēs, naudas kāre un spēja iet uz jebkādiem upuriem, lai uzvarētu, nodod gan citu cilvēku uzticēšanos, gan draudzību. Seriālā ietvars daudz simbolisma un izklāstīta nāves tēma salīdzinājumā ar dzīvības cenu un cilvēka vietu sabiedrībā.

Tagad par negatīvajām lietām, kas nepatika. Principā, ja jūs skatāties anime vai vismaz Japāņu vai Korejiešu filmas, sižetam un tā attīstībai jums jābūt skaidrai jau no paša sākuma. Būs gan galvenais varonis, kuram ir milzīgas personības problēmas, bet kurš izejot caur grūtībām izaug par varoņa paraugu. Būs gan spēcīgas sievietes tēls, gan ļaundaris, gan spēļu organizētājs, kurš patiesībā ir ļoti labs cilvēks, kaut arī organizē šo gaļas mašīnu. Skatoties seriālu rodas sajūta, ka skaties kārtējo anime. Pie tam tur viss ir tik pārpildīts ar Tālo Austrumu filmu klišejām, ka paliek garlaicīgi. Papildus tam, kā jau visās anime filmās, arī šim seriālam trūkst loģikas, pat esošās izdomātās pasaules ietvaros. Piemēram, kaut arī no vairāk kā 400 dalībniekiem uzvarētājs būs tikai viens, bet pārējie mirs, tomēr lielākā daļa labprātīgi piedalās šajās spēlēs. Tāpat nav loģiska šo spēļu jēga, jo priekš spēlēm uz dzīvību, trūkst dinamikas un asuma, jo visas spēles ir spēles, ko parasti bērni spēlē pagalmos. Tāpat nav skaidra cilvēku dalīšanās grupās un savstarpējas cīņas, jo uzvarētājs var būt tikai viens un pat vienas grupas ietvaros viss beigsies ar grupas dalībnieku nāvi. Tāpat nav skaidrs, kāpēc iekšā starp spēles dalībniekiem ir nesaskaņas, kaut arī katru dienu liekākā daļa no viņiem nomirst, kas nozīmē, ka visām nesaskaņām nav jēgas. Vēl pilnīgi lieks bija Ziemeļkorejas tēmas cilāšana, jo tas pilnīgi izskatās mākslīgi ielikts elements, kam tur nevajadzēja būt.

Un protams, lielākais un būtiskākais seriāla mīnuss, kas raksturīgs daudziem anime, kad nevis varoņi reaģē uz notikumiem pasaulē, bet pati pasaule mainās atbilstoši varoņu vajadzībām. Piemēram, ja varonim ir nepieciešams kaut kādā epizodē nazis, tad viņam noteikti pirms tam būs iespēja to nemanot paņemt. Ja beigās paliek lielāks spēlētāju skaits nekā nepieciešams, tad vienam noteikti būs nāvīga brūce. Ja viens no galvenajiem varoņiem mirs, tad neapšaubāmi tiks veidoti tādi notikumi, lai padarītu viņa nāvi par akceptējamu no skatītāju puses.

Nobeigumā, ja jums pavisam nav ko darīt, tad var aizpildīt brīvo laiku ar šī seriāla skatīšanos, jo šeit var atrast kaut ko interesantu priekš sevis. Savukārt speciāli to skatīties, atvēlos tam laiku, kad jāizvēlas starp vairākām lietām, noteikti šis seriāls nav tā vērts. Seriāls pēc būtības ir kārtējais anime, nekas vairāk.

Mans vērtējums šim seriālam ir 6/10.