Pašvaldības atlaišana ir politiskā cīņa – nekas vairāk


Pēdējā laikā, pēc korupcijas skandāla ar Rīgas pašvaldībai piederošo SIA “Rīgas satiksme”, aktualizējās jautājums par LR Saeimas tiesību izmantošanu atlaist Rīgas domi, tādējādi rosinot jaunas pašvaldības vēlēšanas. Zinu, ka par šo tēmu sabiedrība sadalās divās nometnēs, vieni ir par to, ka nepieciešams atlaist Rīgas domi, otri par to, ka to darīt nevajag. Es, kā vienmēr, pacentīšos distancēties no politiskām cīņām, jo tas ir mazsvarīgi, tāpēc, ka problēmu ir jārisina pēc būtības, nevis jāpārdala vietas un jānodoršina sev piekļuvi koruptīvajam tīklam, ar mērķi gūt personīgus labumus.

Neviens no tiem, kas bļauj par Rīgas domes atlaišanu, nesaka, ka vajadzētu mainīt sistēmu, nevis cīnīties ar sekām. Līdzīgi kā ar bada cietējiem Āfrikā, var bezgalīgi sūtīt viņiem humāno palīdzību vai vienu reizi izveidot normālu ekonomisko sistēmu, lai cilvēki paši sev varētu palīdzēt. Ar pašvadībām ir tāpat. Ja es pateikšu, ka Rīgas pašvaldībai piederošos uzņēmumos nav korupcijas, visi pasmiesies un teiks ka tā nav. Šeit parādās viens no korupcijas fenomeniem, ka visi visu zina, bet nekas nenotiek uz labo pusi.

Problēma pēc būtības ir tā, ka pašvaldībai nav jānodarbojās ar pakalpojumu sniegšanu, ko var veikt privātais sektors. Piemēram, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” būtu sadalāms un pārdodams privātam biznesam, jo cilvēki paši var risināt saimnieciskās dabas jautājumus, ko pierāda neskaitāmas biedrības, kas pašas apsaimnieko daudzstāvu mājas un ir efektīvākas, par ko var pārliecināties, parunājot ar kādu no šādas mājas iemītniekiem. Grūti iedomāties, bet šādu pašu ceļu vajadzētu iet ar SIA “Rīgas satiksme”, to sadalot un pārdodot. Labs piemērs ir Lielbritānija, kur pilsētās kursē piecu privātu uzņēmumu autobusi. Konkurence nodrošina to, ka cenas ir zemas salīdzinoši ar ienākumiem, Londonā tikai 1.50 pounds par vienu braucienu autobusā (ņemot vērā ka Britiem minimālā darba samaksas stundu likme ir 7.83 poundi).

Konkurences padome vairākkārt ir rakstījusi, kā arī neskaitāmos zinātniskos rakstos ir atrodamas atziņas, ka publiskai varai piederošie uzņēmumi ir ar lielākiem konkurences ierobežojošiem un koruptīviem riskiem, jo tieši šādos uzņēmumos ir samērā viegli veikt saimnieciski neefektīvu darbību, ar mērķi gūt personisku labumu tāpēc, ka uzņēmums patiesībā nevienam nepieder un nevienu neinteresē uzņēmuma zaudējumi un peļņa. Šādos uzņēmumos ērti ir sasēdināt radus, draugus, paziņas utt. Šo pierāda ierosinātā krimināllieta un vairāki aresti pēdējās dienās. Jebkurā ekonomikas grāmatā var atrast atziņu, ka privāts uzņēmums ir efektīvs un publisks nē, jo privātam uzņēmumam ir jākonkurē brīvā tirgū, bet publiskam uzņēmumam tiek radīta labvēlīga tiesiskā vide, lai nodrošinātu tā monopolstāvokli.

Secinājumā var uzrakstīt, ka pašlaik notiek cīņa par varu un piekļuvi naudas plūsmām, bet patiesībā nevienu neinteresē un neviens nevēlas cīnīties ar problēmas iemesliem, kuri radās, veidojot nepareizu konstrukciju, kad transporta pakalpojumus sniedz publiski uzņēmumi, nevis privāti. Un kamēr netiks mainīta šī pieeja, mēs atkal un atkal lasīsim un dzirdēsim par līdzīga veida skandāliem citos publiskai varai piederošos uzņēmumos.

Advertisements