Banānu stāsts


Man ir jāuzraksta godīgi, šodien sēdēju pie datora un ilgi skatijos monitorā, kur bija atverts mans blogs. Manī bija ļoti stipra velme kaut ko uzrakstīt, tikai nebija īsti griba rakstīt kaut ko garu un sarežģītu. Nedaudz pacīnoties ar iekšējo tukšumu, meklējot kādu īsu, aktuālu un interesantu tēmu, atcerējos, ka laiku atpakaļ ieraudzīju sabiedriskā transporta pieturā Biedrības “Zaļā brīvība” vides reklāmu ar uzrakstu “Kā sākas Tavu banānu stāsts?”. Bildē bija attēlots, ka melnādains vīrietis, veselos gumijas zābakos un lielos sarkanos cimdos ar milzīgu koku kārto lielu banānu kaudzi, kuri vēl ir zaļi un nenogatavojušies. Zemāk bija uzrakstīts vēl viens jautājums “Ar mūžamežu izciršanu?”. Rūpīgi apskatot vides reklāmas plakātu, vēl zemāk bija redzams uzraksts par to, ka ir jāizvēlas Fair Trade preces. Ieejot Fair Trade International organizācijas mājas lapā redzam, ka tur ir rakstīts, kas ir šī organizācija “We are a global organization working to secure a better deal for farmers and workers”. Tas viss manī radīja velmi uzrakstīt nedaudz kritikas par šo visu pasākumu.

Sāksim ar to, ka visa veida vides organizācijas ir paredzētas naudas apguvei, viens avots ir valsts finansējums, otrs avots Eiropas Savienības fondi. Šīs organizācijas labprāt mūsu nodokļus tērē uz visādām sentimentālām un šokējošām reklāmām un propogandu, ka viss dabā ir slikti un pie tā vainīgs tieši jūs, tādējādi radot cilvēkos vainas apziņu, kad vienīgā iespēja izpirkt savus grēkus… Paga paga, es šo pašu rakstīju par baznīcām un reliģiju. Tieši šos pašus vārdus un arī baznīca, tāpat kā vides organizācija vēlas publisku naudu vai nu caur publisko finansējumu vai pa tiešo caur ziedojumiem. Līdz ar to vides organizācijām ir skaidra ekonomiskā interese visu dramaztizēt un ietekmēt cilvēku prātus ar izrautiem no konteksta pētījumiem, salīmētām kopā bildēm, dramatiskiem saukļiem utt.

Turpinājumā nevaru nepasmieties par augstāk minēto vides reklāmu. Tur mūs kaunina par to, ka pērkam banānus, jo dēļ to plantācijām tiek izcirsti mūžameži un apakšā uzrakstīts, lai izvēlamies Fair Trade organizācijas apstiprinātās preces. Patiesībā Fair Trade vienīgais mērķis ir nodrošināt taisnīgu atalgojumu un drošus darba apstākļus pasaules nabadzīgākajās valstīs. Šī organizācija nav pret to, ka izcērt mūžazaļos mežus, bet tieši otrādi tā ir par to, lai tos izcērt, bet ievērojot strādnieku tiesības un maksājot tiem taisnīgu atalgojumu.

Kaut arī ciņas par ekoloģiju un tīro vidi organizācijās apgrozās miljardi, ja mēs skatāmies pasauli kopumā, tik un tā katru gadu ekoloģiskā situācijas būtiski pasliktinās. Kapēc? Ļoti vienkārši, jo šāda veida biedrības ir tikai un vienīgi naudas apguves un personīgo tieksmju apmierināšana. Cilvēki vēlas vadīt, darboties, iegūt kādu statusu sabiedrībā (te bija nekas, un te kļuva par dabas aizstāvi), bet tam visam nav nekāda sakara ar ekoloģiju un vides uzlabošanu. Viens piemērs, miljardiem euro tiek ziedoti un izdalīti, lai cīnītos pret badu visā pasaulē, bet katru gadu no bada mirst ap 3 miljoniem cilvēku. Šīm organizācijām vajag, lai cilvēki mirtu, jo pretējā gadījumā tās nebūtu nevienam vajadzīgas un tie, kas tajās darbojās, zaudētu savu dabas aizstāvju statusu. Kā secinājumu varam izdarīt to, ka šīs organizācijas nevis cīnās, bet ir daļa no sistēmas, kuras pilda reliģiskās funkcijas par vainas izpirkšanu vai arī sevis paglaudīšanu pa galvu, cik esmu forš, jo pērku Fair Trade preci.

Lai kaut ko izmainītu, ir jāmaina valsts politika un tikai caur to var panākt reālu uzlabojumu, kā, piemēram, Šveicē, kur pat par nepareizi izmestu miskastes maisu var saņemt bargu sodu, ko uzliek publiskā vara, nevis vides organizācija. Vides organizācija maksimums var pildīt lobista funkciju, bet tādā gadījumā nav jāvāc un jātērē milzīgas summas no nodokļu maksātāju kabatām.

Starp citu, pērkot tos pašus banānus, mēs patērējam preci, kas nozīmē, ka banānu audzētājiem ir peļņa, kas nozīmē, ka viņi var nodarbināt to melādaino vīrieti bildē, kurš savukārt ar nopielnīto naudu var pabarot savu ģimeni un aizsūtīt skolā savus bērnus, kas var izaugt par izciliem cilvēkiem, bet, ja jūs nenopirktu tos banānus, visi viņi, iespējams nomirtu badā, jo viņiem nebūtu darba. Un kurš tagad ir morāles un taisnīguma pusē, patērētāji vai vides biedrība?

Patiesībā ir divas lietas, kas spēj glābt ekoloģiju un vidi kopumā, kas prasa milzīgas pūles un ir ekonomiski pamatotas. Tas ir progress un kontracepcija. Ja paskatāmies, cik liels piesārņojums ir termoelektrostacijām un cik no atomelektrostacijām, cik agrāk patērēja izgaismojums un cik tagad, tad uzlabojoties tehnoloģijām un pieaugot energoefektivitēti, mums ir jāpatērē aizvien mazāk enerģijas un tās ražošanas ir aizvien tīrāka. To pašu var teikt par atjaunojamo enerģiju. Otra būtiska lieta ir cilvēku skaita samazināšāna pasaulē, kur pašlaik dzīvo 7.7 miljardi iedzīvotāju. Cilvēku izglītošana, kontracepcijas pieejamības nodrošināsana nabadzīgājās valstīs, sociālās drošības izveide ir tas, kas palīdz regulēt dzimstību, kas daudzās valstīs ir nekontrolējama un pārsniedz saprātīgu apmēru. Tieši cilvēki piemēslo zemi. Līdz ar to noteikti ziedojiet un piedalaties tehnoloģiju attīstības projektos, bet divreiz padomājiet, pirms ziedojiet kādai no biedrībai, kas “cīnās par tīru vidi”.

Advertisements

Lielā talka un atbildība


SN_01

Nekad neesmu sapratis tos cilvēkus, kas katru gadu pulcējas ar grābekļiem un maisiem, lai varonīgi dotos cīņā ar atkritumiem. Protams, viens no iemesliem ir parādīt savu attieksmi pret vidi un ielikt pāris foršas bildes facebook un instagram profilā, bet diemžēl tas nevar uzlabot kopējo tīrības stāvokli.

Diemžēl, tāda pulcēšanās vienreiz gadā reālu pienesumu mūsu valsts publisko vietu tīrībai nenes un tas ir saprotams, jo piegružots tiek visu cauru gadu. Vai ar to var cīnīties? Jā, pie tam, mums Krimināllikumā ir paredzētas sankcijas par vides bojāšanu un piegružošanu, kā arī, ja tas tiek darīts mazākā apjomā, ir paredzēta administratīvā atbildība. Iepriekšminēto atbildību var piemērot Valsts un Pašvaldības policija. Ja paskatāmies kaut vai Tiesu informācijas sistēmas mājas lapā par piemērojamajiem pantiem krimināllietās, tad pantus saistībā ar vidi, jūs tur atradīsiet ļoti mazā skaitā, vai varbūt pat neatradīsiet vispār. Līdz ar to iznāk šāda bilde: mūsu apkārtējā vide tiek piegružota, ko pierāda lielie atkritumu maisi, kas tiek piepildīti talkas laikā, savukārt atbildība par piegružošanu tiek piemērota reti, un atbildības piemērotājs ir policija. No iepriekšminētā var izdarīt secinājumu, ka daudz efektīvāk par Lielo talku, būtu aktīvai sabiedrības daļai iesaistīties darbā ar policiju, ziņojot par piegružošanu, kad tā tiek pamanīta, aizturot cilvēkus, kas to dara un nododot tos tiesībsargājošām institūcijām, kā arī uzraugot kriminālo un administratīvo procesu pēc tam, kad vainīgais tiek nodots policijai.

Lūk augstāk aprakstītais ir veids, kādā ir jādarbojas cilvēkiem, kuri patiešām vēlas padarīt Latviju tīrāku. Tas viennozīmīgi ir smags un ilgs process, daudz smagāks par piedalīšanos Lielajā talkā, kas pēdējā laikā izskatās pēc atbildības noņemšanas no sevis par tīro vidi, nevis reālu ieguldījumu. Starp citu, viena no tīrākajām pilsētām pasaulē ir Singapūra, jo tur pat par viena papīra nomešanu zemē, tiek piemēroti stingri sodi un no tiem ir ļoti grūti izbēgt.