Rozmarīns un dienvidu saule


Patīkami ir kavēties atmiņās par dažādiem ceļojumiem, kā arī ļoti patīkami iztēloties nākotnes piedzīvojumus. Kaut arī Latvijā laikapstākļi ir samērā vēsi, neskatoties uz silto ziemu, saule pamazām ņem virsroku pār mākoņiem un aukstajiem austrumu vējiem. Pārdomas par to, kāda būs vasara, noteikti iezogas katram, kurš nav plānojis strādāt visu silto laiku bez apstājas. Šoreiz nelielas pārdomas par visu un ne par ko konkrētu.

Politikā visdrīzāk būs ļoti nemierīgs laiks, tāpēc, ka tuvojās pašvaldību vēlēšanas Rīgā un uz spēles ir likta likme vairāku miljardu euro apmērā. Tie cilvēki, kuriem nav žēl sava laika, viennozīmīgi veltīs daudz pūles, dažādos veidos piedaloties politiskajās sacīkstēs.

Starptautiskais tūrisms noteikti šogad nebūs lielā cieņā, tāpēc redzēsim vietējo pakalpojuma sniedzēju uzplaukumu, ko labprāt nodrošinās Rīgas, Mārupes, Baložu un Ķekavas iedzīvotāji. Lielai daļai sanāks atklāt Latvijā vēl nebijušas vietas un saņemt jaunas emocijas, tāpēc ka ikdienā apceļot Latviju ir sarežģītāk, nekā apceļot, piemēram, Grieķija ziemeļus.

Epidēmija noteikti mūs vēl kādu laiku nepametīs, jo Eiropas Savienība apsolīja izdalīt papildus naudu negatīvo ekonomisko seku mazināšanai, kas nozīmē lielus publiskos iepirkumus, naudas dalīšanu savējiem un līdzīgu naudas tērēšanas pasākumus. Tāpēc laiku pa laikam redzēsim gan visādus jaunus ierobežojumus, gan skaistas uzvaras no valdības puses.

Mans ieteikums visiem, pēc iespējas distancēties no visa notiekošā, par ko stāsta ziņās. Dzīve ir pārāk interesanta, ja to veido uz individuālo notikumu pamata. Mīlestība, piedzīvojumi, sports, pārgājieni, jaunu lietu iegāde, rakstīšana, dzejošana, zīmēšana, muzicēšana, tas viss ir tik skaists, ka ir pelnījis, lai tam veltītu pilnīgi visu vasaru bez jebkādām atkāpēm.

Gadījumā, ja kādam vasaras karstumā sanāk piedzīvot arī kādu bēdīgāku brīdi, noteikti jāpieiet visam filosofiski, jo pat kādu zaudējot, mēs tikai un vienīgi aizveram noteiktu grāmatas lapu, kas pabeidz nodaļu, bet nekādā gadījumā nepārtrauc pašas grāmatas rakstīšanu.

Ceru, ka visiem lasītājiem vasara nesīs daudz jauku brīžu un šī sezona būs kārtējā aizraujošā un neticamā, dažādu notikumu pārpildīta. Jāatceras, ka mēs paši veidojam savu dzīvi un paši esam savi saimnieki, aktieri, režisori, producenti un dekorāciju meistari.

 

Pozitīvi – vasara


Šī vasara iesākās visnotaļ pozitīvā gaisotnē visās dzīves jomās. Saulains un silts laiks, apkārtējie cilvēki ir jautri un pozitīvi noskaņoti, kā arī pati Rīga atšķirībā no citiem gadiem ir piepildīta ar dažādiem cilvēkiem, par ko liecina pārpildītās Vecrīgas kaifeinīcas un lielie cilvēku pūļi tirdzniecības centros.

Cerēsim, ka viss turpināsies iesāktā gaisotnē.

Plūstot laikam uz priekšu (vasara)


Atskatoties uz 2012. gada, nu jau gandrīz aizritējušu, vasaru pagātnes ceļā, noteikti varam secinām, ka viss pamazām mainās uz priekšu un nekas nav tā, kā bija 3 mēnešus atpakaļ. Šoreiz nevēlos rakstīt secīgi un loģiski, bet gan dalīties ar emocijām un pārdomām.

Svarīgs sporta notikums, kurš nevarēja paiet nepamanīts, bija aizvadītās Londonas olimpiskās spēles, kuras jau bija 30. mūsdienu vēsturē. Liels prieks, ka Latvija atkal ieguva zelta medaļu, kas noteikti iepreicināja tūkstošus un arī mani. Secinājums, ka mūsu mazā valsts var visu, ja tik vēlās un cītīgi strāda priekš rezultāta.

Zīmīgs notikums, kā jau katru vasaru bija Rīgas svētki, kas atšķīrās šoreiz ar daudz lielāku koncertu un uzvedumu skaitu nekā citus gadus, nedaudz atgādinot Rīgas 800 gades svinības.

Šī vasara noteikti atšķīrās ar vēso laiku un mākoņiem, kas aizklāja zilās debesis padarot apkārtni drūmu un skumīgu.

Lai aprakstītu plūstošo laiku, iepriekšminētie notikumi parāda, ka vasaru varam dalīt līdz un pēc kāda notikuma, tik pat labi kāds to sadala posmos līdz un pēc Jāņiem vai Jaunajam vilnim un kāds to dalīs līdz un pēc saviem lokāliem notikumiem. Noteikti apsēžoties pie tases tējas svētdienas rītā un analaizējot trīs aizvadītos mēnešus var secināt, ka vasaras laikā pilnībā izmainījusies dzīve, bet izmaiņas netika pamanītas ikdienas steigā un rutīnā, kad mazsvarīgas lietas kļūst svarīgas, bet būtiskas lietas pazūd no dzīves, dēļ laika trūkuma.

Sēžot un pārlasot iepriekšējās rinadas, rodas sajūta, ka vasara pagāja interesanti un piepildīta ar dažādiem notikumiem, tomēr nepamet sajūta, ka viss pagāja nemanot bez kopainas un neesot nekādiem notikumiem tajā pašā laika posmā, iespējams, nekas nemaz nebūtu mainījies. Protams, to neviens nekad neuzzinās, līdz ar to, ir labi tā kā ir pašlaik.

Globālā sasilšana un atdzišana


Skatoties, ka  Dienvideiropā un Centrālājā Eiropā tiek sisti karstuma rekordi viens pēc otra, rodas sajūta, ka tiešām klimats kļūst sisltāks un beidzot to varam izjust uz sava ādas. Tomēr paskatoties uz termometra stabiļu no rītiem liekas, ka Latvijā atrodas kāda citā kontinetā un iespējams pat uz citas planētas, jo šodien Rīgā bija +8 no rīta pulkstens 05:00. Protams, ka esmu vēsā laika piekritējs un priecājos par tādiem laikapstākļiem, tomēr sajūta, ka vasara ir visapkārt izņemot pie mums, mani neatstāj. Nu ko, ja tā turpināsies, tad visdrīzāk starpība starp Eiropas dienvidiem un ziemeļiem naākamajos tikai pieaugs.