Kārtējās vakara pārdomas – optimisms un pesimisms


Pašlaik dzīvē ir tāds periods, kad nav iedvesmas rakstīt kaut ko sarežģītu un vērtīgu. Vienīgais uz ko pietiek enerģijas, ir uzrakstīt nelielu pārdomu kopojumu ar haotiskām rindkopām, lai par mani pilnībā neaizmirstu.

Ikdienā, braucot pa Rīgu, galvā nāk simtām domu, gan dāžādi dzejoļu motīvi, gan stāsti, gan vienkārši tēmas, par kurām būtu vērts uzrakstīt. Spriežot pēc pēdējām ziņām par demogrāfisko situāciju Latvijā, katrs ieraksts ir zelta vērts, jo pēc kāda laika visdrīzāk nepalik neviens cilvēks, kas gribēs un varēs kaut ko uzrakstīt latviešu valodā. Atmetot sarkasmu, bēdīgi. Un jāpieblist, ka jebkurš ieraksts ir vērtīgs.

Par blogu dzīvi samērā sarežģīti ir pilnvērtīgi spriest, jo pārstājot tiem sekot vismaz uz pāris nedeļām, zūd neredzamā saikne ar šo pasauli un nākas pavadīt ilgu laiku, lai to atgūtu. Vienīgi esmu pamanījis, ka blogi par dāžādu ēdienu pagatavošanu joprojām ir dzīvi, tādējādi var secināt, ka ar blogu pasauli viss ir kārtībā. Atšķirībā no sociālajiem tīkliem, vismaz blogos cilvēki nenolaižās tik zemu, kad publiski izliek apskatei savu dzīvi, bet ēdienu blogi man vienmēr asociējās tieši ar to.

Kaut kad nesen nonācu pie interesantas atziņas par pesimismu un optimismu. Sabiedrībā un grāmatās var sastapt teicienu, ka optimisms ir tas, kuram glāze ir pa pusei pilna, bet pesimists, kuram glāze pa pusei tukša. Tā noteikti nav taisnība. Glāzes vērtēšana, kad tajā vispār kaut kas ir, tā ir analīze, bet pesismisms ir tad, kad glāze ir tukša un nav cerību, ka tā varētu piepildīties, savukārt optimisms ir tad, kad cerību uz glāzes piepildīšanu nav, bet kāds naivi tic, ka tā tomēr piepildīsies. Lūk kādos maldos mēs visi dzīvojam.

Pagaidām visiem veiksmīgi. Tuvākajā laikā atsākšu aktīvi publicēt.

Advertisements