Transcendentāls skats uz ikdienas lietām


Kaut kad vienu vakaru apsēdos krēslā, uz galda man atradās Imanuela Kanta grāmata par tīrā prāta kritiku. Neviļus man gadījās to paņemt rokās, atvērt un sākt lasīt. Jāatzīsts, ka Kanta grāmatas esmu lasījis jau iepriekš un man tās ļoti patīk ar savu stilu un sarežģītības pakāpi. Vienmēr esmu vēlējies iemācīties rakstīt un runāt līdzīgā stilā un izteiksmē, kā arī izmantot līdzīgus vārda virknējumus, jo tad būtu iespējams uzvarēt jebkurā strīdā un pārliecināt jebkuru oponentu par jebko. Patiesībā vācu filosofija ir ļoti labs prāta un uzmanības treniņš, jo lasot to, sākumā ātri iestājas nogurums, tomēr ilgstoši to darot, izturība tikai pieaug. Jau kādu laiku neesmu neko rakstījis, kaut arī tēmas man ir ļoti daudz un vēlēšanās ar tām dalīties ir nebeidzamas, diemžēl beidzams ir laiks un tā trūkumu nevar kompensēt. Bet noteikti turpināšu ar jums komunicēt un centīšos to darīt vismaz iepriekšējās aktivitātes līmenī.

Paskatoties uz pasauli, kas notiek pašlaik, tad redzam, ka daļa cilvēku gatavojās pašvaldību vēlēšanām, par ko uzrakstīšu kaut kad vēlāk, tad uzņēmumiem notiek aktīva gadu pārskatu iesniegšana Valsts ienēmuma dienestā un daļa jau tagad gatavojās vasaras un rudens auditiem un sagatavo tam nepieciešamās naudas summas un citus resursus, katru dienu tiek solīta jauna nodokļu sistēma, mēs tiekam baidīti ar iespējamo Krievijas interesi pār Baltijas valstīm, Eiropa gatavojās Lielbritānijas izstāšanās procesam un Francijas prezidenta vēlēšanām, kā arī Vācijas vēlēšanām, Ķīna turpina strīdēties ar Taivānu un pamazām pārņem varu autonomajā Hong Kongā. Nu lūk, ja paskatās no šaurākā uz plašāko, tad redzam, ka viss attīstās un rit savu gaitu. Bet visvairāk mani uzjautrina cilvēki, kuri iepriekšminētajiem procesiem seko tā, itkā no viņiem tajos būtu kaut kas atkarīgs, komentē, skatās ziņas un pārrunā redzēto un tā katru dienu no jauna. Man šķiet tiešām bezjēdzīgi pavadīts laiks, jo tiek palaista iespēja sportot, komunicēt ar cilvēkiem par tiešām interesantām lietām, apgūt jaunas prasmes, paskatīties kādu izglītojošu video, vai paspēlēt kādu interesantu datorspēli.

Lai šis ieraksts būtu atbilstošs virsrakstam, tad nobeigumam uzrakstīšu pamata atziņu, ka mums visiem ir dotas 24 stundas, kas ir vienāds resurs visiem cilvēkiem, bet kā mēs piepildam savas 24 stundas, ir atkarīgs tikai un vienīgi no mums. Ja mēs izmantojam tās lietderīgi, visu laiku attīstoties un kaut kur tiecoties, tad mēs spējam pašrealizēties, savukārt, ja 24 stundas tiek izniekotas, tad mēs degradējam, tādējādi izšķiežot visdārgāko resursu, kuru nevar nopirkt par naudu. Pat viens maziņš ieraksts blogā ir daudzas reizes vērtīgāks nekā 3 stundas televizora skatīšanās, vai ziņu lasīšanas, pat 20 minūšu pastaiga ir vērtīgāka, nekā 3 stundu koncentrēšanās uz komentāru rakstīšanu tīklā. Kāpēc tā? Vienkārši, mums jānodarojās un jāsatraucās par lietām, kuras mēs spējam ietekmēt, netērējot pats dārgāko resursu uz lietām, kas nav atkarīgas no mums un viennozīmīgi notiks.