Īsi, kāpēc mani neapmierina situācija Latvijā


Kaut kad nesen biju uzrakstījis, ka man nepatīk lietas, kas notiek Latvijā. Sekoja pretjautājums, kas tieši man nepatīk. Par to var rakstīt grāmatas, pētnieciskos darbus un taisīt koferences. Diemžēl tik daudz brīva laika nav, tāpēc šoreiz ļoti īsi, kāpec uzskatu, ka pašreizējā un arī iepriekšējā likumdevēja un izpildvara netieka un joprojām netiek galā ar saviem pienākumiem. Visi dati tika ņemti no Eurostat.

Veltot tikai vienu stundu, var atrast un apkopot šādu informāciju:

Es izvēlējos 2014. gadu, jo iepriekšējais Saeimas sasaukums strādāja no 2014. gada, tādējādi varam redzēt iepriekšējās Saeimas un valdības darba rezultātu, kā arī nedaudz ieskatīties pašreizējās varas darbā. Redzam, ka reālais iekšējais kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir pieaudzis, kas liecina par to, ka kopumā naudas apjoms ekonomikā ir audzis, tomēr tas saglabājās tikai 44% apmērā no Eiropas Savienības vidējā līmeņa, kas nozīmē, ka iepriekšējā politiskā vara nebija spējīga nodrošināt kaut cik necik nopietnu izaugsmi. Rezultātā mēs redzam, ka arī nodarbināto skaits Latvijā bija pieaudzis, tomēr vidēji Eiropas Savienībā pieaugums par šo pašu laika periodu bija krietni lielāks, kas nozīmē, ka citas Eiropas Savienības bija efektīvākas šajā jomā. Milzīga pļauka, par ko rakstīju rakstā “Vai jābūt pateicīgiem valsts varai pandēmijas laikā?” ir tieši sabiedrības veselības rādītāji. Tabulā redzam, ka Latvijā ir ļoti bēdīgi ar iedzīvotāju veselību, jo dzīves gadi, kuru laikā cilvēks dzīvo vesels ir dramatiski mazāki par vidējo Eiropas Savienībā, un interesantākais, ka šis ilgums ir samazinājies 2019. gadā attiecībā pret 2014. gadu. Skaitļi ļoti labi parāda to, ka medicīnas sistēmas reforma, optimizācija un sadārdzināšana, atstāj tiešu iespaidu uz cilvēka dzīves kvalitāti un ilgumu. Diemžēl, valdībā un arī parlamentā lielākā daļa nesaprot, ka katrs, pat mazākais lēmums medicīnas jomā, kas samazina tās pieejamību un efektivitāti, nogalina tūkstošiem cilvēku un daudzi nepareizi lēmumu ir kā nāves spriedums cilvēkiem nākotnē. Slikta veselība rezultējās arī iedzīvotāju skaita samazināšanās.

Zemāk ievietoju attēlu, kas uzskatāmi demonstrē, kur pēc IKP mēs esam Eiropas Savienībā.

Šajā attēlā Latvija ir stap Poliju un Rumāniju. Vēl zemāk par Latviju ir tikai Bulgārija un Horvātija. Līdz ar to Latvija faktiski ir trešā nabadzīgākā Eiropas Savienības valsts. Kapēc? Jautājumus pareizi būtu uzdot likumdevējam un izpildvarai.

Vēl interesants materiāls ir par veselīgo gadu ilgumu. Zemāk attēls, kur Latvija ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā (attēla avots).

Līdz ar to kopumā ir ļoti viegli atrast informāciju un pamatot, kāpēc Latvijā viss ir ļoti bēdīgi un ko tieši es vēlētos uzlabot mūsu valstī. Ja veiktu padziļinātu izpēti un analīzi, tad mēs varētu atrast tiešām bēdīgu ainu, jo izpētē es pat nepieskāros Centrālās statistikas pārvaldes un Labklājības ministrijas mājas lapām.

Vēl par alkoholu – demogrāfija


Ņemot vērā, ka tēma par alkohola lietošanu ir ļoti aktuāla un populāra, tad paturpināšu ar dažiem faktiem un pārdomām. Īsumā.

Neviens nesaista divus ļoti interesantus vēstures faktus, jo vēsture par PSRS laiku pie mums ir taboo tēma televīzijā un citos informācijas kanālos. Protams, drīkst stāstīt par izsūtīšanu un okupācijas laiku, bet par pozitīvām lietām, nē. Tāpēc nedaudz pozitīvas vēstures.

1985. gada 24. maijā PSRS, tajā skaitā Latvijas teritorijā, stājās spēkā likums par alkohola tirdzniecības ierobežošanu, jeb tautā sauktais “sausais likums”. 1988. gadā tas tika atcelts. Pameklējot statistiku krievu valodā rakstītos avotos, varam redzēt, ka pa to laiku samazinājās noziedzība un pieauga dzīves ilgums. Pozitīvi? Noteikti. Bet ir pats interesantākais rādītājs, ko varam atrast Centrālās statistikas pārvaldē ir tas, kas notika ar dzimstību.

(avots:https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/db)

Varam redzēt, ka dzimstība “sausā likuma” laikā būtiski pieauga. Protams, nav pierādīta tieša saikne starp alkohola aizliegumu un dzimstības palielināšanos, tomēr redzam, ka kritums ir tieši nākamajā gadā pēc “sausā likuma” atcelšanas, līdz ar to mans viedoklis, ka šeit ir tieša sakarība.

Tā ir atbilde tiem, kuri uzskata, ka alkohola lietošana neietekmē produktivitāti. Tieši otrādi, ietekmē un negatīvā veidā. Veseli cilvēki spēj pieņemt izvērtētus un pārdomātus lēmumus par ģimenes veidošanu un bērna radīšanu, savukārt alkohols samazina gan potenci, gan organisma spēju kopumā radīt un audzināt veselus bērnus.

Šeit arī ironija par to, ka mūsu valdība un arī iepriekšējā valdība nodarbojās ar klaju populismu, palielinot kaut kādus pabalstus jaundzimušo vecākiem, piešķirot papildus brīvdienas un bļaujot, ka Latvijā ir jārisina demogrāfijas jautājums. Patiesībā neviens politiķis Latvijā nav tik spēcīgs, lai stātos pretīm alkohola ražotāju un tirgotāju lobijam un tāpēc reālā Latvijas problēma, alkoholisms, kas bremzē dzimstību, tiek noklusēta un par to priekšvēlēšanu kampaņas laikā, neviena partija nerunā, kaut arī statistika mums ir baisa, gan izdarīto noziedzīgo nodarījumu skaita ziņā alkohola reibumā, gan cilvēku nāves un veselības jomā. Lūk, pret ko patiesībā ir jācīnās.

Tāpēc vēl viens aicinājums, alkohola vietā, nodarbojaties ar seksu, skaidrā un ar fiziski un garīgi veselu partneri.